Valdis Semjonovs
To, ka Latvijā, Gaiziņa apkārtnē, iespējams izaudzēt un nogatavināt aromātiskas, gardas vīnogas, kam garšas buķete noteikti ir pārāka par ievestajām, pierādījis dārznieks Pēteris Siliņš. Kalsnavas pagasta zemnieku saimniecībā "Gulbiškas", vietā, kur 80. gados kolektīvajai saimniecībai "Kalsnava" bijis lidlauks, viņš zem pārseguma iestādījis vairāk nekā simt deserta un vīna vīnogu šķirņu 0,12 hektāru platībā.

Zem plēves pārseguma


"Mūspusē vīnogu audzēšanas apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi, visvairāk raižu sagādā pavasara pēdējās un rudens pirmās salnas. Dažos gados stādījumi cieta jau septembra sākumā -6...-7 °C salā, tāpēc vīnkoki slikti pārziemoja," atceras vīnogu audzētājs.

Ar vīnogu gripu, kā pats sauc šo aizraušanos, Pēteris Siliņš saslimis sen, bet šķirņu kolekciju sācis veidot pirms četriem gadiem. Kolekcija tapusi pamazām, katru gadu iestādot arvien jaunas šķirnes, šogad klāt nākušas septiņas šķirnes.

"Deserta šķirnes audzēt klajā laukā nevar, jo ogas ir skābas, nespēj nogatavoties. Tāpēc izveidoju plēves konstrukcijas ar paceļamām sānu malām. Šāds iežogojums vīnogas pasargā no stipriem vējiem, bet jumts – no lietavām. Vīnkoku slimošanu veicina lieks mitrums. Tiem, tāpat kā tomātiem, nepatīk, ja lapas kļūst mitras, tāpēc sausuma periodos ūdeni vīnogu rindās lejam tieši uz augsnes."

Saimniecībā "Gulbiškas" vīnogu stādījums izvietots pret rītiem, tomēr vislabāk, ja rindas ir dienvidu–ziemeļu virzienā, jo vīnogulājiem tiek vairāk saules un ogas ir saldākas. Plēves konstrukcijas veidotas, ik pēc 3 m rindā ierokot garus stabus, tādējādi iegūstot vertikālu, 2,5 m augstu sienu. Jumta spice ir apmēram 4 m augsta, jumta slīpums – 45 grādu. Segumam izmantotā plēve kalpo 4–5 gadus. Tai sānos izvilktas stieples, lai plēvi varētu pacelt vai nolaist. Segmateriāla apakšējā mala nedrīkst būt vaļēja, jo, ja dārzā ieskrienas ziemeļrietenis, vējš plīvojošu plēvi var pārvērst skrandās.

Tuvojoties pavasara un rudens salnām, audzētājs plēves sānu malas nolaiž. Tādējādi vīnogas var pasargāt -2°C zemā temperatūrā. Lielākā salā gan augi apsalst.

Ražojošā stādījumā starp krūmiem ir metra attālums, bet kolekcijas augus, kas vēl jāpārbauda, vīnkopis izvietojis 50–60 cm citu no cita.

"Ja vīnogas audzētu slēgtā siltumnīcā kā tomātus, ogas nogatavotos pāris nedēļu ātrāk. Izmantojot vienkāršu plēves segumu, varu nodrošināt vēdināšanu un ražu iegūstu 2–3 nedēļas agrāk nekā zem klajas debess audzētām vīnogām."

Apgriešana un aizsardzība


Lai izaudzētu skaistus, lielus ķekarus, vasarā pie vīnogām rokas jāpieliek katru nedēļu. Ja vīnogulājus kopj tikai ik pēc trim nedēļām, zari saaug čurmulī un raža samazinās. Deserta šķirnēm ogas ķekarā sasniedz vajadzīgo lielumu un cukura daudzumu, ja uz katra augļzara atstāj ne vairāk par vienu vai diviem ķekariem. Trešais ķekars noteikti jāgriež nost, citādi krūms ir pārslogots, tam ogas nenogatavojas. Lielāks ķekaru skaits pieļaujams vienīgi šķirnēm, kas paredzētas vīna gatavošanai vai sulai, jo tām ogu lielums nav tik svarīgs.

Kad izveidojušies pumpuri, bet vīnogas vēl nav sākušas ziedēt, augus pret neīsto miltrasu miglo ar 1% Bordo maisījumu. Rūpīgi smidzina gan apakšējās lapas, gan augsni, jo tur attīstās sporas. Otrreiz apstrādā tūlīt pēc noziedēšanas.

"Pēc jaunākajiem pētījumiem, neīstās miltrasas ierobežošanā labus rezultātus var panākt, vīnogu saknes mulčējot ar melno segumu. Tas kavē sporu darbību, kas atrodas augsnē un var būt aktīvas vairākus gadus. Segums veicina arī sakņu un visa vīnkoka straujāku attīstību un vienlaikus dzinumu nobriešanu, turklāt neaug nezāles. Daudzo priekšrocību dēļ vīnogu audzētājs Gatis Kužums Ceraukstes pagastā ar melno ģeotekstilu noklāja nesen ierīkoto vīna dārzu pushektāra platībā," stāsta Pēteris Siliņš.

Pirmajā gadā kalsnavietis sedz visas šķirnes, neņemot vērā to sala izturību. Jaunajiem stādiņiem pirms sala iestāšanās uzliek putuplasta kastes, kas izmantotas zivju transportēšanai. Ražojošus lietuviešu un P. Sukatnieka šķirņu krūmus viņš nesedz, jo tie ir sala izturīgi, saknes pacieš līdz -10...-12 °C. Dienvidu izcelsmes šķirnēm saknes ir vārgākas un izsalst, ja temperatūra pārsniedz -7...-8 °C, tāpēc augiem nepieciešama zemsedze, piemēram, kļavu lapu kārta.

Šķirņu izvēle - gana liela


Uz jautājumu, kuru šķirni izvēlēties, vīnkopības entuziasts atbild: "Katra šķirne ir atšķirīga, viena – agrāka, cita – vēlāka, saldāka, sulīgāka vai aromātiskāka. Arī ogu forma un krāsu variācijas ir dažādas – ikviens audzētājs var atrast savai gaumei patīkamāko." Lai ogas būtu katru gadu, Pēteris Siliņš iesaka ģimenei dārzā stādīt 30 galda vīnogu stādus, proti, desmit šķirnes – no katras pa trim stādiem. Noteikti vajadzētu izvēlēties kādu no visagrākajām, piemēram, 'Dovga', 'Cīravas Agrā', 'Liepājas Agrā', tām ogas būs jau no augusta vidus. Nevajag izvairīties arī no vēlīnajām šķirnēm, kam pēdējās ogas vācamas oktobra sākumā. Vīnogas varēs baudīt ilgāku laika periodu.

Par katru vīnogu šķirni dārzniekam ir savs stāsts

'Muskat Moskovskij' – nedaudz slimo ar neīsto miltrasu (vērtējot piecu punktu sistēmā, šīs šķirnes izturība pret slimībām vērtējama ar diviem punktiem). Ķekari vidēji lieli, ogas saldas, ar augstu cukura saturu. Mīkstums gaļīgi sulīgs ar patīkamu, izteiktu muskata garšu. Iztur -25...-26 °C salu. Piemērojas sliktiem laikapstākļiem.

'Reliance' – vidēji agra bezsēklu vīnoga. Veido spēcīgu krūmu. Ķekari vidēji lieli, ogas pelēcīgi rozīgas, mīkstums gaļīgs, sulīgs, kurā ir 19–20% cukura. Lielāka raža nekā šķirnei 'Einset Seedless'. Iztur ap -27 °C salu.

'Einset Seedless' – šķirnes 'Reliance' māsa. Abas šķirnes ir ļoti līdzīgas. 'Einset Seedless' bezsēklu ogas ir sīkākas, sārtākas un saldākas (satur 1% vairāk cukura nekā 'Reliance'), ar patīkamu zemeņu aromātu. Ķekars sver 200–300 g. Izturīga pret slimībām.

'Kišmiš 342' – ungāru izcelsmes bezsēklu vīnoga. Ražīga, spēcīgi augoša. Ķekari vidēji lieli, bet ogās nav augsts cukura saturs – parasti 16–18%, šogad pat vēl mazāk. Izturība pret slimībām vērtējama ar 2–3 punktiem, tātad jāmiglo. Nav nepieciešams normēt, jo parasti uz katra augļzara ir pa vienam ķekaram.

'Rusbol' – bezsēklu šķirne. Krūms aug vidēji spēcīgi, ļoti ražīgs. Ķekari lieli, sver ap 600 g, bet dažkārt sasniedz pat 1–1,5 kg. Ogas nelielas (2 g), baltas, ovālas, saldākas nekā šķirnei 'Kišmiš 342' (cukura daudzums ir 2% augstāks). Raža obligāti jānormē, citādi dzinumi nenobriest ziemošanai. Ogas var žāvēt, iegūstot rozīnes.

'Snegir' – šogad "Gulbiškās" deva pirmo ražu. Ražīga šķirne, ķekari blīvi, sasniedz 0,8–1,1 kg. Ogas sver 6–8 g, šogad neplaisāja. Iztur līdz -23 °C salu. Lēnaudzīgs krūms. Apgriežot augļzaram atstāj 8–10 pum¬purus.

'Kodrjanka' – lielogu deserta šķirne audzēšanai neapkurināmā siltumnīcā. Ogas zilas, garšīgas, nogatavojas septembra vidū. Ražu jāsāk normēt, samazinot ziedķekaru skaitu.

'Kišmiš Zaporožskij' – agra bezsēklu vīnoga. Ķekari lieli, sver 1–1,5 kg, vidēji blīvi. Ogas ap 2 g smagas, ovālas, katra savā krāsā (tumši sarkanas vai tumši violetas), saldas. Ļoti ražīga, obligāti jānormē raža, citādi ogas stipri bojājas. Izturība pret slimībām – trīs punkti. Iztur līdz -23 °C salu.

'Jodkrante' – ogām izteikta upeņu garša. Šķirne ražīga, neslimo. Ķekari nav lieli, bet ir blīvi. Ogām ir bieza miza, tās nebojā lapsenes. Piemērotas transportēšanai, var likt kastītēs vairākās kārtās, jo ogas nesaspiežas. Labi glabājas; turot sausā pagrabā, nezaudē kvalitāti līdz Ziemassvētkiem.

'Arkādija' – labākā deserta ogu šķirne Pētera Siliņa kolekcijā. Spēcīgi augoša. Ķekari līdz 1,2 kg smagi. Iztur līdz -23 °C salu. Nepatīk sabiezināts kronis. Apgriežot augļzaram atstāj 2–8 pumpurus.

'Čarli' – ražo ļoti agri. Ogas zilas, sver 6–7 g. Ķekari lieli. Obligāti jānormē raža.

Aizrautības pietiek


"Vīnogu audzēšana kļuvusi par manu vaļasprieku. Mērķis ir atrast Latvijas apstākļiem piemērotākās šķirnes, reklamēt tās un padarīt vīnogu audzēšanu arvien populārāku," aizrautīgi stāsta Pēteris Siliņš. "Jāatzīst gan, ka šis gads vīnogu audzēšanai nav bijis sevišķi labs. Ziedēšanas laikā bija auksts un slapjš, tāpēc lielākā daļa vīnogu slikti apputeksnējās (lai labi apputeksnētos, ziedēšanas laikā vajadzēja būt vismaz +15 °C temperatūrai). Ķekariem izveidojās gan lielas, tipiskas ogas, gan arī sīkas zirņa lieluma ogas – saldas, bez sēklām, šķirnei netipiskas."

Lai vīnogas nogatavotos, vajag daudz saules gaismas, sevišķi augusta beigās, kad vīnogās uzkrājas cukurs. Diemžēl šajā laikā bija ilgstošas lietavas, tāpēc ogām neveidojās raksturīgā garša (visām šķirnēm cukura saturs ir 2–3% zemāks).

Jau vairākus gadus vīnogu popularizētājs un audzētājs savā saimniecībā septembra sākumā rīko vīnogu izstādes. Uz garā degustāciju galda līdzās ogu trauciņiem redzams arī šķirnes nosaukums. Katrs apmeklētājs var nogaršot un novērtēt dažādu šķirņu ogas, konsultēties ar vīnkopi un iegādāties stādus. Vīnogulājus saimniecībā "Gulbiškas" pārdod līdz oktobrim, stāds maksā 7 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!