<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/rafdegeest2009/">rafartreides2014</a> / <a rel="license" href="https://www.flickr.com/help/general/#147">cc</a>

Septembra nogalē Biznesa augstskolā Turība notika Tūrisma pētniecības centra organizēta diskusija "Drošība tūrismā un pasākumos". Diskusijas mērķis bija noskaidrot, kādi ir galvenie riski, ar ko tūrisma nozarē nākas saskarties, un kādi varētu būt iespējamie risinājumi. Nozares ekspertu statusā tika aicināti un piedalījās piedzīvojumu parka "Aļaska" līdzīpašnieks Pauls Jurjāns, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Vitālijs Škutāns, augstskolas Turība lektore Zane Veinberga, Starptautiskā tūrisma fakultātes studenti un citi interesenti.

Lai skaidrotu un analizētu drošības vietu tūrisma nozarē, tika aplūkoti divi galvenie aspekti – Rīga kā ārvalstu tūristu galamērķis un riski, ar kādiem nākas saskarties ārvalstu tūristiem un pārkāpumiem, kuros iesaistīti ārvalstu tūristi, un ar drošību saistītie riski, to ietekme uz tūrisma, pasākumu organizēšanas un aktīvās atpūtas uzņēmējdarbību, iespējamām pilnveides iespējām un praktiskiem ieteikumiem uzņēmējiem. 

Psiholoģiski par drošību uzskatāms indivīda aizsardzības stāvoklis pret fiziskiem, sociāliem, garīgiem un citu neveiksmju, negadījumu vai kaitējumu radītiem riskiem. Dodoties ceļot, apmeklējot kādu pasākumu vai piedaloties aktīvās atpūtas izklaidēs, cilvēkam nākas pārvarēt bailes un pārliecības trūkumu, kas ir radies, izejot no tā ierastās vides. Šie faktori kļūst par primārajiem, domājot par drošību, atrodoties ārpus savas komforta zonas. Tomēr neskatoties uz to, cilvēkus raksturo vēlme izbaudīt asas izjūtas, izaicinot savu drošību, kas parasti ir pamats situācijām, kurās ārvalstu tūristi pārkāpj likumu. 

Lai arī ikdienā nākas dzirdēt par dažāda veida pārkāpumiem, kuros iesaistīti ārvalstu tūristi, Rīga kā starptautiskā tūrisma galamērķis ir uzskatāms par drošu vietu. Kopš 2009. gada, kad Rīgā tika izveidota Tūrisma policija, situācija ir uzlabojusies, tomēr tālākas investīcijas dažāda veida modernajās tehnoloģijās, kuras ļautu vēl pilnvērtīgāk kontrolēt drošību Rīgā, situāciju pilnveidotu.

Diskusijas laikā tika secināts, ka lielākoties riski, kas saistīti ar ārvalstu tūristu uzturēšanos Rīgā, ir pašu ārvalstnieku provocētas situācijas. Tika atzīts, ka cilvēkam, esot ārpus savas ierastās vides, mēdz rasties vēlme pašapliecināties, to darot pretēji vispārpieņemtajām normām. Alkohola ietekmē pastrādātie ārvalstu viesu pārkāpumi joprojām ir uzskatāmi par galvenajām problēmām, ar kurām nākas saskarties policijai. Tūrisma policijas izveide savukārt ir kalpojusi kā spēcīgs signāls ārvalstu pārstāvniecībām Rīgā drošības nozīmes palielināšanai pilsētā un priekšnoteikumiem kārtības uzturēšanā. 

Vienlaikus drošība ir svarīgs priekšnoteikums arī kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu nodrošināšanā, un šajā ziņā situācija Rīgā ir ievērojami uzlabojusies. Neskatoties uz to, ka joprojām tiek saņemti signāli par negodprātīgu uzņēmēju rīcību, apkrāpjot ārvalstu tūristus, to skaitam ir ievērojama tendence saglabāties un ļoti bieži nākas dzirdēt par situācijām, kas neatspoguļo reālo situāciju.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pēdējos gados ārvalstu viesu skaits pilsētā ir strauji pieaudzis, kā rezultātā tiek piedāvātas arvien jaunas izklaides iespējas – izbraucieni ar kuģīšiem, deltaplāniem un dažāda cita veida aktivitātes. Lai gan pilsētas teritorijā ir apzināti galvenie tūristu izklaides objekti, to darbība ir licencēta un tiek uzraudzīta, būtiska ir katra paša uzņēmēja individuālā atbildība piedāvāt tādas izklaides iespējas, kuras nerada jebkāda veida riskus ārvalstu tūristiem. Tiesa gan, jāņem vērā, ka daudz lielākus riskus sevī ietver iespējama pseido-drošība, kas atspoguļojas kā sakārtota dokumentācija, kas var atšķirties no reālās situācijas. Lai gan šobrīd šādu piemēru ir maz, paredzams, ka, pieaugot ārvalstu tūristu skaitam arī turpmāk un rodoties jaunām izklaides iespējām, šādi piemēri var parādīties. Draudi tūristu drošībai Rīgā lielākoties var tikt saistīti ar atsevišķu vietu vai objektu apmeklējumiem, tomēr arī tie ir regulārā policijas redzeslokā. 

Rīgas Centrāltirgus ir ļoti interesants apskates objekts ārvalstu viesiem, ņemot vērā tā unikalitāti, tomēr vienlaikus šī ir vieta, kur tūristiem var nākties saskarties ar riskiem, kas saistīti ar zādzībām. Tāpat nereti ārvalstu viesi, meklējot jaunas un vēl neatklātas vietas pilsētā, var nonākt Rīgas pilsētas rajonos, kur uzturoties nepieciešama papildu drošība - Maskavas forštate un Rīgas Geto rajons iegūst arvien lielāku publicitāti, un ne visi tūristi ir informēti par drošību tajos. Te gan jāuzsver, ka Rīga, būdama salīdzinoši liela galvaspilsēta, ievērojami neatšķiras no citām vidēji lielajām un lielajām Eiropas pilsētām un galvaspilsētām, kur zināmu daļu ārvalstu viesu vienmēr ir vilinājuši tādi pilsētas rajoni, kuri neietilpst galvenajos tūristu maršrutos pilsētā. 

Situācija ir mazliet atšķirīga ārpus pilsētas, kur atrodami arvien jauni aktīvās atpūtas piedāvājumi. Lai gan ārvalstu viesu skaits tajos vismaz pagaidām ir salīdzinoši mazs, tieši tajos būtiska var izrādīties katra uzņēmēja individuālā atbildība un attieksme pret drošības pasākumu ievērošanu. Īpaši tas attiecināms uz vidējas sarežģītības izklaides vietām, kurās apmeklētāji nereti mēdz pārvērtēt savas spējas. Līdz ar to būtiska ir pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma saņēmēja komunikācija, saprotot klienta gatavību līdzdalībai tādās aktivitātēs, kurās nepieciešamas iepriekšējas iemaņas vai laba vispārējā fiziskā sagatavotība. 

Kopumā tika secināts, ka, mainoties uzņēmēju izpratnei par drošību un tās nozīmi pakalpojumu sniegšanā, situācija mainās pozitīvā virzienā. Uzņēmējiem, apzinoties reputācijas nozīmi, arvien svarīgāk kļūst nepieļaut ārvalstu tūristu nonākšanu situācijās, kurās tie pārkāpj likumu, un spēkā esošie normatīvie akti paredz dažādu to darbību ierobežojošus mehānismus ārkārtas gadījumiem ļaunprātīgas rīcības rezultātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!