12 idejas brīvdienām Latvijas nacionālajos parkos

Velobrauciens Ķemeru nacionālājā parkā

Ķemeri ir tuvu Rīgai, ērti sasniedzami ar vilcienu. Līdzās seno kurortoloģisko vērtību, minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus aizsargāšanai, šeit lieliski ir saglabāta purvu ekosistēma. Vienas dienas braucienā ar velosipēdu iespējams apskatīt lielu daļu Ķemeru bagātību, piemēram, to sākot Ķemeru stacijā, apskatot Ķemeru bijušo kūrortcentru, tālāk dodoties Zaļās kāpas virzienā, kas atrodas starp Zaļo un Raganu purvu. 

Kaņiera ezera apkārtnē, atpūšoties no velobraukšanas, var izstaigāt Kaņiera pilskalna taku, niedrāju laipu un uzkāpt Kaņiera ezera tornī. Ja vēl ir spēks, tālāk var doties pa veloceliņu caur Jūrmalciemiem, nobaudot kādu kūpinātu zivi, un tālāk pieveicot tā saucamo "Gauso jūdzi", un, nogriežoties pie Klapkalnciema, gar Valguma ezeru līdz pat Smārdei.

Labjūta, Saules ceplis, Šlokenbekas muiža

Alternatīva, kas atrodas turpat netālu no Ķemeru nacionālā parka, ir izvēlēties un apmeklēt "Valguma pasaules" labjūtas piedāvājumu. Te ģimenei ir ko darīt, var doties baskāju takā, dabas gleznu takā, satikt sevi labirintā vai izbaudīt piedāvātās SPA procedūras. Netālu no "Valguma pasaules" atrodas keramikas darbnīca "Saules ceplis", kur dizainere - keramiķe Madara Bartkeviča apmeklētājus iepazīstina ar keramikas pirmsākumiem, trauku izveidi un melnā cepļa kurināšanas specifiku. 

Dienu noslēgt var ar Šlokenbekas muižas apskati, kur izvietots arī ceļu muzejs, kā arī iespējams nodegustēt arī Latvijā brūvētus vīnus.

Laivošana Ķemeru nacionālajā parkā

Rudens ir īstais brīdis, lai ar laivu dotos ekspedīcijā pa Vecsloceni vai Vēršupīti. Tās ir upītes, kur vasarā ūdenslīmenis var būt kritiski zems, tāpēc laivošanai piemērotākas rudenī. Vēršupīte vijas caur Ķemeriem, kur tās krastos iztek minerālūdens avoti, ko izmantoja Ķemeru dziednīcas. 

Vecslocene, bijusī Slocenes upes lejtece, iztek no Kaņiera ezera un ietek Lielupē. Vecslocenes pamats ir dūņains, izteikti jūtama sēravotu smarža. Krastus ieskauj niedres, vietām izveidojušies niedru labirinti, kas rada sajūtu, ka esi nokļuvis kādā eksotiskā vietā. Bet kopumā viegli sekot pa platāko eju, lai nepazaudētu Vecslocenes tecējumu. Maršruts iet pāri Slokas ezeram, kur iespējams novērot putnus.

Gaujas nacionālais parks paver ļoti daudz iespēju aktīvai atpūtai rudenī – došanās pārgājienos, riteņbraukšana, laivošana, adrenalīna ķeršana piedzīvojumu parkos un citas. Te var vienu dienu braukt ar laivu, otru dienu doties pārgājienā, trešo – braukt ar riteni. Cēsu apkārtne bagāta maziem celiņiem, kas sagādā prieku velobraukšanas entuziastiem. Ja ar velo liekas par grūtu, var braukt ar laivu pa Gauju, Amatu, Braslu vai Līgatni. 

11. un 12. oktobrī aktīvā tūrisma centrs "Eži" organizē gardēžu rudens laivu braucienu "Braslojums", kur divās dienās paredzēts pieveikt 40 kilometrus pa skaisto Braslu, vērojot tās iežus, dodoties ekskursijā pazemes ezeros, vakarā peroties čukču pirtiņā un, protams, baudot gardēžu priekus rītā un vakarā. Vairāk informācijas: ezi.lv

Sigulda un zelta rudens ir klasiska vērtība, bet plašais Gaujas nacionālā parka taku tīkls piedāvā maršrutus arī citur, kā piemēram, doties pārgājienā no Murjāņiem līdz Siguldai, vai no Siguldas līdz Līgatnei. Šie maršruti piemēroti labiem staigātājiem un būs nepieciešama visa diena to pieveikšanai. Ja akurāt minētie maršruti ir pa garu, īsākām pastaigām piemērotas būs Līgatnes dabas takas; var arī izstaigāt Amatas ģeoloģijas taku no Veclauču tilta līdz Zvārtas iezim, kur smilšakmens atsegumi uz Amatas ir īpaši ainaviski. Tāpat lieliska pastaiga būs pa Cīrulīšu dabas takām Ozolkalna apkārtnē pie Cēsīm.

Visi interesenti ir aicināti piedalīties pārgājienā Amatā - no Veclauču tilta līdz Zvārtas iezim dabas zinātājās Lūcijas Kārkliņas vadībā, kas notiks sestdien, 11. oktobrī. Pārgājienam var pieteikties Amatas informācijas centrā vai pie Indras Pasekas, zvanot pa tālruni: 28681083.

Adrenalīns un vēderbaudas

Adrenalīna cienītājiem piemērotas būs aktivitātes, kas notiek "augstāk par zemi" - Mežakaķī Siguldā un Ozolkalnā Cēsīs, kur arī ģimenēm ir pieejams plašs aktivitāšu klāsts, lai pārbaudītu savus spēkus, varēšanu un līdzsvaru. Kad spēki trasē ir iztērēti, tad gards šķiet viss, kas nekust. Tāpēc pēc aktīvās izklaides vēderbaudām noderēs Cēsīs ceptās picas Studio Pizza vai garda maltīte Bucefālā vai Aparjodā, kas atrodas Siguldā. Brīvdienas jau tam ir domātas – sevis palutināšanai.

Aktīvas dienas plānošanai Gaujas nacionālajā parkā, noderēs informācija, kas ir apkopota: www.entergauja.com

Kūpinātas zivis lībiešu zvejniekciemos, sēņošana Slīteres silos

Kamēr visur citur Latvijā sēņu laiks jau beidzies, Kolkā vēl aizvien var doties sēņot, jo salnas šeit atnāk visvēlāk. Slīterē sēņojot un ogojot, var apskatīt īpašos kāpu veidojumus – vigas un kangarus, kas ir unikāli visā Eiropā. Ja nu brist pa mežiem nemaz nav lustes, vigas un kangarus var labi aplūkot, izstaigājot Pēterezera dabas taku.

Apskatot senos līvu zvejniekciemus, var paciemoties pie Andra Pitragā un nogaršot tikko kūpinātas zivis. Izcila izvēle būs lībiešu pavāra gatavotas pusdienas Mazirbes "Stūrīšos", kur "viss ir sens un īsts!"

Pastaiga un lūkošanās

Mežu plašumus, Sirves ragu Sāmsalā vai Kolkas bāku labos laika apstākļos var labi redzēt no Šlīteres bākas, kas atrodas iekšzemē, aptuveni piecus kilometrus no krasta. Tikpat iespaidīga kā lūkošanās tālē no bākas augstumiem ir nokāpšana turpat esošajā takā, kas ved pa Seno Ledus ezera stāvkrastu un ļauj apmeklētājiem noraudzīties Latvijas mūžamežā, kur mežam ļauts augt dabīgā veidā jau ilgu laiku.

Nakšņošana Dundagas pilī

Piedzīvojums būs nakšņošana Dundagas pilī, kas būvēta pirms 800 gadiem. Viena no pils leģendām stāsta, ka Dundagas pilī rūķīšu karalis svinējis kāzas, bet tās nejauši izjaukusi barona māsa un tāpēc dzīva iemūrēta pils mūrī. Viņa esot, tā saukā, Zaļā jumprava, kura spokojoties vēl šobaltdien. Bet pils pagrabā var uzzināt vairāk par filmas "Krokodils Dandijs" galvenā varoņa prototipu.

Vairāk par Slīteres nacionālo parku var uzzināt: visit.dundaga.lv

Tas ir tālākais un galvaspilsētas iemītniekiem, iespējams, noslēpumainākais parks. Prāts parasti mums uzliek neeksistējošus šķēršļus tā tālumam un neaizsniedzamībai. Bet patiesībā viss Latvijā ir tuvu, tāpēc ir vērts turp doties, lai uzkāptu Lielā Liepu kalna skatu tornī un pavērtos uz Zilo ezeru zemes ainavu – ezeriem, kas mijas ar pļavām, un mežiem. Tāpat noteikti vērts doties uz Mākoņkalnu, lai paskatītu Rāznas ezeru no augšas.

Nacionālais parks nodēvēts Rāznas ezerā vārdā, ko vietējie šeit dēvē par Latgales jūru. Ezers ir iecienīta makšķernieku vieta. Vietējie smej, ka zivis šeit ķeras tikai zinātājiem un lietpratējiem, bet kāpēc gan nepamēģināt? Iespēja noķert kādu asari, līdaku vai breksi ir liela.

Latvijā ar salām bagātākais ir Ežezers, kura salas var izpētīt, tikai piebraucot ar laivu. Laivu nomas Latgalē piedāvā 35 kilometru maršrutu. Bet arī velobrauciens vai pārgājiens apkārt ezeram būs laba izvēle, apskatot Piloru ozolu audzes.

Andrupenes lauku sētā iedzīvinātas senās tradīcijas, izveidojot tipisku 19.gadsimta Latgales sētu. Te var nogaršot tradicionālos latgaliešu ēdienus - kļockas, guļbišņīkus, kuģeli. Tāpat šajā apkārtnē netrūkst labu amatmeistaru – podnieku, kur var paviesoties. Labs un ātrs zirgs Latgalē vēl aizvien ir goda lieta, tāpēc ir vērts doties arī zirgu izjādē.

Raksts tapis ar www.upesoga.lv atbalstu.