Vērtīgais ziemeļu 'citrons' jeb Ciemos cidoniju dārzā Raunas novadā

Būtiskākās atziņas par cidoniju audzēšanu "Jaun-Ieviņu" saimnieki Ineta un Uldis Rudzīši guvuši, mācoties no pašu pieredzes. Viņi atzīst, ka ziemeļu citroni ir pieticīga, samērā viegli kopjama un mūsu klimatiskajiem apstākļiem ideāli piemērota kultūra. Pirmajos saimniekošanas gados gan centušies katru krūmiņu cītīgi aprušināt, taču laika gaitā sapratuši, ka tik lielās platībās nav jēgas ravēt. Sākumā rindstarpas izpļāvuši ar izkapti, bet, kad iegādājušies piena šķirnes govis un vēlāk savvaļas zirgus, ar prieku izmantojuši dzīvos pļāvējus. Tie gan mazliet palauzījuši krūmus, bet cidonijas no tā nav cietušas, gluži pretēji – sakuplojušas vēl vairāk. Šī pieredze saimniekos tikai nostiprinājusi pārliecību, ka ziemeļu citroni var labi augt un dāvāt bagātu ražu, arī augot zālienā. Pašlaik zāli izpļauj ar trimmeri vai mazo dārza traktoru, līdz ar to krūmi aug kā zaļā mulčā.

Cidonijām ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, tāpēc nav nepieciešama īpaša mēslošana. "Stādījumi ir divdesmit gadu veci, līdz ar to krūmiem izveidojušās četrus piecus metrus dziļas barojošās saknes," stāsta Uldis Rudzītis. Tiesa, kad "Jaun-Ieviņu" cidoniju lauku pāris gadu aprūpējusi vistu saime un krūmi bijuši gan kārtīgi aprušināti, gan samēsloti, raža ievērojami palielinājusies.
"Jaun-Ieviņas" ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc saimnieki nezāles ar pesticīdiem neapkaro.

Ilgajos saimniekošanas gados sapratuši, ka rudenī labāk ļaut cidoniju krūmiem ieaugt nezālēs, citādi tie bargākās ziemās, kad gaisa temperatūra nokrīt zem -20°C, apsalst. Savukārt tiem, kuru dārzos cidonijas stādītas vairāk kā košumkrūmi, bargākā salā jādomā par krūmu piesegšanu. Minētā iemesla dēļ rudenī no cidoniju krūmiem nav vēlams iztīrīt arī visas nobirušās koku lapas. Piesegšanai vislabāk izmantot egļu skujas. Tās nenāks par ļaunu, domājot arī par garaušu un stirnu ciemošanos augļu dārzā. "Mēs kā lielaudzētāji par to neraizējamies, meža iemītniekus uztveram kā palīgus krūmu apgriešanā, "smejas Uldis. "Apgrauztajām cidonijām drīz vien sāk augt jauni zari. Tiesa, pirmajos gados tie neražos."

Visdāsnākais ienesums parasti ir trešā gada dzinumiem. Lai krūmi bagātīgi ražotu, regulāri jāizgriež vecie un sausie zari, kā arī dzinumi, kas traucē saulei piekļūt augļiem. Ja ziemā apsaluši krūmu gali, nogriež arī tos, jo sala skartie zari tāpat vairs neaugs.

"Jaun-Ieviņu" dārzā pagaidām vēl nav jaunāko, Latvijā selekcionēto cidoniju šķirņu. Stādi savulaik iepirkti SIA "Ziemeļu citrons", tie izaudzēti, atlasot labākās skaistāko un ražīgāko krūmcidoniju augļu sēklas. Jaunākajām šķirnēm augļi nogatavojas vienmērīgi, turklāt ir līdzīga izmēra (tas būtiski sukāžu gatavošanā), bet Rudzīšu dārzā tādu nav. Taču saimnieki iemanījušies cidonijas izmantot daudzveidīgi, tāpēc pagaidām ir apmierināti ar pašreizējo ražu, kas ir aptuveni divas tonnas augļu no 1,3 hektāriem jeb spainis no diviem trim krūmiem.

Uldis pirms salnām parasti nolasa arī visus zaļos augļus, lai neiet bojā vitamīni, un līdz pārstrādei pagaida, kamēr cidonijas nogatavojas.

Izaudzētie krūmi ir bez ērkšķiem, taču apsalstot stādījumi reizēm mēdz atcerēties savus kalnu ciltsbrāļus un atkal izdzen pa ērkšķim.

Cidonijas vislabāk stādīt pavasarī, bet rudens gadatirgos nopirktos stādiņus līdz pavasarim var pierakt. Pretējā gadījumā tie ziemā zem biezas sniega segas var stipri noliekties, un tas vēlāk apgrūtinās zāliena izpļaušanu ap krūmiem.

Lielākus stādījumus ērtāk aprūpēt vagās, taču cidonijas var būt arī brīnumjauki košumkrūmi. Tad tos kārto nelielās grupās vai stāda kā košus akcentus akmeņdārzos. Pavasarī krūmi ilgi priecē ar košiem ziediem, bet rudens periodā – ar ne mazāk dekoratīviem augļiem.

Stādīšanai piemērotākas ir saulainas vietas, taču augļi nogatavojas arī ēnainākās vietās, vienīgi mazliet vēlāk tāpat kā cidonijas apakšējos zaros. Tiesa, saulē nogatavojušies augļi ir lielāki, skaistāki un vitamīniem bagātāki.

Augsnes ziņā cidonijas nav īpaši izvēlīgas. Labāk jūtas mālainā zemē, bet dziļā sakņu sistēma nodrošina iespēju sagādāt nepieciešamo barību arī neiekoptā augsnē. Šiem kalnu krūmiem nepatīk vienīgi pārlieku liels mitrums. Arī "Jaun-Ieviņās" ieplakā iestādītās cidonijas parasti pirmās cieš no sala.

Cidoniju augļi vēsā telpā, 0...+1°C temperatūrā, vismaz trīs četrus mēnešus labi uzglabājas arī bez konservēšanas. Laika gaitā to skābā garša mazinās un augļi kļūst aizvien aromātiskāki. Ja ir bagāta raža, ilgstošai glabāšanai vēlams iegādāties speciāli šim nolūkam domātas kameras. "Jaun-Ieviņu" saimnieki ļaudīm, kuriem tādu nav, iesaka cidonijas pāris mēnešu laikā pārstrādāt, pretējā gadījumā ievērojami samazinās augļu uzturvērtība. Saimniecībā novāktos augļus līdz pārstrādei uzglabā šķūnī, aukstākajās naktīs kastes piesedzot ar plēvi.

Visvairāk vērtīgo vitamīnu saglabājas, cidonijas sagriežot daiviņās un iecukurojot (attiecībā 1 : 1). Burciņas, kas sagatavotas bez pasterizēšanas un novietotas pagrabā vai ledusskapī, uzglabāsies vairākus gadus. Jūtot, ka drīz būs klāt kāds no vīrusiem, Uldis gatavo pats savu Coldrex – uzvāra kādu no iemīļotajām zāļu tējām, atdzesē līdz +60 °C (augstākā temperatūrā strauji noārdās augļos esošie vitamīni), pievieno sacukurotas cidoniju šķēlītes, upeņu sulu, un veselīgs dzēriens gatavs.

Pirmajos saimniekošanas gados "Jaun-Ieviņu" galvenais cidoniju produkts bija sula. Arī tagad šādi pārstrādā trešdaļu saimniecībā izaugušo ziemeļu citronu. Ogas vispirms samaļ. Šim nolūkam Uldis izmanto pašgatavotu ierīci no nerūsējošā tērauda. Svarīgi, lai augļi spiežot vai maļot nesaskartos ar rūsējošu metālu, kas noēd vērtīgos vitamīnus. Sasmalcinātās ogas saber maisiņā un liek mehāniskajā spiedē. Izspiesto augļu un sēklu atlikumi ir vislielākais kārums un vienlaikus vērtīgs vitamīnu komplekss vistām. "Jaun-Ieviņu" saimnieki novērojuši, ka tas labi garšo arī zirgiem, govīm un citiem mājlopiem.

Ja sula nav jātransportē, to bez karsēšanas pagrabā vai ledusskapī var uzglabāt divus trīs gadus. Savukārt, ja vērtīgo, vitamīniem bagāto dzērienu vēlaties uzdāvināt draugiem, kas dzīvo otrā Latvijas malā vai ārzemēs, to labāk karsēt. Novērots, ka pēc transportēšanas nepasterizētas sulas uzglabāšanas laiks ievērojami sarūk. Lai karsējot nesamazinātos uzturvērtība, sulu vajag ātri uzsildīt, nepārsniedzot +60°C temperatūru. Lieliski iespējams uzglabāt arī sasaldētu sulu.

Kulinārijā cidoniju sulu var izmantot etiķa vietā – ēdiens ir daudz aromātiskāks un veselīgāks. Receptēs, kurās ieteikta citronu sula, to var droši aizstāt ar cidoniju sulu.

Tā ir arī lielisks atkaļķošanas līdzeklis. Ielej nedaudz šķidruma tējkannā, uzvāra, un kaļķis putodams nonāk nost.

"Jaun-Ieviņu" saimnieki no cidoniju sulas gatavo arī brīnumgardas marmelādes. Šim nolūkam izmanto speciālu pektīncukuru, jo masa ātrāk saželē. Sulas un cukura proporcija – 1 : 1. Šķidrumu, nepārtraukti maisot, silda uz lēnas uguns aptuveni 15–20 minūtes, tad biezo masu lej uz pannas, kas pārklāta ar cepampapīru. Pēc pāris stundām želeju sagriež nelielos gabaliņos, apgriež otrādi, lai konfektes apžūst arī no otras puses. Gatavos našķus pēc kāda laika pārkaisa ar pūdercukuru un kārto saldumu traukā. Marmelādes nav pārlieku saldas un lipīgas, bet ir maigi saldskābas.