Septiņas idejas ekskursijai kopā ar ģimeni valsts svētkos

18. novembra novakare ir īpašs vakars Likteņdārzā, jo tieši Latvijas neatkarības dienā tā amfiteātra centrā jau no paša ceļa sākuma simboliski redzams saulriets. Iespējams, vērts sākt jaunu ģimenes tradīciju un tieši šajā dienā doties uz Likteņdārzu un arī atbalstīt tā tapšanu, lai uz Latvijas 100 gadu jubileju 2018. gadā tas būtu gatavs. To, kā iespējams palīdzēt, var uzzināt šeit.

Esot Likteņdārzā, noteikti jānoiet arī līdz Daugavai un jāiemērc roka Likteņupē, lai sajustu tās tecējumu un enerģiju. 

Ko vēl apskatīt Kokneses apkaimē, lasiet rakstā "Patriotiskas ekskursijas maršruts pa Koknesi".

Pavisam nesen, 15. novembrī, Valkā, Lugažu laukumā, atklāts piemineklis pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. 

Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937. gadā veidotā Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts universitāte. 2,5 metrus augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, bet postaments ir no Latvijas granīta.

Atklāšanas datums un pieminekļa atrašanās vieta izvēlēta par godu tam, ka Ulmanis 1918. gada 15. novembrī Valkas laikraksta "Līdums" telpās sapulcinājis Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātu apspriedi un nolēma, ka pēc trim dienām, 1918.gada 18.novembrī, Rīgā, jānotiek Latvijas valsts neatkarības pasludināšanai. Turklāt viens no netālu redzamajiem ozoliem ir Kārļa Ulmaņa stādīts.

Ko vēl apskatīt Valkā un tās apkaimē, lasiet šeit.

Pašlaik filiāles teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - "vācu vaļņa". Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā un ir viena no vietām, kur uzskatāmi rādīt un stāstīt par latviešu varonību un drosmi, cīnoties par savu zemi, un to, ka šīs idejas vārdā var nākties pat upurē savu dzīvību. 

Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi "Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas". Vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar I pasaules kara nocietinājumiem.

Arī Ložmetējkalna torņa apmeklējums un pastaiga pa apkārtesošo mežu ir skaists veids, kā svinēt valsts neatkarību. Atceļā var piestāt Lāču maizes ceptuvē un nobaudīt īstu rupjmaizi vai kādu kūku par godu Latvijas dzimšanas dienai.

Ko vēl apskatīt Jelgavas apkaimē un pašā pilsētā, lasiet rakstā "Brīvdienu maršruts: Zemgales pērle Jelgava".

Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad, ne vēlāk kā trešajā dienā, gadāmi nokrišņi. 

Ap Gaiziņkalnu plešas dabas parka "Gaiziņkalns" teritorija. Pavisam tuvā Gaiziņkalna apkārtnē ir arī vēl citas interesantas vietas, piemeram, dziednieciskais Bolēnu avots, lauku māju "Pelādes", kur var apskatīt A.Čaka vaska figūru vai sajus enerģetiisko akmeņu strāvojumu "Pelādu svētvietā", kā arī Vidzemes augstienes Ērgļu pagasta viena no skaistākajām vietām ir Braki, kur dzīvojis un radoši darbojies latviešu rakstura pazinējs, rakstnieks Rūdolfs Blaumanis
Vairāk par apskates vietām lasiet: www.madona.lv un www.ergli.lv

Kolkasrags ir dabas dota satikšanas vieta. Tajā satiekas jūras un tautas. Cilvēks ar dabu, un saullēkts ar saulrietu. Tur skaudri un stalti stāv piemineklis jūras paņemtajiem, bet jūras skarbums vienlaikus ir arī maigs un barojošs.

Kā senlatviešu kulta vieta tas iekļauts arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Bet kā republikas nozīmes dižkoks atrodams īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Kaives senču ozols ir vienpadsmitais resnākais un pats apjomīgākais ozols Baltijā un visā Austrumeiropā. Par tā patieso vecumu ir atšķirīgas domas, daži to vērtē kā 800 – 1000 gadu vecu. Tā apkārtmērs ir šobrīd 10,2 metri un, sadodoties rokās,, ozolu var aptvert deviņi pieauguši cilvēki. Tieši pie ozola ir arī latviešu kino un teātra leģendas Vijas Artmanes dzimtas mājas.