Brazīlijas apceļošana: Ciemos pie latviešiem (2. daļa)

Nova Odesa - Monteverde

"Nova Odesa ir neliela pilsētiņa Sanpaulu štatā. Daļa ielu tur vēl joprojām ir ar latviešu nosaukumiem. Šeit ir atrodami veikaliņi un kafejnīcas, kuru īpašnieki ir latvieši vai viņu pēcteči. Esmu šeit pavadījusi gandrīz divus mēnešus un atklājusi, ka latvieši, lai gan jau paaudzēs šeit dzīvo, vēl joprojām turas kopā. Jo vairāk iepazīstu šos cilvēkus, jo vairāk kļūst skaidrs, ka šeit viņi ir kā viena liela ģimene.

Pati pilsētiņa ir maziņa pēc Brazīlijas standartiem, apmēram kā Jelgava. Te ir tikai pāris daudzdzīvokļu mājas, lielākoties te ir mājas, kas ir apjoztas ar visdažādākajiem žogiem.

Nova Odesa ir tāds kā guļamrajons starp divām lielākām pilsētām Kampinu (Campinas) un Amerikanu (Americana). Viena no šīs pilsētiņas lielākajām problēmām ir pašlaik valdošais sausums. Te neesot lijis jau divus gadus, līdz ar to ūdens rezerves ir izsmeltas līdz kritiskai robežai. Gaiss ir ļoti sauss un karsts. Nesen iestājusies vasara, līdz ar to temperatūras stabiņš termometrā variē no 30 līdz 40 grādiem pēc Celsija.

Latviešu kolonija Brazīlijā

Lai gan lielākā daļa latviešu šeit ir dzimuši un auguši, viņi vēl joprojām piekopj dažas latviešu tradīcijas. Kad vien var, dodas uz Latviju un pat mācās latviešu valodu un dejas. Šeit ir izveidota latviešu asociācija, to vada cilvēks, kurš vairākus gadus dzīvojis Latvijā. Par godu 18. novembrim tika sarīkots svētku koncerts latviešu valodā. Interesants ir fakts, ka tikai daži no koncerta dalībniekiem pārvalda latviešu valodu. Turklāt visam pasākumam bija arī brazīliešu piesitiens - garas pateicības runas un Dieva svētības saņemšana.

Vietējie brazīlieši ir draudzīgi un, liekas, ka pat lepni par latviešu klātbūtni.

Lielākā daļa jauniešu gan nerunā latviski un ir diezgan kūtri, ko nevarētu teikt par vecāko paaudzi. Šeit cilvēki vēl veido latviešu - portugāļu valodas vārdnīcas, tiekas, lai kopā pārrunātu notikumus vai vienkārši pabūtu kopā. Lielu lomu spēlē baptistu baznīca, kas ir pulcēšanās vieta. Te notiek ne tikai sprediķi, bet arī saviesīgas tikšanās. Lielākā daļa šejjienes latviešu ir baptisti un diezgan stingri ievēro šīs reliģijas prasības. Kopumā pilsētiņa ir reliģioza. Te ir neskaitāmas baznīcas, kas mums, eiropiešiem, nemaz neizskatītos pēc tādām – vienkāršas ēkas ar reliģiozu interjeru.

Lielākā daļa zemes ap pilsētiņu vel joprojām pieder latviešiem, kas to cītīgi apkopj. Ir atrodamas dažas kafejnīcas, tomēr daudzi iedzīvotāji dodas strādāt uz lielākām pilsētām. Brazīlijā ir neskaitāmas pasaulslavenu zīmolu rūpnīcas, kas nodrošina darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

Latvieša dibināts ciems kalnos

Monteverde ir neliela pilsētiņa Minas Gerais štatā. Tās dibinātājs bijis latvietis, kurš nespējis izturēt karsto Sanpaulu klimatu. Tādēļ viņš ar zirga vezumu esot devies laimes meklējumos, līdz, sastopoties ar kalnu auksto klimatu, nolēmis palikt un sākt dzīvi tur. Lai gan Monteverdē ir atrodami pāris latvieši, tomēr mūsdienās šī pilsētiņa ir vāciešu pārziņā. Tā ir arī apkaimes lielākais tūrisma apskates objekts. Ierodoties šeit, tik tiešām rodas sajūta kā Eiropas ciematiņā vēsā vasaras dienā.

Mājas celtas tipiskā Eiropas stilā, bez žogiem un noziedzības apkārt. Pilsētiņā ir arī maza lidosta un viena galvenā iela, kas ir restorānu un suvenīru veikaliņu pārpildīta. Lai gan tās dibinātājs ir latvietis, vairāk ir sajūta, ka būtu nonākusi mazā ciematiņā kaut kur Vācijas vidienē.

Lēnām mans ceļojums pa latviešu takām beidzas - laiks tālāk izpētīt brazīliešu kultūru, bet par to jau nākamajā vēstulē."