Brīvdienu maršruts: Kuldīga - Latvijas Venēcija un Holivuda  (6)

Tiem, kam patīk vienkārši pastaigāties pa senas mazpilsētas ieliņām, vērts atstāt auto stāvvietā un doties gar Alekšupīti lēnā pastaigā, ieejot kādā no konditorijām nobaudīt krēmkūku ar kafiju, izbaudot viduslaiku vēsturisko gaisotni un šarmu. Bet, ja vēlēsieties pabūt tuvāk dabai, jādodas piedzīvojumu pilnā pārgājienā "Lasās malā, bānis nāk!" pirmatnējā vidē pa veco bānīša sliežu ceļu vai arī ar laivu lejup pa Abavu vai Ventu.

Savukārt tiem, kam patīk kavēt laiku mazos krodziņos vai jautros un nekur neredzētos atraktīvos pasākumos, arī Kuldīgā būs ko darīt.

Iespējams, tieši senatnīgās gaisotnes dēļ, Kuldīgu un tās apkārtni sauc par vienu no šarmantākajām un pievilcīgākajām vietām Latvijā. Kuldīgas pilskalns bija lielākais kuršu zemes Bandavas centrs, kuru apmeklēja Skandināvijas vikingi. Par to savās sāgās ap 925.gadu vēstīja slavenais vikings Egils Skalagrimsons.

1242. gadā, kad Livonijas ordenis pie Ventas sāka celt mūra pili un vēlāk izvēlējās pilsētai ģērboni, kurā attēlota Sv.Katrīna kā pilsētas patronese. Kopš 1368.gada Kuldīgas pilsēta aktīvi darbojās Hanzas Savienībā. Kuldīgu iemīlēja vācu hercogi, no kuriem populārākais bija Hercogs Jēkabs, kurš arī dzimis Kuldīgā 1610. gadā un kādu laiku Kuldīga bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta.

Un pilsēta savu šarmu nav zaudējusi. Ceļotājus sajūsmina vecpilsētas ieliņu līkloču labirinti, kuros gadās pat apmaldīties, nemaz nenojaušot, ka ielu plānojums 18. gadsimtā veidots tā, lai mājas netiktu celtas uz āderēm.

Kuldīgas lepnums ir Ventas rumba - platākais ūdenskritums Eiropā (249 metri), dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā. Dienā varēja noķert vairāk nekā 80-100 lašus. Ventas rumba ir Kuldīgas lepnums un to apvij virkne noslēpumainu teiksmu un vēsturisku notikumu. Divas nedēļas aprīlī un oktobrī var vērot kā, rumbā, mugurām, zaigojot, iespaidīgus lēcienus veic vimbas un laši, tādēļ radusies leģenda par lašiem, ko ķer gaisā.

Ievērības cienīga ir arī teika par rumbas veidošanos. Kā stāstījuši gudrie, tā radusies aizlaikos, kad Velns apņēmies aizdambēt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu. Tā nu Nelabais pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus upei, kur pulka akmeņu, un paņēmis brangu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, bet no lielā trokšņa Kuldīgas latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas un redz - Ventas upe jau pa pusei aizdambēta. Nopratis, ka Velns pie vainas un domājis, kā nu rīkoties? Aizskrējis uz vistu kūti, uzklapējis pa savu kažoku un iedziedājies kā gailis. Tā nu gailis atmodies un domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, tāpēc dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja izcēlusies Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu akmeņi tikām gulējuši, gulējuši, kamēr pārvērtušies par kaļķiem.

Senais ķieģeļu tilts pār Ventu

Tilts celts 1874.gadā, viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā. Būvēts pēc cara laika ceļa kustības standartiem, tas ir, 500 pēdu garš, 26 pēdu plats, lai varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. Tilts bieži izmantots kinofilmu uzņemšanai, piemēram, "Emīla nedarbi".

Alekšupīte un vēsturiskais centrs

Kuldīgas viduslaiku vēsturiskais centrs ap Alekšupīti – unikāls, reti saglabājies un vienīgais Baltijā tāda veida 17. - 18.gadsimta mazpilsētas ēku apbūves ansamblis ap upīti, tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju. Sākotnēji centrs būvēts kā Kuldīgas pils priekšpilsēta, bet pašlaik tas daudziem atgādina pasaku pilsētiņu.

Mazās upītes veidotais ūdenskritums ir augstākais (4,5 metri) Latvijā. Alekšupīte ir Ventas upes kreisā pieteka, kas, augu dienu burbuļodama, vijas cauri visai Kuldīgas vecpilsētai. Tās īpatnējais nosaukums cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē aizsargāt. 17.gadsimtā Alekšupītes ūdenskritums tika pārveidots - nostiprināts un apbūvēts, lai tā straumi varētu izmantot Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Pateicoties Alekšupītei, Ulmaņlaikos Kuldīgu sāka dēvēt par Latvijas Venēciju. Tas tāpēc, ka upīte plūst tieši starp ēku sienām, tādējādi piešķirot pilsētai īpašu šarmu un romantisku noskaņu.

Pilsētas dārzs

Pirmās Kuldīgas vācu krustnešu mūra pils, kas celta 1242.gadā, vietā saglabājušies daži mūra fragmenti un pils vīna pagrabs, kur vasarās notiek Kuldīgā darināto vīnu degustācijas. Hercoga pili 1701.gadā sagrāva zviedru karaspēks, un pēc tam vietējie iedzīvotāji akmeņus no drupām izmantoja citu ēku būvniecībai. 20.gadsimta sākumā šajā parkā tika uzbūvēta kafejnīca ar vaļējām terasēm un estrāde, kuras priekšā atradās deju grīda pilsētnieku iecienītajām zaļumballēm ar orķestri. Katru sestdienu un svētdienu te sanāca kopā kuldīdznieki, muzicēja un šņauca tabaku un ingveru. Ar tabakas šņaukšanas palīdzību tolaik atbrīvoja elpošanas kanālus. Tolaik teica, ka tā uzlaboja veselību. Mūsdienās Pilsētas dārzā savu mājvietu ir radušas 22 Latvijā pazīstamās tēlnieces Līvijas Rezevskas darinātās akmens un bronzas skulptūras un hercogam Jēkabam veltītā strūklaka.

Kuldīgas novada muzejs

Interesanti, ka 1900.gadā tagadējā muzeja ēka ar kuģiem atvesta no Parīzes, kur tā atradās Vispasaules saliekamo koka māju izstādē kā Krievijas paviljons. Ēku tur nopirka kāds Liepājas tirgotājs Bangerts un atveda uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai. Viņš to nosauca par Bangerta villu, bet tagad tajā ierīkots muzejs. Blakus muzejam par godu šim notikumam tagad izveidots romantisks vintage restorāns Bangerts.

Sv.Katrīnas baznīca

Šajā baznīcā kristīts un laulāts pats hercogs Jēkabs ar Branderburgas princesi Šarloti Luīzi. Pirmā Kuldīgas baznīca, kurai deva pilsētas patroneses Katrīnas vārdu. Sv. Katrīnas ģerbonis, kas atrodas virs baznīcas sānu ieejas, ir arī tagadējais Kuldīgas ģerbonis.

Rātsnams un rātslaukums

17.gadsimta ēka un laukums pie tās ir sena ļaužu pulcēšanās vieta. Šī ama pagrabos bija pirmais Kuldīgas cietums. Rātslaukuma dienvidaustrumu stūrī kādreiz atradies arī kauna stabs. Rātsnama ēka izmantota kinostudijas "Mosfiļm" filmā "Krasts"(1980.g.), kas stāsta par krievu virsnieka un vācu meitenes romantisko mīlestību II pasaules kara laikā. Rātslaukumā uzņemtas vēl virkne citu kinofilmu, no kurām pazīstamākā ir latviešu filma "Emīla nedarbi". Kuldīgu biežās filmēšanas dēļ dēvē arī par Latvijas Holivudu. Te uzņemtas vairāk nekā 30 filmas.

Vecākā koka māja Kurzemē

Ejot gar Alekšupīti, uzmanīgi jāskatās apkārt, lai nepalaistu garām ēku pie tā saucamā "Kuldīgas Venēcijas" tiltiņa. Tā celta tālajā 1670. gadā. Uz ēkas jumta atrodas viens no senākajiem vējrādītājiem Latvijā.

Hercoga Jēkaba galma aptieka

Šī ir viena no nedaudzajām 17.gadsimta ēkām, kas celta vācu pildrežģa būves tehnikā. Hercoga laikā tā izmantota kā pirmā aptieka un zāļu tirgotava Kurzemē.

Liepājas iela

Liepājas iela ir savdabīga dažāda vecuma māju ieskauta ieliņa, kas brīnišķīgi parāda ēku arhitektūras stilu attīstību no 17. līdz 20.gadsimtam. Pašlaik tā ir gājēju iela ar interesantām māju durvīm un virsgaismas lodziņiem, kas raksturīgas tikai Kuldīgai.

Hercoga Jēkaba piemineklis

Hercogs Jēkabs dzimis Kuldīgā un ir spilgtākais Kurzemes un Zemgales hercogistē līdz 1737. gadam valdījušās Ketleru dinastijas pārstāvis. Viņš studēja Leipcigā un Rostokā, apceļoja Eiropu, iegūstot plašu redzesloku, kas vēlāk ļāva būtiski modernizēt Kurzemi. Kuldīgas apkārtnē un Kurzemē tika radītas vairāk nekā 70 manufaktūras, kas darbojās dažādās nozarēs - no čuguna liešanas līdz gobelēnu aušanai, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm. Kurzemes kuģus pirka Francija un Anglija. Viņa nodibinātās kolonijas Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā ne tikai kalpoja Kurzemes starptautiskajai atpazīšanai, bet arī radīja iespēju veiksmīgam koloniālpreču tranzītam. Hercogs mīlēja Kuldīgu, mākslu un kultūru, tomēr neizputināja valsti, ceļot jaunas, greznas pilis pēc Rietumeiropas valdnieku parauga. Tai pat laikā Jēkaba pils bija izcila, kaut arī tagad ir grūti iztēloties burvīgo pili ar deju zāli, kuras sienas un griestus rotāja gleznojumi ar hercoga kuģu attēliem.

Hercogs Jēkabs turpina dzīvot ne tikai kā Kuldīgas vēstures leģendās, Ketleru asinis rit vairāku pašreizējo Eiropas karaļnamu pārstāvju dzīslās. Politiski Kurzemes – Zemgales hercogiste Latvijai devusi arī daļu no ģērboņa. Kopš 1921. gada 15. jūnija Kurzemes lauva atrodas valsts ģērboņa otrajā laukā, bet 1930. gadā kopā ar Latvijas četru vēsturisko apgabalu ģerboņiem oficiāli atgriezās Zemgales alnis. Tādējādi Kurzemes hercogu vēsture nav tikai pagātne, tā ir arī tagadne un nākotne – kā vēsturiska apļa noslēgšanās. Tieši tādēļ slavenais hercogs Kuldīgā ir ļoti cienīts un viņam par godu uzcelts arī piemineklis pilsētas centrā.

Riežupes smilšu alas

Tūristi iecienījuši arī Kuldīgas pievārtē esošās Riežupes smilšu alas un dabas parku ar gleznaino Riežupes ieleju. Riežupes dabas parkā atrodas garākais alu labirints Latvijā (460 metri). Daudz ir nostāstu par alās pazudušiem cilvēkiem. Šobrīd tur iespējams iekļūt tikai zinoša pavadoņa pavadībā un sveces gaismā, lai klausītos mistiskas leģendas. Pilnīgā klusumā piepildoties vēlēšanās. Dabas veidotās alas savulaik mākslīgi paplašinājis hercogs Jēkabs, lai iegūtu sniegbaltās smiltis stikla ražošanai.

Kuldīga jau izsenis ir iecienīta tūristu pilsēta, tāpēc tur netrūks labu kafejnīcu un restorānu, kā arī mājīgu viesu namu. Vairāk par ēšanas un nakšņošanas iespējām informāciju meklējiet šeit: www.visit.kuldiga.lv.