Brīvdienu maršruts: Desmit lietas, kas jāredz Daugavpils pusē

Daugavpils ir pilsēta, kas pārsteidz ar savu daudzveidību, radot patiesu māju sajūtu. Esot Daugavpilī, ir iespēja atpūsties, apskatot vēsturiskas vietas un kultūrvēsturiskus objektus, uz nebēdu izvizinoties jaunajos tramvajos, apmetoties komfortablās viesnīcās un mājīgās viesu mājās, vai nesteidzīgi baudot maltīti un iepērkoties lielajos tirdzniecības centros. Īpaša vieta, kur Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās var atpūsties visa ģimene, ir Vienības laukums. Te slienas krāšņi izrotātā pilsētas galvenā svētku egle, atrodas slidotava ar sintētiskā ledus klājumu, darbojas Ziemassvētku tirdziņš un Rūķu namiņš, kurā ir iespēja piedalīties dažādās meistardarbnīcās, apmeklēt koncertus, tikties ar Salavecīti un multfilmu varoņiem, kā arī priecāties par pašiem namiņa saimniekiem – rūķīšiem.

Daugavpils cietoksnis

Pilsētas vispievilcīgākā vieta un viens no veiksmīgākajiem paraugiem, kur izdevies rast kompromisu starp seno un jauno, ir tās vēsturiskais centrs. Daugavpils cietoksnis ir izcila fortifikācijas būve, kuru apbrīno gan pašmāju, gan ārvalstu ceļotāji. Tā kopplatība ir lielāka par 150 hektāri. Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs. 

Ikviena cietokšņa detaļa izstrādāta, pielietojot cariskās Krievijas un Eiropas labāko arhitektu skolu būvniecības pieredzi. Cietokšņa iekšpuse plānota pēc tradicionālajiem karavīru pilsētu paraugiem – centrā parādes laukums, ap kuru grupējas administratīvo un dzīvojamo ēku kvartāli. Visas ēku fasādes ieturētas ampīra stilā, izņemot Nikolaja vārtus un Ūdenstorni, kuri uzbūvēti gotiskās formās. Cietokšņa attīstības gaita ritējusi līdzi vēstures līkločiem: tā zemi minuši svešu armiju karavīru zābaki, tas pieredzējis triumfējošas uzvaras un smagas sakāves. Cietokšņa vārds saistīts ar daudzām ievērojamā vēsturiskām personībām: Mihailu Barklaju de Tolli, Nikolaju I, kas cietoksni apmeklējis 13 reizes, Vilhelmu Kihelbekeru, Andreju Pumpuru, Jukumu Vācieti, Jāni Balodi, Rūdolfu Bangerski un daudziem citiem. Arī šobrīd cietoksnī jūtama vairāku laikmetu elpa. 

Rotko centrs

Daugavpils cietoksnī Arsenālā ēkā darbojas Marka Rotko mākslas centrs, kas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss. Turklāt tā ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 kvadrātmetru platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Šobrīd Marka Rotko mākslas centrā vēl arvien ir aplūkojama slavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu tērpu kolekcijas izstāde "XX gadsimta 60.gadu mode mākslā". 

Baznīcu kalns

Ikvienam ceļotājam, kas mērojis ceļu uz Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns– vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Mārtiņa Lutera katedrāle uzcelta 1893. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca būvēta 1902. gadā, tajā 1909. gadā uzstādītas poļu meistara Ā. Homana darbnīcā darinātās ērģeles. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle uzbūvēta 1905. gadā kā Dinaburgas garnizona baznīca. Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu namu uzcēla laika posmā no 1908. līdz 1928. gadam, tajā apskatāmas 18. – 20. gadsimta ikonas un 17. – 20. gadsimta reto grāmatu kolekcija.

Daugavpils sinagoga

Ievērības cienīgs objekts ir Daugavpils sinagoga - Kadiša lūgšanu nams, kas celta 1850. gadā. 2005. gadā veikta sinagogas renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. 

Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas toreiz piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tās otrajā stāvā ierīkots muzejs "Ebreji Daugavpilī un Latgalē". Muzeja ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē. Vietējā gida - novadpētnieka Josifa Ročko pavadībā ikvienam Daugavpils pilsētas viesim un interesentam ir iespēja iepazīties ar sinagogu un ekspozīciju, uzzinot interesantus un aizkustinošus vietējo ebreju ģimeņu stāstus, ebreju dzīves vēsturiskos aspektus, lūgšanu tradīcijas, altāra nozīmi sinagogā u.c. Ekskursija gan iepriekš ir jāpiesaka. 

Skrošu rūpnīca

Savukārt Daugavpils skrošu rūpnīca ir vienīgā apmeklētājiem atvērtā munīcijas rūpnīca Baltijā. Kopš rūpnīcas pirmsākumiem (1886.gadā), tajā ražo sporta un medību munīciju. Daugavpils augstākajā vietā celtais skrošu liešanas tornis ir kļuvis par pilsētas industriālo simbolu. Šoziem skrošu rūpnīca piedāvā jaunu tūrisma produktu - parafīna skrošu liešanu "Skrotis pašu rokām". Ikvienam ir iespēja uzkāpt skrošu rūpnīcas 30 metru augstajā un 103 gadus vecajā skrošu liešanas tornī, un ķerties klāt parafīna ložu liešanai. Tikai ziemā, kad gaiss ir auksts, ir unikāla iespēja nodarboties ar krāsaino parafīna skrošu liešanu. Bez tam no torņa ir iespēja redzēt pilsētas panorāmu, bet nokāpjot lejā – aplūkot rūpnīcas vēsturisko ekspozīciju un īsto skrošu liešanas cehu, noskatīties filmu par svina kausēšanas, liešanas procesu un patronu ražošanu, kā arī šautuvē izmēģināt saražoto produkciju.

Zoodārzs

Latgales zoodārza (ekspozīcijā un laboratorijās dzīvo dažādi eksotiskie un vietējie dzīvnieki: pērtiķi, žņaudzējčūskas, krokodīli, bruņurupuči, iguānas, skorpioni un citi tropu mežu un Latvijas ainavu iemītnieki. Zoodārza mākslīgajos džungļos rāpo plankumaini pitoni, krastā sauļojas krokodilu kaimani, dīķī peld sarkanas karpas koi, liānās jautri lēkā makakas, visapārt peld, svilpo un tekalē daudzi citi tropu dzīvnieki. 

Daugavpils novads – vieta, kur Latgale satiekas ar Sēliju

Daugavpils novadu, kas no abām pusēm ieskauj Daugavpili, un to veido 19 pagastu teritorijas. Pāri visam novadam stiepjas Latvijas likteņupe Daugava. Kā līkloču josta tā posmā no Krāslavas līdz Kraujai met astoņus lokus, bet lejpus Daugavpils gar Līksnu un Nīcgali plūst taisni un mierīgi uz Baltijas jūru, dalīdama novadu divās daļās. Kreisajā krastā atrodas Augšzeme jeb sēļu zeme, labajā - Latgale.

Milzu dižakmens

Ikvienam ceļotājam, viesojoties Daugavpils novadā, noteikti jāapmeklē sirmais tētiņš – Latvijā lielākais dižakmens – Nīcgales Lielais (Baltais) akmens, kas atrodas dziļi mežā, apmēram sešu kilometru attālumā uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas. Milzenis ir 10,5 metrus garš, bet tā apkārtmērs ir 31,1 metri. Akmens sānos 1938. gada iekalti trīs pakāpieni. Ikviens var uzkāpt milža mugurā un sajust tā varenumu. Akmens apvīts ar vairākām teiksmainām teikām, kas mantotas no paaudzes uz paaudzi. Tajās visās akmens izcelsme saistīta ar pašu Nelabo.

Raugi, reiz velnam esot uznākusi liela skaudība par Daugavas vareno tecējumu. Viņš nolēmis reiz tam darīt galu un aizbērt Daugavu visā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš pagrābis velnišķīgi retu sietu ar akmeņiem un traucies uz Daugavu. Netālu no Daugavas attapies, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu milzeni, kas nav varējis izkrist caur reto sietu. Nu, dusmās grūdis laukā arī to, kas nokritis Nīcgaļu purvā. Zinātnieki gan lēš, ka vairākus miljonus gadu senais milzenis Latvijā šļūdoņa laikā nonācis no Somijas. Ļaudis to esot uzgājuši tikai 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Latgalei tuvojies Napoleona karaspēks. Līdzās akmenim ierīkota jauka atpūta vieta, kur var veldzēties, pūtinot kājas un baudot meža klusumu un klusās koku šalkas.

Līksnas baznīca

Daugavpils – Rīgas šosejas malā uzmanību piesaista Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīcas majestātiskais siluets. Lai arī baznīcas fasādē iezīmēts gada skaitlis 1912, tās celtniecība pabeigta 1913. gadā. Šī baznīca ir viens no daudzajiem Daugavpils novada katoļu dievnamiem, kas tapusi par grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas līdzekļiem. Dievnama celtniecību vadīja draudzes prāvests Antonijs Springovičs, kas vēlāk kļuva par arhibīskapu. I pasaules kara laikā baznīcu vairākkārt apšaudīja vācu karaspēka artilērija, tās fasādē nodarot bojājumus. 20. gadsimta 20. gados baznīcu atjaunoja. 

Baznīca celta neogotiskā stilā no Polijā ražotiem ķieģeļiem. Apjomīgā baznīca ir 30 metrus gara un 17 metrus plata. Abpus ieejai ir divi simetriski torņi, kuros trīs zvani. Lielākais no tiem sver 609 kilogramus. Baznīcai katrā pusē pieci lieli logi. Apkārt baznīcai plašs dārzs. To ieskauj augsts sarkanu ķieģeļu žogs. Dievnamā ir izcilas ērģeles, kas 1931. gadā tapušas Vaclava Bernacka Varšavas-Viļņas ērģeļu rūpnīcā. Pirms dažiem gadiem tika atjaunoti abi staltie baznīcas torņi.

Muzejs ar kara tehniku

Taipus Daugavai – Sventē, līdzās viesnīcai "Sventes muiža" atrodas Militārās tehnikas muzejs. Tajā aplūkojama II pasaules kara un vēlāko laiku kara tehnika, kas ir privātkolekcija. Ekspozīcija ir iespaidīga – tanki, pašgājēji un lielgabali, kas savulaik atrasti bijušo kauju laukos, tad restaurēti un visbeidzot - izstādīti muzejā. Apmeklētājiem tiek piedāvāts apskatīt divus unikālus padomju armijas tankus, kas nosaukti par godu Josifam Staļinam – "ИС" un "ИС-2М", tanku "Т-34", bruņotas desanta izlūkmašīnas un citas tehnikas vienības. Zīmīgi, ka pilnīgi visi muzeja eksponāti ir pilnībā atjaunoti un ir darba kārtībā.

Pasaku pils

Červonkas (Vecsalienas) muižas pils piederēja baronu fon Hānu dzimtai, un ir celta 1870. gadā neogotikas stilā. Iespaidīgā celtne izvietojusies 19.gadsimtā veidota parka ieskāvumā. Latgales reģionā tā ir visgreznākā muižas pils: gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu arhitektonisko kompozīciju - īsta pasaku pils. 

Lietpratēji uzskata, ka vietvārdam Červonka noteikti ir sakars ar sarkanās krāsas apzīmējumu poļu valodā, jo skaistā pils celta no sarkaniem ķieģeļiem. Agrāk tuvākā un tālākā Daugavpils apkaimē bijuši daudzi ķieģeļu cepļi. Tamdēļ ķieģeļi jaunās ēkas būvei vesti no vietējā cepļa, bet kaļķi dedzināti no Daugavas krastos iegūtā dolomīta. Kaut gan pils ēka ir grezna, un baroniem fon Hāniem piederējuši lieli īpašumi ne vien Latvijā, bet arī Baltkrievijā, viņi esot dzīvojuši pieticīgi. Gulējuši uz salmu maisiem (salmi gan katru nedēļu mainīti), spilveni tikuši pildīti ar auzu pelavām. Kas zina, varbūt arī tajos laikos smalki ļaudis šādi rūpējušies par savu veselību? 

Vakariņās bieži ēduši kartupeļus ar rūgušpienu. Pēdējais pils īpašnieks barons fon Hāns sievu pārvedis no Berlīnes. Vecie baroni ar dēla izvēli nav bijuši apmierināti, jo jaunā vedekla Johanna "neatbilda statusam", - bija nākusi no trūcīgas dzimtas. Vecais barons miris pirms Pirmā pasaules kara. 20. gadsimta sākumā muižas saimniecība esot bijusi nolaista. Stāvoklis krasi uzlabojies, kad par muižas pārvaldnieku kļuvis latvietis Millers. Viņš bijis gudrs, izglītots, bet bargs. Muižā tolaik strādājuši trīs vagari, kas bijuši vecā kaluma muižas ierēdņi, kuri par darba kavējumiem pēruši cilvēkus ar rīkstēm. Ja zemnieka lopi ieklīda muižas daļā, Millers par katru govi pieprasījis bargu soda naudu - 3 līdz 7 rubļu apmērā. Zemnieki atriebjoties nodedzinājuši muižas klēti un siena šķūni. Toties Ziemassvētkus un Lieldienas muižas kalpi varējuši svinēt trīs dienas. Pabeiguši rudzu pļauju, zemnieki baronesei pasnieguši vārpu vainagu, bet baronam – vārpu vītni. Tā bijusi vienīgā reize gadā, kad visi drīkstējuši ieiet parkā. Apkūlību ballei no pilsētas atvests alus, degvīns, siļķes, rauši, un muižas ļaudis tikuši cienāti. Īpaši atzīmēts arī mēslu talkas sākums. Pirms pirmā vezuma piekraušanas muižas kūtī iegājis pats barons kopā ar muižas pārvaldnieku. Sievas kungus rumulējušas, bet viņi visus cienājuši ar degvīnu. 1914. gadā barons aizgājis karā un cīnījies Krievijas armijā. Pēc kara atgriezies savā muižā. 1920. gada zemes reformas rezultātā lielie īpašumi muižniekam atsavināti, atstāti vien 50 hektāri. Barons tos pārdevis, bet pats ar sievu un bērniem aizbraucis uz Vāciju. Tagad muižas ēkā atrodas pagasta pārvalde, restaurēta viena no muižas zālēm, kur notiek svinīgas kāzu ceremonijas.

Viesnīca „Park Hotel Latgola”, Ģimnāzijas iela 46, www.hotellatgola.lv 

Viesnīca „Hotel Dinaburg”,www.hoteldinaburg.lv

Viesnīca „Leo” , www.hotelleo.lv

Viesu māja „Villa Ksenija”, www.villaks.lv 

Viesu māja „Duets”, 2. preču iela 1, Daugavpils.

Viesu māja „Paradīze”, www.paradizehotel.lv

Sporta komplekss „Olimpija”, www.hotel-olimpija-sk.lv

Viesnīca "Erfolg", www.erfolg.lv 

Viesu māja "Aleksandria", Stacijas iela 65/67, Daugavpils, Latvija

Daugavpils Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīca, Saules iela 24, Daugavpils, 

Kur paēst:

Restorāns „Plaza”, www.hotellatgola.lv 

Restorāns "Gubernators", Lāčplēša iela 10, Daugavpils

Kafejnīca “Arsenāls”, Mihaila iela 3, Daugavpils cietoksnis

Ķīniešu restorāns "Golden dragon", Saules iela 15, Daugavpils

Informācija par apskates vietām Daugavpilī, Daugavpils novadā u.c. tūrisma informācija: www.visitdaugavpils.lv

Raksts tapis sadarbībā ar Daugavpils Tūrisma informācijas centru