Gada sākumā Ukrainas dienvidu pussala Krima, iecienītais tūrisma objekts, kurp labprāt devās arī ceļotāji no Latvijas ("airBaltic" piedāvāja tiešos reisus uz Simferopoles lidostu), nokļuva visas pasaules redzeslokā kā kara zona, ko ātri vien pārņēma "zaļie cilvēcņi" un, ne aci nepamirkšķinot, pievienoja Krievijai. Protams, tūrisma nozarei (tāpat kā visām citām nozarēm) tas nodarīja milzu zaudējumus. Tā, kā šis nenoliedzami bija aizejošā gada lielākais zaudējums pasaules tūrisma jomā, piedāvājam atskatītes Krimas tūrisma vēsturē un arī pavisam "svaigās" fotogrāfijas no šī rudens.
Krima vairāk nekā divus gadsimtus bijusi iecienīta atpūtas vieta. Jau caru laikā tur tika būvētas gan grandiozas pilis, gan atpūtas nami un spēļu zāles, kuru dārzos bija pat strūklakas, kurās plūda vīns. Puškins tur radīja brīnišķīgus dzejoļus, Čehovs vadīja vecumdienas, bet cars Nikolajs ar ģimeni steidza pavadīt katras brīvdienas un atgūt veselību.
Pienāca karš, juku laiki un revolūcija, tomēr Krima savu iecienītās atpūtas vietas statusu nezaudēja. Nepagāja ilgs laiks līdz pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas, kad Krimā atkal sāka plūst atpūtnieki, bet pilis pēc nacionalizācijas kļuva par valsts muzejiem vai augstu partijas darbinieku mītnēm, piemēram, Masandras pils, kura reiz kalpoja kā cara medību pils, kļuva par vienu no Staļina mītnēm un, stingri apsargāta, bija slēgta tautai. Savukārt tās vīna dārzi gan bija apskatāmi un "Masandras" galda vīns nobaudāms. Citāds liktenis piemeklēja grezno britu stilā celto grāfu Voroncovu pils, kas kļuva par Krimas Valsts mākslas muzeju. Arī cara iecienītā Livādijas pils tika atvērta tautai - tajā tika izveidota darba ļaužu sanatorija, kur vienlaicīgi varējuši atpūsties pat 1000 proletariāta pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
