Bauskas pilī stāstīs par alkohola lietošanu Eiropas pilīs, muižās un klosteros  (1)

Ekspressizstādē tikšot eksponēti Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasti stikla un keramikas trauku fragmenti.

Pasākumu vadīs muzeja speciāliste Ilona Ozola un par izstādē redzamajiem trauku fragmentiem stāstīs Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Vineta Skalberga.

Izrādās, senos laikos alkoholiskos dzērienus izmantoja gan ikdienā, gan nākotnes pareģošanas rituālos, gan godos un dzīrēs, kā arī bērēs, dziedniecībā, krogos, tavernās, pilīs un muižās. Pils pastāvēšanas laikā tās iemītnieki lietojuši dažādus alkoholisko dzērienu veidus – alu, alus pienu un sieru, medus dzērienu. Parastākais zemnieku ikdienas dzēriens, ko lietoja slāpju veldzēšanai, bija plānalus jeb dzira vai pataks. Taču augstāko kārtu pārstāvji pamatā lietojuši vīnu un alu.

Latvijas teritorijā līdz 17.gadsimtā degvīns jeb brandavīns gatavots dažās muižās, nelielā apjomā un kā alkoholisko dzērienu to tikpat kā nelietoja, bet izmantoja kā zāles. Alus pienu gatavoja, savārot alu ar pienu, to uzskatīja par svētku un viesību cienastu, zina stāstīt Ilva Neimane, Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Ap 6.gadsimtā alu brūvējuši arī klosteros. Sākotnēji to lietoja gavēņa laikā, taču vēlāk pārdeva svētceļniekiem un tirgotājiem, kuri apmetās klosteru krogos. Alus pārdošana veidoja lielu daļu klosteru ienākumu.

Interesanti, ka alus darīšana līdz 9.gadsimtā uzticēta tikai sievietēm, jo uzskatīja, ka viņas darbu padara rūpīgāk, ar lielāku atbildību. Pēc 9.gadsimta alus darītavās vīrieši sāka brūvēt alu pēc savas garšas – stiprāku. Vēstures liecībās atrodama informācija, ka līdz pat 18.gadsimtam valdījis uzskats, ka alu jāmāk gatavot katrai saimniecei.

Pasākuma noslēgumā būšot iespēja degustēt kādu dzērienu.

Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties Bauskas pils muzeja kasē. 

Vairāk informācijas: bauskaspils.lv