Tradicionālās kultūras un klinšu rakstu pētnieks Sandis Laime no Latviešu folkloras krātuves novērtē jauno Edgara Arāja grāmatu: „Uzraksti uz smilšakmens atsegumiem un alu sienām ir savdabīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas nav vērtējama gluži viennozīmīgi. No vienas puses, skrāpējumu veikšana alās ir postoša un mūsdienās tiek ar likumu sodīta, no otras puses, uzraksti smilšakmens iežos ir sava laika liecības – par dzīvi, sadzīvi, vēsturisko situāciju, tūrisma tendencēm un daudz ko citu. Turklāt gadu gaitā iegravējumi iegūst aizvien lielāku vēsturisko nozīmi un to izzināšana atklāj ne mazums interesantu pagātnes vēstījumu. Edgara Arāja grāmata to spilgti apliecina.”
Gūtmaņala ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Tā ir lielākā ala Baltijā — 18,8 metrus dziļa, 12 metrus plata, 10 metrus augsta. Ala sākusi veidoties pēcledus laikmetā, apmēram pirms 10 tūkstošiem gadu sufozijas procesu ietekmē, ūdeņiem iegraužoties Gaujas svītas devona smilšakmeņos. Gūtmaņala ir sena kulta vieta un vēl līdz pat 19.gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Tomēr visspilgtāk ļaužu atmiņās saglabājies stāsts par Turaidas Rozes — Maijas nelaimīgo mīlestību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
