Ceļojums no Kanādas līdz Kostarikai. Savdabīgā Meksika (3. daļa)

ASV - Meksikas robeža - San Luis Potosi

Morāli sagatavojušies, iespējams, sarežģītai robežas šķērsošanai, izbraucām no San Antonio Teksasas Amerikā un devāmies uz vienu no labākajiem (pēc atsauksmēm internetā) robežas šķērsošanas punktiem. Internetā ir pieejamas daudzas mājaslapas ar dažādiem pieredzes stāstiem un ieteikumiem par ceļošanu Meksikā, bet katrs ceļotājs vienu un to pašu maršrutu izbauda un piedzīvo citādi. Tāpat arī mēs. Iebraucot robežas pilsētā Nuevo Laredo, jau pirmajās minūtēs salaidām visu grīstē.

Uz robežas

Pilnīgs robežzīmju trūkums, kas ir sastopams arī visās citās Centrālamerikas valstīs, kopā ar apjukumu noveda mūs pie meksikāņu pilsoņu robežas 'tilta', kur robežsargi, apskatot mūsu mantām piekrauto auto piecās minūtēs, ielaida mūs Meksikā. Bez oficiāla ASV izbraukšanas zīmoga un bez pašu pārbaudīšanas, iebraucām haotiskā Meksikas robežpilsētas daļā. Atpakaļ doties negribējām garās robežas rindas dēļ, tādēļ maldījāmies vairāk nekā piecas stundas haotiskajā Nuevo Laredo pilsētā līdz mums beidzot bija viss nepieciešamais – apdrošināšana, auto iebraukšanas atļauja un zīmogi pasēs. Tumšajā diennakts laikā ar auto Meksikā nav ieteicams braukt vispār, gan iespējami slikto ceļu dēļ, gan zīmju trūkumu un bīstamības dēļ, tādēļ nakšņojām turpat. 

Turpinājām ceļu nākamajā rītā, dodoties uz skaisto Ziemeļmeksikas koloniālo pilsētu San Luis Potosi. Rīts bija auksts, lietains un miglains. Ceļš veda cauri kaktusu tuksnešiem, kas ietinušies miglā ar lielākoties nabadzīgiem ciematiņiem ceļa malās un daudzām vientuļām ēkām, kas liek justies mazliet spokaini. Pēc pāris simtiem kilometru mūsu skatam pavērās Sjeramadres varenās kalnu pakājes, un ceļš turpinājās kā liels un aizraujošs elpas vilciens.

Ko izbaudīt?

Bruģētas ieliņas, eleganta arhitektūra, parki un laukumi ar greznām baznīcām ikkatrā no tiem, San Luis Potosi ir ļoti apburoša pilsēta Ziemeļmeksikas centrālajā daļā. Iebraucot pilsēta šķita skaļa, smakojoša un haotiska. Tā šķita arī mazliet bīstama, bet tajā pašā laikā izraisīja ziņkārīgu satraukuma sajūtu. Iebraucot pilsētas centrā, skats pilnīgi izmainījās, it kā nonākot vēsturiskā pasakā. Cilvēki tur ir metropolīti, labi ģērbti un smaidīgi. 

Dejošana, kas ir svarīga daļa meksikāņu kultūrā, nav izņēmums arī šeit. Pilsētā var izvēlēties dažādas sev tīkamākās mūzikas vietas, sākot ar dzīvo mūziku Meksikas ritmos, rokkafejnīcas, populārās mūzikas, kā arī elektroniskās mūzikas klubus. Mūzikas iestādes vienmēr piepildītas cilvēkiem, un mūsu favorīts noteikti bija vietējās salsas 'cumbia' klubs ar atraktīvu dzīvo mūziku, dzīvespriecīgu atmosfēru un jautru dejošanu. 

Apkalpošanas serviss Meksikas restorānos un kafejnīcās ir ļoti sirsnīgs. Dzerot vietējās 'tekila banderas' (laima sula, tekila, asa tomātu sula trīs šotos) zaļi – balti – sarkanos karoga krāsu dzērienus, tiek pienestas bezmaksas uzkodas, vienas par otru labākas. Tāpat, ja vien neesat pie stūres, noteikti jānogaršo slavenās zemūdenes – tekilas šots kopā ar alu.

Ieteikums! Ja esiet atvērti neordinārām vietām, palieciet spilgtajā 'Hicuri Eco' hostelī. Īpašniece, kas ir liela ceļotāja no Itālijas, parādīs labākās un populārākās tako iestādes, aicinās pastaigā ar diviem milzīga izmēra suņiem, noorganizēs skaļu vietējo ballīti hostelī un pastāstīs visu par 'maģiskajām pejote' kaktusa pogām.

Burvju mākslinieks Edgars

Tāpat hostelī sastapām vienu no neparastākajiem meksikāņiem, ceļojošo magu Edgaru. Noslēpumainais un izskatīgais mags pirmās dienas daļā veiksmīgi izvairījās no sava vārda un profesijas atklāšanas. Visbeidzot salsas klubā, atklājot savu noslēpumu, Edgars veikli rādija sarežģītus kāršu trikus un, naudai ātri pazūdot viņa ausīs, tā tikpat veikli parādījās mutē, tāpat stāstot par saviem piedzīvojumiem ceļojot apkārt Meksikai un krājot naudu biļetei uz Eiropu. Kad pienāca laiks teikt ardievas un apmainīties ar tradicionālo elektronisko informāciju, Edgars paziņoja ka viņš neesot atrodams ne ar adresi, ne e-pastu vai telefona numuru. Ja būs lemts satikties vēlreiz, liktenis dos tādu iespēju!

Brauciens cauri Meksikai turpinājās un bija pilns skaistiem un aizraujošiem dabas skatiem, krāšņu vēsturi un apbrīnojamu ēdienu. Braukšana pa labi remontētiem ceļiem Meksikā dažkārt maksāja vairāk nekā ceļošana pa Eiropas valstu maksas "autobāņiem", bet, neskatoties uz daudziem brīdinājumiem par braukšanu cauri šai valstij, mēs vienmēr jutāmies droši.

Masu tūrisma neatklātā pilsēta San Luis Patosi atstāja haotisku un apburošu sajūtu, kas pēc tam veda mūs uz nākamo piedzīvojumu - līkloču pilnajiem Sjeramadres kalniem, kur atrodams Ēdenes dārzs, paslēpts dziļi džungļos starp aizaugušu veģetāciju un kristāldzidriem ūdenskritumiem.