Brīvdienu maršruts: Ko apskatīt Talsos?

Pašā Talsu sirdī Ķēniņkalna pakājē lepni slejas Talsu tautas nams. Tas 1910. gadā būvēts kā Tautas sadraudzīgās biedrības nams. 2013. gadā pabeigta Talsu tautas nama, pagalma un mūzikas skolas ēkas rekonstrukcija, izveidojot Radošo sētu. Te pieejamas amatniecības darbnīcas, izstāžu zāle, jaunas telpas koncertiem, izrādēm un mūzikas nodarbībām, kultūras sarīkojumiem, tai skaitā arī sētas pagalmā.

Talsu Tautas namā ir atrodams arī Talsu novada tūrisma informācijas centrs, kurā var iegūt dažādu informāciju par Talsiem un apkārtni, kā arī iegādāties suvenīrus.

2013. gadā rekonstruēta Ūdens iela, daļu ielas nobruģējot, daļā ielas atjaunojot akmens bruģa ceļa segumu, bet Ūdens ielas galā saglabājot seno, autentisko bruģi. Gājēju un velobraucēju ērtībām izbūvēts celiņš un laipas ap gleznaino Talsu ezeru, kura vidū vasarā rotājas brīnišķīga strūklaka.

Promenāde ved gar Talsu jeb Pilsētas ezeru (senāk saukts arī par Martinelli ezeru). Ezera malas kādreiz bijušas lēzenas un pavasara palu laikā ūdens bieži appludinājis tuvējo māju pagalmus un pagrabus, tādēļ 1949. gadā un 1950. – to gadu sākumā pavasara talkās ezera malas tika nostiprinātas ar būvgružiem un akmeņiem.

Skaisti papusdienot ar skatu uz Talsu ezeru var kafejnīcā Istabas, turklāt vasarā ir atvērta terase, kur atpūsties pēc pastaigas pa pilsētu.

Ja brīvdienu izbraucienā esi devies ar automašīnu, vērts izbraukt dažus kilometrus ārpus pilsētas un iestiprināties Ķīvīškrogā, vietējie sola īpaši lielas porcijas.

Ja prāts nesas uz ātru iekošanu, apmeklē kebabnīcu "Alānija" vai bistro "Bīne".

Viesnīca "Saule" būs brīnišķīga vieta, kur pārlaist nakti ar skatu uz Talsu ezeru. Pie viesnīcas izveidots liels akmensdārzs ar senās lauku sētas košumaugiem.

Talsu pilskalns ir ar teikām apvītākais pakalns Talsos. Stāsta, ka kādreiz šeit dzīvojis ķēniņš Visvaldis ar savu skaisto meitu Nāroni. Netālu no Talsiem – tumšajos Dundagas mežos dzīvojusi ragana ar savu dēlu Jurci. Jurcis Nāroni ir tā iemīlējis, ka nolēmis meiteni nolaupīt. Kādu dienu, kad Nārone bija devusies kādā no saviem klejojumiem bērīša mugurā, Jurcis pārlaidās tai pāri ar savu burvju mēteli un meiteni paķēra. Bet kā jau lepna kurzemniece – Nārone nepadevās bez cīņas – viņa gabaliņu pa gabaliņam grieza nost no Jurča burvju mēteļa. Kur gabaliņš nokrita, tur izveidojās ezers – tāpēc arī Talsu apkaimē ir daudz ezeri. Bet ar laiku mētelis palika par mazu abiem lidotājiem, un tie sāka krist, uzkrituši virsū ķēniņa pilij, tā nogrima ezera dzīlēs ar visiem pavalstniekiem.

Leģenda vēsta, ka, ja Jaungada naktī, kamēr pulkstenis sit divpadsmit, kāds pagūtu apskriet apkārt Talsu pilskalnam, tad Visvalža pils ar visiem tās iemītniekiem un princesi Nāroni, atkal paceltos virs zemes.

Baznīckalns rakstos minēts jau senos laikos kā senču kulta vieta. Kalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. 1567. gadā celtā ēka ir vecākais pilsētas mūra nams ap kuru veidojās miests, vēlāk pilsēta. Līdz 18.gadsimta vidum ap baznīcu atradās kapsēta, bet laukumā - kauna stabs un soda vieta. Pie baznīcas līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem notika slavenais piektdienas zivju tirgus. Stāvo Baznīckalnu ar Lielo ielu 20. gadsimta sākumā savienoja koka kāpnes. Ir nostāsti, ka no baznīcas pagrabiem gājušas ejas uz pilskalnu un Dzirnavkalnu.

Šajā dievnamā no 1802. gada līdz 1836. gadam par mācītāju kalpojis komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda (Carl Ferdinand Amenda; 1771 - 1836).

Viena no vecākajām ielām ir Dzirnavu iela, tajā skatienu piesaista bijušais ebreju lūgšanu nams - sinagoga, būvēta 19.gadsimta vidū. Dzirnavu ielā 1 savu bērnību pavadījis aktieris Juris Bartkevičs, bet mūža pēdējos gadus rakstnieks Aleksandrs Pelēcis.

Kalnainais reljefs ietekmēja ielu būvniecību un māju celtniecību. Spilgts piemērs ir Bekers namiņš Lielā ielā un 1909. /1910. gadā izbūvētais mūris starp Baznīckalnu un Lielo ielu. Neskaldītais akmeņu bruģis līdz mūsdienām saglabājies Ūdens un Kalēju ielās. Vecpilsētu joprojām rotā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados pilsētai raksturīgie ūdens pumpji.

Kalna ielā 10 jau astoņus gadu desmitus pienu sierā un citos gardumos pārvērš AS "Talsu piensaimnieks". Blakus ražotnei ir konditoreja "Piena sēta", kur uz vietas tiek cepti dažādi gardumi, izmantojot "Talsu piensaimnieks" produkciju.

Talsos bērnu iemīļota ēšanas vieta ir "Stenders pica", kas pievilina ar savu plašo ēdienkarti un bērnu rotaļu vietu. Picērija atrodas Baznīckalna pakājē.

Ķēniņkalns jeb Pilsētas dārzs un Ķeizardārzs. Teika stāsta - te apbedīts kuršu ķēniņš, un tauta aiz cieņas cepurēs un priekšautos sanesusi zemi virs valdnieka atdusas vietas.

Ķēniņkalnā 19.gadsimta beigās ar Latviešu Sadraudzīgās biedrības atbalstu ierīkoja Pilsētas dārzu. Zemi dārza ierīkošanai atvēlēja Pastendes barons Hāns. Pilsētas dārzā trīs terasēs ierīkoja gājēju celiņus, solus atpūtai, izbūvēja romantiskas koka kāpnes ar 122 pakāpieniem, iestādīja košumkrūmus un kokus. Ķeizardārzs jeb Pilsētas dārzs, kā to dēvēja pilsētnieki, ātri kļuva par iemīļotu atpūtas un pastaigu vietu.

Kopš 1996. gada 16. novembra Ķēniņkalnu rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra "Koklētājs" (tēlnieks Vilnis Titāns), veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem.

Par seniem laikiem liecina vecā un jaunā Fabrikas ielas, kādreizējā vilnas fabrika un II Pasaules kara cietums "Moku kambari" (1944 - 1945).

Ja esat nolēmuši Talsus apmeklēt lielākā kompānijā, jūs laipni un ātri paēdinās Kursa, bet izmitinās viesnīca "Talsi". Savukārt romantiskākai naktij iesakām viesu namu "Tiguļkalns".

Esot Talsos var ievērot Talsu saulītes mūžīgo klātesamību. Talsu vārds rakstos pirmo reizi minēts 1231. gadā. Arī senā kuršu etnogrāfiskā raksta "Talsu saulīte" vēsture ir tikpat sena, tā vēl šodien rotā mūsu tautastērpu kreklu aproces un villaiņu stūrus.

"Talsu saulīte" tiek uzskatīta par Gaismas, Saules un Dienas simbolu, kas pilsētai nes svētību. Saule kā dabas spīdeklis mums nozīmē siltumu un gaišumu. Tāpēc arī Talsiem ir šāds simbols. Tāpat arī rajona laikrakstu "Talsu Vēstis" pirmo lapu rotā šī "Talsu saulīte", kura ir jau no seniem laikiem, kad pirmo reizi iespieda avīzi "Talsu Vēstis".

Materiāls tapis sadarbībā ar Talsu novada tūrisma informācijas centru