Dziļi Sjeramadres (Sierra Madres) kalnos Meksikas ziemeļos ir vieta, kas, šķiet, iekļaujas, bet tajā pašā laikā neiekļaujas tās apkārtnē. Gotiska stila pilis, sūnām apaugušas sienas, milzīgi pīlāri ar spirālveida kāpnēm, kuras ved uz nekurieni, dziļi džungļos, kur dzīvo tikai zvēri. 20. gadsimta 40. gadu beigās kāds bagāts vīrs emigrēja no Anglijas uz Meksiku un uzbūvēja šo mītisko valstību - savas iztēles Ēdenes dārzu jeb "Las Pozas".
Tas šķiet kā neveiksmīgs mēģinājums uzbūvēt viduslaiku pilsētu, kas tagad saplūst ar savu dabisko vidi, lēni ieaugot džungļos. Veģetācija lēnām "rāpjas" pāri visam. Kad redzat subtropu lietusmežus visās tā zaļajās nokrāsās, dzidras tirkīza upes un ūdenskritumus, miglainus kalnus kontrastā ar skaistām būvēm – tik tiešām pārņem sirreāla sajūta, it kā atrastos kāda cita cilvēka iztēlē.
Sers Edvards Džeims, kas šo pasaku valstību izveidojis, dzīvojis no 1907 līdz 1984. Piedzimis turīgā Angļu ģimenē un kļuvis pazīstams kā labākās sirreālistu mākslas kolekcionārs. Sirreālisma kustība aizsākās pasaules karu starpposmā, kad notika daudz politisko un sociālo nemieru. Buržuāzijas aprindās dominēja māksla, kur tika praktizēti strikti noteikumi visās mākslas formās. Sirreālisms sagrieza visu kājām gaisā, jo tajā dominēja fantāzija un bezjēdzība. Sers Edvards iesaistījās šajā kustībā, sponsorējot slavenākos gleznotājus, tostarp Salvadoru Dalī un Renē Magritu. Lielākais sera Edvarda atstātais mantojums, manuprāt, tomēr ir Ēdenes dārzs "Las Pozas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
