Dūņu un dubļu vannas, sēravoti un krāšņi tērpi, tas viss bija 20. gadsimta 20. un 30. gadu Ķemeru atpūtnieku ikdienas sastāvdaļa. Lūk, "Jur Malov" veidots video par to, kā tad izskatījās slavenajā kūrortā "Ķemeri".
Dziednieciskie avoti Ķemeru apkārtnē, agrāk saukti arī par Slokas avotiem un Svētavotiem, bija pazīstami jau no seniem laikiem. Avotos atrasti daudzi naudas gabali un citas lietas, ko slimnieki ziedojuši avotiem par atgūto veselību.
Slokas Svētavotu jau 18. gadsimta 2. pusē apmeklēja Kurzemes hercogistes augstākās sabiedrības pārstāvji. Tomēr īstus ziedu laikus tas piedzīvoja sākot no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimtā līdz pat 2. pasaules karam, kad tur darbojās modernā 1. klases dūņu un sērūdens vannu māja, dūņu komprešu un ogļskābes vannas, grandiozā Ķemeru viesnīca, kā arī populārais restorāns "Jautrais ods", kas pulcēja izklaides kāros atpūtniekus, un daudzas citas tā laika modernākās relaksācijas iespējas.
Arī padomju laikos Ķemeros tika attīstīta kūrortu darbība, tomēr "miera laiku" krāšņums un ekstravagance jau bija zudusi un sanatorijas darbojās kā veselības atgūšanas iestādes, mazāk kā kultūras un izklaižu centrs.
Ķemeri slaveni ar saviem ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, skaisto parku un neskarto dabu, kā arī par "Balto kuģi" dēvēto sanatoriju, kas tika atklāta 1936. gadā un saglabājusies vēl šobrīd, tomēr ap šo milzu ēku un tās īpašumtiesībām jau gadiem virmo kaislības un neskaidrības.
Par to, kā pašlaik izskatās Ķemeros, lasiet "Foto: Kā pašlaik izskatās sanatorijas, ko neviens negrib pirkt, apkaime Ķemeros?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
