No 2. jūnija līdz 4. jūlijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde "Padomju Jāņi" par latviešu tradicionālo svētku – Jāņu jeb Līgo svētku – svinēšanas kultūru padomju laikā.
Pagājušā gadsimta 1940. – 1980. gados krasas pārmaiņas piedzīvoja pirmskara Latvijā godā celtās tradicionālās Jāņu jeb Līgo svētku ieražas. Jāņi kā spilgtākie latviešu tautas svētki radīja padomju varas vēlmi tos izmantot, gan izrādot Latvijas iedzīvotājiem lojalitāti, gan aizliegt, pasludinot Jāņu svinēšanas tradīcijas par novecojušām un laika garam neatbilstošām, stāsta muzeja pārstāve Santa Šustere. Rīkojot izbraukuma seminārus un informējot par darbaļaužu darba pienākumiem svētku dienās, pārdzejojot tradicionālās tautasdziesmas padomju folklorā, Jāņu svinēšanas kultūrā tika iemānīts varai vēlamais saturs.
Padomju gados Jāņu svinēšanas aizliegumu un atļauju viļņi periodiski nomainīja cits citu – no pseidotautiskuma, "kreppapīra farsa" līdz striktam aizliegumam un cenzūrai visam ar Līgo un Jāņu vārdu saistīto. Tikmēr sadzīve attieksmē pret svētkiem ienes vēl lielāku krāsainību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
