Slīteres silu un līvu krasta burvība. Dabas brīnumi un ceļotāju iespējas Latvijas vecākajā dabas parkā

Tā pirmsākumi meklējami jau 1923. gadā. Tolaik dibināto aizsargājamo dabas teritoriju 1100 hektāru platībā dēvēja par Šlīteres dabas pieminekli. Laika gaitā mainījās gan aizsargājamās teritorijas platība, gan nosaukumi.

Mūsdienās vairāk nekā 16 tūkstošus hektāru lielais Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem, bet viena no sugu un dzīvotņu ziņā bagātākajām dabas teritorijām Baltijas jūras piekrastē un Ziemeļeiropā: parkā atrodami visi Latvijas dabai raksturīgie meža tipi, puse no Latvijā augošo augu sugām un 60% Latvijas sūnu sugu. Īpaši labvēlīga vieta kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem: trīs ceturtdaļas sauszemes gliemju sugu sastopamas Slīterē, bet milzīgās kukaiņu klases klātbūtnes statistiku dabas pētnieki vēl vērtē.

Slīteres nacionālā parka dienvidu robežu iezīmē Slīteres Zilie kalni, kas ir Baltijas ledus ezera senkrasts. 20 kilometru garā, puslokā izvietotā krauja atrodas vairākus kilometrus no Baltijas jūras un slejas 70 metrus virs jūras līmeņa. Nogāzi un tās gravas sedz platlapju mežs, kas nav bijis pakļauts cilvēka saimnieciskajai darbībai turpat 100 gadus.

Starp Slīteres Zilajiem kalniem un jūru plešas unikālā kangaru – vigu ainava. To pirms 6000 gadiem veidojuši Baltijas jūras vectētiņa Ancilus ezera viļņi un vējš. Lībiešu valodas izcelsmes vārds kangari dots senajām, kilometriem garajām vaļņveida kāpām. Kangarus veido nabadzīga smilts augsne, uz tiem aug priežu mežs, zemi sedz ķērpji, sūnas, dažādas mētras.

Dažiem kangariem ir nosaukumi, piemēram, Vīškangars, Bažkangars, Stiebrkalns, jo tās ir senu ceļu vietas. Savukārt lībiešu valodas izcelsmes vārds vigas dots šaurām, bieži vien pārpurvotām ieplakām starp kangariem. Platākajā un dziļākajā no tām, Pēterezera vigā, iegūluši trīs ezeri: Mazais un Lielais Pēterezers, un Pēterītis. Mitrās vigas glabā aizsargājamus augus un sūnas, tajos mājo reti sastopami kukaiņi. Kangaru–vigu ainavas sastāvdaļa ir arī 1880 hektārus lielais Bažu purvs. 2009. gadā šeit reģistrēts viens no lielākajiem rubeņu riestiem Eiropā - “ballītē” piedalījās 66 rubeņu gaiļi, par rubeņu vistu skaitu vēsture klusē.

Slīteres nacionālajā parkā ietilpst arī 30 kilometrus gara Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste. Kāpas jūras krastā ir salīdzinoši jauni reljefa veidojumi. Cilvēku darbība Kurzemes piekrasti pārveidojusi salīdzinoši mazāk, jo Padomju Savienības laikā šeit bija militārā robežas zona jeb dzelzs priekškars, kas nepieļāva teritorijas saimniecisku attīstību, vienlaikus gluži neviļus dodot iespēju saglabāties dabas daudzveidībai.

Vietā, kur satiekas Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis atrodas viena no tūristu un migrējošo putnu iecienītākajām Kurzemes vietām – Kolkasrags. Kolkasraga piekrastes ūdeņi ir nozīmīga barošanās vieta caurceļojošajiem un ziemojošajiem ūdensputniem, kuru aizsardzībai 2010. gadā dibinātas aizsargājamās jūras teritorijas Irbes šaurums un Rīgas līča rietumu piekraste. To ūdeņi apskalo Slīteres nacionālo parku, taču parka teritorijā neietilpst.

Īpašu kolorītu Slīteres nacionālajam parkam piešķir lībiešu (līvu) kultūrvēstures klātbūtne gan piekrastes ciemos, gan mežos un purvos. Kā krelles uz baltā liedaga diega savērti senie lībiešu ciemi: Sīkrags (Sīkrõg), Mazirbe (Irē), Košrags (Kuoštrõg), Pitrags (Pitrõg), Saunags (Sǟnag), Vaide (Vaid), Kolka (Kūolks) un Ūši (Uš). Lībieši ir Latvijas pamattauta, viena no septiņām Baltijas somu tautām. Kā viendabīga etniska grupa tā visilgāk saglabājusies Ziemeļkurzemē. Jāpiebilst, ka pat Kolkasraga bākas mājaslapā iespējams ar informāciju iepazīties līvu mēlē un šī valoda šajā pusē nav pavisam aizmirsta.

Arī te dzirdamais latviešu valodas tāmnieku dialekts radies lībiešu valodas ietekmē. Lībiešu svētki augusta sākumā, Lībiešu Tautas nams Mazirbē un Līvu centrs Kūolka ar lībiešu sadzīves priekšmetu kolekciju Kolkā ir redzamākie, bet ne vienīgie lībiešu kultūras akcenti Slīteres nacionālajā parkā. Vigās, kur līdz 20. gadsimta vidum vēl pļauts siens un ganīti lopi, dažviet vēl var saskatīt siena šķūnīša paliekas. Arī šaursliežu dzelzceļa stiga un staciju vietas atgādina par savulaik rosīgu dzīvi. Sīkrags un Košrags ņemti valsts aizsardzībā kā kultūrvēsturiski pieminekļi.

Tikai reizi gadā — Ceļotāju dienās — iespēja labu speciālistu vadībā iepazīt Slīteres apkārtnes unikālo vidi un nokļūt vietās, kas ikdienā tūristam nav pieejamas. Šogad apmeklētāji varēšot izzināt dabas dārgumus - Rukšu purvu, Kaļķupes iežu atsegumus un pļavas dabas liegumā.

Slīteres ceļotāju dienas šogad 3. un 4. jūnijā noritēšot Pasaules dabas dienu zīmē, šī gada tēma ir "Savienot cilvēku ar dabu", tādēļ būs plašs piedāvājums tieši aktivitātēm ārpus telpām.

Maršrutus vadīs pieredzējuši speciālisti - biologi, ģeologi, ģeogrāfi un vides eksperti no visas Latvijas.

Piedalīties aicinātas ģimenes ar bērniem, skolēni, dabas draugi, zaļā dzīvesveida piekritēji, saturīgas atpūtas dabā cienītāji un interesenti!

Vairāk informācijas: sliteresdiena.wordpress.com

Materiāls tapis sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi