Tā pirmsākumi meklējami jau 1923. gadā. Tolaik dibināto aizsargājamo dabas teritoriju 1100 hektāru platībā dēvēja par Šlīteres dabas pieminekli. Laika gaitā mainījās gan aizsargājamās teritorijas platība, gan nosaukumi.
Mūsdienās vairāk nekā 16 tūkstošus hektāru lielais Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem, bet viena no sugu un dzīvotņu ziņā bagātākajām dabas teritorijām Baltijas jūras piekrastē un Ziemeļeiropā: parkā atrodami visi Latvijas dabai raksturīgie meža tipi, puse no Latvijā augošo augu sugām un 60% Latvijas sūnu sugu. Īpaši labvēlīga vieta kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem: trīs ceturtdaļas sauszemes gliemju sugu sastopamas Slīterē, bet milzīgās kukaiņu klases klātbūtnes statistiku dabas pētnieki vēl vērtē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
