Pašā skaistākajā ziedēšanas laikā – jūnijā pēdējā nedēļā – savā zemē un citviet pasaulē augstu vērtētais Japānas pilsētā Kobē dzimušais fotogrāfs Takanao Tsuda jau otro reizi bija Latvijā.
Pirmo reizi viņš mūsu valstī ciemojās pirms diviem gadiem, kad Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) kopā ar savu mārketinga partneri Japānā "Foresight Marketing" rīkoja mediju vizīti. No šī brauciena Takanao Tsudam atmiņā joprojām palicis Kuldīgas vārds, un iespaidi toreiz Latvijā bijuši tik spilgti, ka gribējies atgriezties vēl.
"Latvijā cilvēki dzīvo ļoti ciešā saskarsmē ar dabu. Daudzviet citur pasaulē tā nav. Par šo tuvību man gribas pastāstīt savās fotogrāfijās," Takanao Tsuda paskaidro savu ceļojuma nolūku.
Šai reizē fotogrāfs ar TAVA un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu devās uz Vidzemi un apmeklēja tās vietas, kas tiek uzskatītas par svētām un glabā vērtīgas senatnes liecības.
"Mūsdienās cilvēki sarunājas savā starpā, cits ar citu. Pagātnē cilvēki sarunājās arī ar dabu un dzīvniekiem. Ir vietas, kur joprojām tā dara un pagātne aizvien vēl ir dzīva. Esam paraduši laiku dalīt – pagātne, tagadne, nākotne. Ja šo dalījumu noņemtu nost, mēs iegūtu gluži citu priekšstatu par laika plūdumu. Tieši tas mani saista, un tieši to man gribētos parādīt savās fotogrāfijās."
Agrā rīta stundā 26. jūnijā devāmies uz pirmo apskates objektu – Zilo kalnu, kas ir vislielākā svētvieta mūsu valstī. Valmieras muzeja gide Liene Rokpelne iepazīstināja ar neparasto kalnu, kurš atrodas sevišķā - četru uguns āderu - krustpunktā un kuram piemīt sevišķs enerģētisks spēks. Takanao Tsuda un viņa asistente Saori Azuma ar rakstāmo un bloknotu rokās klausījās ar milzīgu uzmanību un tad, gides pavadīti, devās apkārtnes mežā, lai šīs vietas diženumu sajustu vēl pilnīgāk.
Par laimi, debesis bija tikai viegli pelēkas un nelīst. Fotogrāfs izmantoja gan digitālo kameru, gan lietoja filmas. Objektīvi mainījās, bet viņa paša vērīgums, aizrautība un cītīgums palka. Ar divām Zilajam kalnam atvēlētajām stundām bija teju vai par maz, lai fotogrāfs būtu apmierināts ar paveikto un sacītu, ka nu ir gana.
"Japānā nesen bija vulkāna izvirdums. Visiem vulkāniem mums ir vārdi. Cilvēki runā par tiem, saucot vārdā, un spriež, kad atkal varētu būt nākamais izvirdums. Bet, ja vārdus paņemtu nost un paskatītos zem vulkāniem apakšā, mēs ieraudzītu ko daudz dziļāku un nozīmīgāku. Man gribas runāt par to," fotogrāfs skaidroja japāniski, un viņa palīdze tulkoja.
Pēc īsas maltītes tālie ciemiņi tika iepazīstināti ar Valmieru, kas ir īsta pērle gan dabas draugiem (kur vēl ir tik daudz dižkoku tik mazā teritorijā?), gan vēstures entuziastiem, gan ļoti daudziem citiem. Ciemiņi apskatīja Vēstures muzeja senās vēstures ekspozīciju un ilgi nespēja atstāt Elku saliņu. Šai reizē nebija jābūt pat fotogrāfam, lai saprastu, ka priedes ar dīvainajiem zariem pašas prasās nonākt kadrā. Takanao Tsuda pat kādu priedes zaru fotografēja labu pusstundu, jo tas precīzi atbilstot zibens šautrai.
Dienas otrajā pusē ciemiņi strādāja Skaņākalna dabas parkā, un, kaut gan pūļu jau bija ielikts daudz, viņi turpināja darboties tikpat aizrautīgi. Velna ala, Skābuma baļļa – uz katra soļa brīnumainā daba vilināja ielūkoties. Mirdzēja Salaca, bet diena jau bija iesliekusies vakarā un tālajiem viesiem bija jādodas atpakaļ uz Rīgu.
Darbīgās dienas nobeigumā viņi baudīja vakariņas "Valmiermuižā", un tas atkal bija brīdis, kad viesi nespēj noslēpt savas pozitīvās sajūtas. Viņiem gan labi garšoja pasniegtā maltīte, gan patika vieta, kur tā tika baudīta. Fotogrāfs izsacīja atzinību arī visai Latvijas tūrisma nozarei, atzīstot, ka tā esot ļoti labi attīstīta.
Ciemiņi Latvijā strādās kopumā nedēļu un citstarp apmeklēs arī Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus. Takanao Tsuda ne tikai fotografē, bet bildēm klāt raksta arī tekstu, par pamatu ņemot asistentes Saori Azumas piezīmes. Viņi strādā tandēmā jau sešus gadus. Takanao Tsuda smaida, ka ceļojumos ik gadu pavada septiņus vai pat astoņus mēnešus, bet viņa ģimene pie tā esot pieradusi.
Daļu Latvijā uzņemto fotogrāfiju ieraudzīsim interneta vietnē scape-s.com. Daļu Takanao Tsuda izmantos lekcijās Osakas mākslas augstskolā, bet daļa tiks ielikta topošajā grāmatā par pasaules seno vēsturi.
"Nesen biju Marokā, kur cilvēki dzīvo kopā trijās paaudzēs. Vectēvs, tēvs un dēls – viņi visi pārvietojas, meklējot tuksnesī ūdenī vai ko citu izdzīvošanai nepieciešamo. Viņi ceļo, paļaudamies uz iztēli, uz iedomāto pasauli, jo bez tās iztikt nevar. Manuprāt, šī prasme ir ļoti svarīga un mūsdienu pasaule to nedrīkstētu pazaudēt."
Takanao Tsuda fotografē dabu kopš 2001. gada, un šobrīd viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem novatoriem šajā žanrā. Viņš ir izdevis vairākas grāmatas - "Kogi" ("Monde Books"), "Smoke Line" ("AKAAKA"), "Coming Closer" ("AKAAKA+hiromiyoshii"), "Storm Last Night" ("AKAAKA") un citas. Jaunākā grāmata "Naga" ("limArt") tapusi pēc ceļojuma uz Mjanmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
