Jelgavas pils kapenēs atgriezīsies Kurzemes hercoga Jēkaba mātes hercogienes Sofijas sarkofāgs

Sarkofāgu iesvētīja Latvijas ev.luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, bet svinīgo uzrunu teca Kurzemes bruņniecības pārstāvis barons Oto fon Grothuss.

Kurzemes hercoga Vilhelma sieva hercogiene Sofija (1582 – 1610) apbedīta alvas sarkofāgā, kas sākotnēji bijis krāsots un zeltīts, pēc formas līdzīgs hercogienes Annas sarkofāgam (seššķautņu prizma ar kasti un vāku), bet Sofijas sarkofāgs ir greznāks, ar lielāku alvas lējumu daudzveidību. Starp kasti un vāku uz paplatinātas malas atradusies ažūra dekoratīvā līste ar arabeskas motīvu. No alvas dekora rotājumiem raksturīgas hermas, eņģeļu galviņas un tradicionāli lauvu galvas ar riņķiem mutēs. 

Uz sarkofāga vāka virsmas ar pāreju uz sāniem bijis piestiprināts krucifikss, bet virzienā uz galvgali iestiprināts stikla lodziņš, caur kuru varēja redzēt pāragri mirušo hercogieni ar plīvuru un zīda vainadziņu. Uz sarkofāga sāniem ir iegravēti četri ģerboņi. Galvgalim tuvākajā labajā pusē iegravēts Braunšveigas ģerbonis, bet kājgaļa daļā – Brandenburgas ģerbonis. Kreisās sānu daļas galvgali grezno Prūsijas ģerboņa gravējums, bet tuvāk kājgalim izvietots Jīlihas-Klēves ģerbonis. Starp ģerboņiem – gravēti Bībeles teksti vācu valodā, ko izceļ ornamentālās gravētās joslas.

Sarkofāga restaurācijas darbus veikuši restauratori Arvis Druviņš un Jānis Līdaka, muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes vadībā. 

"Mūsdienās sarkofāgs daudz zaudējis no sākotnējās greznības. No vāka augšdaļas nolauzts krucifikss, zudusi alvas plāksne virs stikla lodziņa, bet no vāka sānu un gala plaknēm zaudētas 11 eņģeļu galviņas un trīs lauvu galvu riņķi; arī dekoratīva vāzīte galvgaļa daļā. Uz vāka kreisās sānu plaknes divām vidējām eņģeļu galviņām saglabājušies tikai spārnu fragmenti," skaidro Balode.

Sarkofāga restaurācijas darbu izpildītājs Arvis Druviņš šo darbu uztvēris kā izaicinājumu. "Šoreiz uzdevums bija pietiekoši sarežģīts, pirmo reizi atlēju formas eņģeļu sejām, bija grūti uztvert kopainu kā izskatīsies dekoratīvā mala? Esošais fragments bija palicis no pirmās restaurācijas. Tagad, skatoties uz restaurēto sarkofāgu, esmu gandarīts par paveikto!"

2.jūlijā noslēdzies viens no Rundāles pils muzeja ekspozīcijas Kurzemes hercogu kapenes sarkofāgu restaurācijas projektiem, kuru finansiāli atbalsta Kurzemes Bruņniecības apvienotie fondi. Visi interesenti līdz Kurzemes hercogu kapeņu apskates sezonas beigām (31.oktobrim) aicināti apskatīt restaurēto sarkofāgu un pārējo ekspozīciju.

Kurzemes hercogiene Sofija nākusi no ļoti dižciltīgas un ievērojamas dzimtas. Vectēvs Albrehts Hohencollerns (1490 – 1568) bija pēdējas Teitoņu ordeņa valsts lielmestrs. Ordeņa valsts vietā, nodibinoties Prūsijas hercogistei, izveidojās pirmā valsts ar luterticību kā oficiālu reliģiju, un Albrehts Hohencollerns kļuva par Prūsijas hercogistes pirmo hercogu (1525 – 1568). Viņa dēls Albrehts Frīdrihs 1573. gadā apprecējās ar Mariju Eleonoru Jīlihas - Klēves princesi, un šajā laulībā piedzima septiņi bērni, arī nākamā Kurzemes hercogiene Sofija (1582 – 1610).

1609. gadā Sofija apprecējās ar Kurzemes hercogu Vilhelmu Ketleru (1574 – 1640) un ieguva Kurzemes hercogienes titulu. 1610. gada 28. oktobrī Sofijai piedzima dēls Jēkabs, kas vēlāk kļuva par atpazīstamāko Kurzemes hercogu visā hercogistes pastāvēšanas vēsturē. Sofija pēc dzemdībām neatlaba un pēc nepilna mēneša nomira. Sākotnēji hercogieni apglabāja Kuldīgas pilī, bet sarkofāgu ar viņas mirstīgajām atliekām uz hercogu kapenēm Mītavā pārveda tikai 1643. gadā kopā ar hercoga Vilhelma sarkofāgu.