Foto: Vida Press
Šīs brīnišķīgās smilšu kāpas un kalni lēni piepilda pamestās ēkas tagadējā spoku pilsētā, kur kādreiz mitušas daudzas laimīgas ģimenes. Bērnu smieklu skaņu spēlējoties un vecāku darba dunu Kolmanskopā Namībijā tagad nomainījusi vēja gaudošana, kas pavada tā darbu, veidojot smilšu arhitektūras mākslas darbus visapkārt.

Kolmanskopas pilsētiņā reiz dzīvojušas aptuveni 700 ģimenes. Pašlaik ēkas ir pamestas, un tās lēnām pārņem tuksnesis. Arī apmeklētāji, kas ierodas apskatīt pilsētu, ēkās, darbnīcās un tukšajā slimnīcā ienes arvien vairāk smilšu.

Foto: Vida Press

Pamestā pilsēta veidojusies pagājušā gadsimta sākumā, kad tur mituši dimanta raktuvju strādnieki. Dimanti atrasti smiltīs, bet pēc 50 gadiem šajā apkaimē tie izsīkuši, un labākas raktuves atklātas vairāk uz dienvidiem, kurp pārcēlās arī raktuvju strādnieki ar saviem mīļajiem.

Mūsdienās vienīgā dzīvība šajā vietā ir tūristi, kas klejo pa pamestajām ēkām. Fotogrāfs un medicīnas darbinieks Roberts Postama, kas dzīvo Kanādā, Vaithorsā, arī nesen devies iemūžināt šo neparasto vietu. "Pilsēta atrodas tuksnesī, tādēļ laiks tur bija ļoti vējains un sauss," stāsta Postama. "Ēkas kādreiz piederējušas raktuvju strādniekiem un menedžeriem. Tur ir arī darbnīcas, staļļi un citas ēkas, kas nepieciešamas tik lielai pilsētai."

Pilsēta tūristiem bijusi atvērta līdz pulksten vieniem, bet pēc tam fotogrāfs ar diviem ceļa biedriem tur palikuši vieni paši. Viņi tur uzkavējušies līdz saulrietam, kad izdevies uzņemt visskaistākās fotogrāfijas neiedomājamās krāsās. "Starp ēkām pārvietoties nebija grūti, savukārt iekštelpās tas kļuva grūtāk, jo istabās un citur ir izveidojušās tuksneša kāpas. Vējš tur nekad nepārstāj pūst, un tā kā ēkām nav logu un durvju, smiltis var brīvi iekļūt mājās," stāsta Postama.

Foto: Vida Press

Dažās ēkās istabas bijušas tik pilnas smiltīm, ka tajās iekļūt nav bijis iespējams.

"Tā kā strādāju par medicīnas māsu, man bija interesanti pastaigāties arī pa pamestās slimnīcas gaiteņiem, iztēlojoties, kas tur staigājis pilsētas ziedu laikos. Tur bija miers, un man patika skaņa, ko radīja vējš, spēlējoties ar smiltīm garajos gaiteņos un aizmirstajās ēkās," atceras Roberts, kas Namībijā pavadījis četras dienas, ceļojot pa Āfriku.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no "Vida Press".

embed-google-map.com

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!