Svētceļojums ir ceļš, ko cilvēki mēro ar kājām dažādu vēlmju vadīti. Vienam tā ir ticība, kas turp ved, citam - vēlme sakārtot sevi un pabūt prom no ikdienas steigas, bet kādu tur ved ambīcijas un fizisko spēku pārbaude. Neviena vēlme nav nepareiza, katram tā vienkārši ir sava. Ik gadu augustā neskaitāmi svētceļnieki dodas uz Aglonu, lai tur būtu 15. augustā, kad ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
Un tāds patiesībā arī ir svētceļojums, tā ir pieņemšana. Ceļā katrs mācās pieņemt to, kā ir – lietu, sauli un karstumu, noberztos papēžus, pieņemt ceļa biedrus, dzīvošanas apstākļus.
Svētceļojumā dodas gan jauni, gan veci, gan no Latvijas, gan ārzemēm. Dodas no Liepājas un Rēzeknes. Tāpēc arī nav vienota iziešanas datuma, nav vienāda noietu kilometru skaita. Var iet viens vai mazā grupiņā, var iet ar priesteri, kopā ar draudzi. Arī piedzīvotais līdz ar to atšķirsies. Ejot ar priesteri, ceļojuma laikā tiek dziedātas dziesmas, kas apgūtas jau laiciņu iepriekš, un pēdējās dienās jau kā labi zināmi skaitām pantiņi tiek skandināti, arī tiek skaitīts rožukronis un ieturētas klusās pusstundas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
