Citāda Grieķija – vietas, kurp parasti tūristi nedodas  (1)

Tradicionālā grieķu deja sirtaki, ko vislabāk var apgūt, dejojot roku rokā ar vietējiem kādā no daudzajiem festivāliem, gardākās zivis pie ostas pilsētu pārdevējiem, vecpilsētu rāmais šarms un neizsakāmi liela vēsturiska bagātība. Tā ir Grieķija, kuru var izjust, atkāpjoties no tradicionāliem ceļojumu maršrutiem. 

Viesojoties pilsētā, noteikti ir jāatvēl laiks nesteidzīgai pastaigai pa vecpilsētu, lai gūtu patieso ieskatu pilsētas arhitektūras iezīmēs. Krāšņās celtnes būvētas, osmaņu impērijas arhitektūras iezīmēm saplūstot ar grieķu neoklasicismu. Pilsētas ainavu papildina gleznainie lauki un bizantiešu baznīcas. Mākslas baudījums ielās ir tik izteikts, ka pastaiga pa ielām var šķist gluži kā muzeja vai galerijas apmeklējums.

Labākais laiks, kad turp doties, ir pavasaris, kad notiek ikgadējais pavasara karnevāls. Grieķi ir plaši pazīstami ar savām tradicionālajām dejām, kas sākumā var izskatīties šķietami vieglas un ātri apgūstamas, tomēr pirmais iespaids ir maldīgs. Lai izmēģinātu savas dejotprasmes un ļautos citiem priekiem, šis festivāls noteikti ir jāapmeklē. Tas arī ir īstais laiks, kad sajust grieķu mentalitātes spilgtākās šķautnes un nodoties līksmām svinībām kopā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Imera ir ciemats, kas atrodas 352 metrus virs jūras līmeņa, un ir vieta, kas noteikti ir jāapmeklē. Augšup kalnā var nokļūt ar automašīnu. Tā kā ceļš ved gar klinšmalu, satraukums, kas kņudinās vēderu brauciena laikā, būs jāpiecieš, jo galamērķis ir tā vērts. Pa ceļam uz virsotni drosmīgākie var uzmest skatienu ainavai aiz loga – tur varēs manīt nedaudzo ciemata iedzīvotāju namus un arīdzan pašus ciemata ļaudis. 

Sasniedzot virsotni, acīm paveras elpu aizraujošs skats – akmeņainas un nedaudz biedējošas kraujas, bet tālumā cita aiz citas kā noslēpušās slejas kalnu virsotnes. Augstums ir tik varens, ka tikai pacenšoties var saskatīt smalkākas klajumu un ciematu nianses.