Atlantijas okeāna muzikālā pērle – Kaboverde jeb Zaļā raga salas siltuma tīkotājiem

Tumšo, īso ziemas dienu lielākais vilinājums ir doties uz siltajām zemēm. Diemžēl Latvijas tūrisma piedāvājums ziemas sezonai aprobežojas ar Ēģiptes liedagiem, kur arābu parašas un kultūra nevieš ticību drošam atvaļinājumam, un Kanāriju salām, kur atvaļinājumu tiecas pavadīt vai visa Eiropa, uzskrūvējot pakalpojuma cenas, bet nebūt ne kvalitāti. 

Protams, vēl pieejami dārgi lidojumi uz tālajiem galamērķiem, kur ceļā jāpavada daudz stundu, un turklāt vēl jāpavada laiks aklimatizējoties. 

Šie apstākļi ir labvēlīgi, lai pie tūrisma piedāvājuma debesīm ziemas sezonai parādītos jauns, tropiski silts, drošs un eiropiešiem draudzīgs galamērķis – saulainais Kaboverdes arhipelāgs (Zaļā raga salas).

Zaļā raga salu trumpis spēlē pret Kanāriju salām ir gan klimatiskās priekšrocības, gan krāšņā kultūra, kas sevī apvieno Portugāles, Āfrikas un Brazīlijas iezīmes (kā nekā no Kaboverdes līdz Brazīlijas ziemeļaustrumiem tikai trīs stundu lidojums!). Kaboverde ir ļoti muzikāla zeme, un salinieku ilgošanos pēc prombraucējiem (saudade) satur, t.s., mornas mūzikas tradīcija, kas iekļauta arī UNESCO nemateriālā kultūrmantojuma sarakstā. Redzamākā šī žanra pārstāve baskājainā dīva Sezārija Evora arī koncertējusi Rīgā. Smeldzīgo, vokāli spēcīgo dziesmu, kuras šķiet kā Āfrikas un Brazīlijas ritmu bagātināts Portugāles fado, izpildītāji var būt gan profesionāli muzikanti, gan oficianti pludmales krodziņā. Saulriets okeānā mornas pavadībā ar vietējā cukurniedru liķiera groga garšu uz mēles ir kā vienmēr pareiza atbilde vakara izskaņai Zaļā Raga salās. 

Silto salu burvība ir tā, ka katra no deviņām arhipelāga apdzīvotajām salām piesaista atšķirīgus ceļotāju tipus. 

Kaboverdes galvaspilsēta Praja atrodas Santiago salā, kas ir lielākā arhipelāga sala. Un, šķiet, apvieno pārējo salu iezīmes. Interesantākais apskates objekts šeit ir Sidade Veļa – pirmā eiropiešu pilsēta tropos, kur portugāļu kolonizatori ieveda vergus no Rietumāfrikas to tālākai sadalei un šķirošanai, lai izsūtītu uz Dienvidameriku. UNESCO aizsargātā senā pilsēta, uz kuru ved bruģēts ceļš, rūpīgi saglabājusi senās vēstures liecības: gan vecāko kristiešu baznīcu Kaboverdē, gan kauna stabu, pie kura sēja klāt nepaklausīgos vergus, gan Banānu ielu – vecāko salās. 

Fogo sala ir liels vulkāns, kas ceļas ārā no okeāna dzelmes. Pēdējais izvirdums noticis vēl 2014. gadā, un salinieki priecājas, jo vulkāniskie pelni lieliski bagātina augsni vīnogulājiem. Kaboverdes ceļojuma laikā ļoti iesakām nobaudīt Fogo baltvīnu. 

Maio un Boavištas salas ir tuvākas Āfrikas kontinentam, un klimats tajās ir sausākais. Šo salu apvidū okeāns ir viltīgs, jo pilns sēkļiem un rifiem. Līdz ar to bezgalīgajās pludmalēs ir daudz apskates objektu – milzīgu, sarūsējušu kuģu vraku. 

Bravas sala ir visnomaļākā arhipelāga sala, kur stipro vēju dēļ lidosta tika slēgta. Šī ir pēdējā zemes druska, ko jūrnieki redz, dodoties uz Dienvidameriku. 

Sal (no portugāļu valodas “sāls”) ir Rietumeiropas ceļotāju visiecienītākais galamērķis Kaboverdē. Sala, šķiet, sastāv tikai no pamatelementiem: baltu smilšu liedagiem, baltiem sāls ezeriem un zila okeāna. Sal lidostā ir tik garš skrejceļš, ka tas kalpo kā rezerves lidlauks NASA kosmosa misijām. 

Interesanti, ka Sau Nikolau salā aug pūķkoki: vieni no vecākajiem kokiem, kas sastopami uz planētas. Savukārt Sau Vinsente ir Kaboverdes “Piebalga”, tās kultūras šūpulis. Elegantā salas galvaspilsēta Mindelu izkārtojusies vulkāniskas izcelsmes līča krastos ar Monte Kara robaino kalnu fonā. Šarmanta, noskretusi un koša koloniālā arhitektūra un bruģētās ieliņas atgādina par to, ka Mindelu kopš portugāļu Lielajiem Atklājumiem kalpojusi kā pieturvieta transatlantiskajiem jūrasbraucieniem. Vienā no šīm noplukušajām ēkām bijusi Sezārijas Evoras dzīvesvieta, te tagad iekārtots viņas memoriālais muzejs. Stāsta, ka dīvas mājas durvis vienmēr bijušas atvērtas gaidītiem un negaidītiem viesiem. Mindelu ostmalu raksturo mazas, priecīgas kafejnīcas, kur vakaros klausītājus aicina mornas izpildītāji. Pilsētā atrodas arī mūzikas stilam veltīts muzejs. 

Jūras šaurums, kurā, starp citu, uzstādīts pasaules ātruma rekords burāšanā, atdala Sau Vinsenti no Sau Antau. Šī robainā, kalnainā sala ir lielākais pārsteigums arhipelāga apceļotājam. Pirmais iespaids, tuvojoties salai, ir skumīgs – izkaltuši klajumi paceļas līdz robotām kalnu smailēm tālumā. Taču pavisam cits skats ceļotājam paveras, kad pa bruģētiem vienvirziena ceļiem tie uzvesti līdz pirmajām kalnu pārejām. Stāvas ielejas ir pilnas ar krāšņu, tropisku veģetāciju – cukurniedrēm, mango kokiem, banāniem un palmām.

Brīnumaini šķiet stāvie ūdenskritumi kalnu nogāzēs, bet daži ciemati aizsniedzami tikai kājām, arī pa bruģētām takām. Sau Antau dod lielisku iespēju ieskatīties salinieku ikdienā, kas, atšķirībā no pārējām salām, nav daudz mainījusies, laikam ejot. Sievas uz galvām nes grozus ar augļiem, vīri nodarbojas ar cukurniedru degvīna tecināšanu un lauku apkopšanu. Sau Antau ziemeļu krasts piedāvā visdramatiskākās ainavas ar gandrīz vertikālām klintīm un ar palmām, kas līkst zem brāzmainā jūras vēja. Atšķirībā no Sau Vinsentes un Sal, kur meklējamas lieliskas pludmales, Sau Antau pludmaļu nemaz nav, taču labi var nopeldēties kalnu strautu veidoto ūdenskritumu baseinos. 

Jūtamākā atšķirība Kaboverdē tomēr ir cilvēki. Neuzbāzīgi un atturīgi, tie apgāž visus priekšstatus par dienvidzemju iedzīvotājiem. Vēl vairāk, kaboverdieši ir ļoti godīgi: Transparency International korupcijas uztveres reitingā Zaļā Raga salas ir vienu vietu virs Latvijas... Pēc valsts pārvaldes godīguma un caurspīdīguma Kaboverde ik gadu ir sava reģiona līdere, kas rezultējas arī dzīves līmeņa pieaugumā. 

Drošas brīvdienas ne pārāk tālās, bet siltās, draudzīgās un muzikālās salās – Kaboverde ir labas zāles pret Latvijas ziemu.