Ciemos: tuneļu tehnoloģijas, vietējās melones un zemenes uz augstajiem galdiem Embūtes 'Dēseles dārzos'  (1)

SIA "Dēseles dārzi" Latvijā ir viena no modernākajām un lielākajām augļu un ogu audzēšanas saimniecībām, kurā izmanto Haygrove augsto tuneļu tehnoloģiju. Pašlaik šeit arī turpina atjaunot veco dzirnavu ēku, kur papildu biznesam izveidots viesu nams. Vēl vēsturiskajā namā iecerēts drīzumā uzsākt sidra un vīna ražošanu, jo saimniecībā nav augļu glabātavas. Uzņēmuma saimnieks Aldis Vīksne, diplomēts agronoms, uzvarētājs ikgadējā konkursa "Sējējs 2012" nominācijā "Lauku attīstības projekts inovācijās", stāsta, ka par ražotnes izbūves nepieciešamību izlēmis arī tāpēc, ka laukos problēmas rada darbaspēka trūkums. Lai piesaistītu labus strādniekus, darbs jānodrošina visu gadu, nevis tikai sezonāli. Pavisam "Dēseles dārzi" apsaimnieko vairāk nekā 20 ha zemes, zem seguma aptuveni četros hektāros audzē zemenes, avenes, krūmmellenes, vīnogas, ābolus, saldos ķiršus, lavandas, zirņus. Katrs tunelis ir 65–142 m garš, 8 m plats un 3–3,5 m augsts, apvilkts ar izturīgu plēvi, kas kalpo 5–6 gadus (rudenī segumu no tuneļiem noņem). Saimniecībā cenšas samazināt roku darbu, taču, kā spriež audzētājs, arvien būs darbi, ko nevarēs veikt automātiski.

Saimniecību Aldis Vīksne attīsta kopā ar sadarbības partneri, Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventu Normundu Pāvilu. "Dēseles dārzos" aizvien izmēģina kaut ko jaunu, piemēram, pērn sāka audzēt ēdamos sausseržus, melones un aktinīdijas, lai pircējiem piedāvātu iespējami lielāku augļu dažādību. Augļkopis uzsver, ka nemitīgi jāmācās un jāattīstās, jo konkurence tirgū ir liela. Tuneļu galvenā priekšrocība ir tā, ka nav jācieš no laika apstākļu kaprīzēm – ogas var lasīt jebkurā laikā, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem, turklāt raža nogatavojas 2–3 nedēļas agrāk nekā uz lauka. Saimniecībā neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, jo augi reti kad slimo. Tīklērces plēves tuneļos pagaidām nav ieviesušās, vienīgi pret miltrasu ieņēmīgās zemeņu šķirnes mēdz bojāt šī slimība, tāpēc ar to audzēšanu nevar aizrauties. Saimnieks katru gadu apmeklē kursus ārzemēs, bet iegūtās zināšanas liek lietā savā uzņēmumā, tādējādi ar jaunākajām tehnoloģijām sasniedzot augstākas ražas.

Embūtieši lepojas ar atšķirīgo iepakojumu – ogu kastītes ir ar daudziem ventilācijas caurumiņiem, tajās arī ievietots speciāls materiāls, kas uzsūc lieko mitrumu. Šīs īpašības paildzina ogu realizācijas laiku.

Zemenes saimniecībā sāka audzēt pirms nepilniem desmit gadiem. Kad vēl nebija tuneļu, laukā stādīja pirmos frigo (saldētos) zemeņu stādus, taču vasarā, kad jāvāc raža, lielā karstuma, krusas un lietus dēļ lielākā daļa ražas aizgāja postā. Lai mazinātu risku, audzētāji pievērsās gana dārgajām tuneļu tehnoloģijām. Zemeņu kopēji spriež, ka nav lielas atšķirības, vai izaudzētās bojātās ogas izmet vai arī iegulda līdzekļus un sagaida atdevi 20–30 gadu laikā.

Uzņēmēji neslēpj, ka daudz līdzekļu tiek veltīts eksperimentiem, izmantojot dažādas audzēšanas sistēmas. Izmēģinājumus plēves tuneļos, kur audzē zemenes, viņi veic, sadarbojoties ar Latvijas Valsts augļkopības institūta speciālistiem.

Zemenes Embūtes siltumnīcās sāk ražot maijā, jūnija sākumā. Pircēji nereti jautā, kā atšķiras agro vietējo un importa zemeņu garša. Ārzemēs zemenes vāc vēl nenogatavojušās – tās ir izskatīgas, bet ūdeņainas, pliekanas. Smaržīgākas un saldākas kļūst, ja ir izteiktāka dienas un nakts temperatūras starpība, kā tas ir Latvijā.

Embūtē zemenes aug Table top sistēmā, t.i., glaunās baltās plastmasas gultiņās, kas balstās uz augstām kājām. Kastes ir 20 cm platas, 50 cm garas, katrā liek sešus stādus. Zinot, cik kuplas un garas ir zemeņu saknes, grūti iedomāties, ka tās var ielocīt paseklā kastītē, kur taču jāieber vēl substrāts. Taču ārzemnieki aprēķinājuši, ka ar tādām pilnīgi pietiek, un viņiem acīmredzot ir taisnība, jo ceri izaug lekni. Baltajām kastītēm ir izveidota notece – pēc laistīšanas sakrājušos lieko barības šķīdumu savāc un izmanto atkārtoti. "Dēseles dārzos", audzējot zemenes jaunajās substrātu sistēmās, vidējā ražība ir 17 t/ha. Nākotnē audzētāji plāno no viena tuneļa novākt divas ražas (vasarā, kad beigs ražot pirmā aprite, vecos stādījumus atkal nomainīs jaunas kastītes ar frigo stādiem, kas ražos līdz vēlam rudenim). Salīdzinājumam – Anglijā zemeņu vidējā ražība ir 80–100 t/ha, jo tur gada laikā tuneļos iegūst trīs ražas. Frigo stādi dod ražu stādīšanas gadā – atkarībā no sezonas laika apstākļiem vidēji pēc 45–60 dienām no iestādīšanas.

Kad izplaukuši pirmie zemeņu ziedi, tuneļos apputeksnēšanai izmanto kamenes. Tādējādi ražība kāpinās par 20–30% un ogas ir kvalitatīvas. Ja pietrūkst apputeksnētāja vai siltuma, zemeņu protests izpaužas dīvainas formas nestandarta ogās. Kad zemenes noziedējušas, kameņmājiņu pārvieto uz citu tuneli krūmmelleņu vai citu augļaugu apputeksnēšanai.

Frigo zemenes ziemo tajās pašās kastītēs – rudenī tās noceļ lejā un piesedz ar salmiem, lai pasargātu no kailsala. Plēves segumu noņem un uz tuneļiem klāj atkal marta sākumā. Lai neciestu pavasara salnās, cerus piesedz ar agrotīklu. Vēsās naktīs temperatūras starpība siltumnīcas iekšpusē un ārpusē ir aptuveni +5 °C.

Saimniecībā patlaban izmēģina aptuveni 20 šķirņu, daļa no tām pēc vairāku gadu pārbaudes jau atzītas par tirgum ļoti piemērotām. Par vienu no labākajām transportēšanai audzētāji atzinuši šķirni 'Rumba', tai ir arī samērā garšīgas ogas. Šķirnei 'Daroyal' ogas ir nedaudz mīkstākas, toties garšīgākas nekā 'Rumbai'; 'Clery' izceļas ar augstām ražām, ogām ir laba garša. Realizācijai veikalos piemērotas ir arī šķirnes 'Sonata' un 'Flair'. Šogad pirmo ražu tuneļos deva jaunā, Lielbritānijā radītā 'Malling Centenary' – šķirne šķiet perspektīva, jo ogas ir glītas, spilgti sarkanas, spīdīgas, diezgan garšīgas un stingras, ļoti labi pacieš transportēšanu.

Eksperimentālajā tunelī embūtieši šogad pirmo reizi pārdošanai lielveikalos audzē melones. Pērn izmēģinājumiem iestādīja desmit stādiņu, augļi zem seguma ienācās augusta vidū – visi bija aromātiski, saldi un garšīgi. Eksperimentam viņi izvēlējušies aptuveni desmit šķirņu, piemēram, 'Charantais Magenta F1', 'Eminenza F1'. Audzētāji uzsver, ka svarīgi dēstus siltumnīcā iestādīt laikus un nomulčēt ar melno plēvi, lai augsne ātrāk iesiltu. Augus audzē vertikāli, piestiprinot pie sieta (acu izmērs 15 x 15 cm vai 20 x 20 cm). Augšanas laikā vajag regulāri izgriezt sānvasas, uz viena auga atstājot 5–6 augļus. Kad melones sāk augt, tās iekarina tīkla maisiņos.

Avenes 'Tulameen', 'Glen Ample', 'Polka' un jaunās 'Kwanza', 'Kweli' (abas rudens aveņu šķirnes radītas Nīderlandē, tām ir lielas, oranži sarkanas ogas) saimniecībā audzē gan augsnē, gan substrātā – 10 l ietilpības kastītēs, katrā liekot četrus stādus; rēķinot pēc kopplatības, astoņus stādus kvadrātmetrā. Kastītēs pilda pašu gatavotu bagātinātu kūdras substrātu, kura recepti pēc embūtiešu pasūtījuma izstrādāja Nīderlandē. Importa aveņu stādus substrātā stāda pavasarī, kad tuneļiem uzvilkta plēve (februāra beigās, marta sākumā). Augus izvieto sabiezināti, lai iegūtu augstāku ražību. Laistot un mēslojot izmanto pilienveida apūdeņošanas sistēmu. Šādi avenes sāk ražot jūnijā (nedaudz vēlāk par zemenēm) un turpina līdz jūlija vidum. Ogu raža ir ļoti laba, vidēji 10–12 tonnu, pērn sasniegta pat rekordraža – 15 tonnu no hektāra! Kad raža beigusies, avenes izņem no siltumnīcas un atdalītos stādus pārstāda citā tunelī augsnē.

"Sākumā aveņu cena ir diezgan augsta – 15 eiro par kilogramu, vēlāk tā pakāpeniski samazinās. Ogas fasējam 125 gramu plastmasas trauciņos. Dienā ogas salasām un jau vakarā vedam uz lielveikalu noliktavām. Nākamgad aveņu platības paplašināsim, jo avenes tirgosim arī "Rimi" veikalos Lietuvā," skaidro augļkopis.

Embūtieši arī eksperimentē ar citiem ogulājiem. "Dēseles dārzos" šogad pirmā raža ir aktinīdijām. Stādus audzētāji iegādājās pērn un jau palielus, lai ātrāk sāktu ražot. Tie iestādīti paaugstinātās, mulčētās dobēs, lai krūmi nestāvētu mitrumā. Augļu ieguvei vienkopus jāstāda vīrišķie un sievišķie augi (1:6). Anglijā, audzējot aktinīdijas zem seguma, tās veido lietussarga formā. Apgriezti, pieauguši augi tur dod lielas ražas – līdz 20 kg no krūma.

"Stādmateriālu iegādājamies tikai no Holandes, Anglijas, Itālijas firmām, jo tam ir augsta kvalitāte – augus nebojā slimības, un tiem ir ļoti lielas ražas. Cenšamies arī iepirkt visas jaunākās šķirnes, lai izpētītu, kā tās aug pie mums. Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāku ražu no kvadrātmetra, lai atmaksātos investīcijas tuneļu iegādē. Šie augstie tuneļi maksā ļoti dārgi, vismaz 14 eiro kvadrātmetrā," pauž Normunds Pāvils.

Liels atspaids ir ES līdzfinansējums, kas ļauj attīstīt ražošanu. Saimniecībā audzētāji cenšas ieguldīt līdzekļus katru gadu. Embūtes saimniecībā izaudzētais tiek realizēts lielveikalos "Sky", "Stockmann", "Rimi", "Maxima", kā arī lauku labumu tirdziņā pie "Spices".