Liesmojoši smaržīgās dobes - flokšu kolekcionāres Gunas Rukšānes iespaidīgā kolekcija

Tā kā šobrīd vēlīnās flokšu šķirnes zied pilnā sparā un vairumam tieši augusts asociējas ar šo ziedu maigo aromātu, portāls ''Tavs Dārzs''  uzrunāja pazīstamo puķkopi Gunu Rukšāni, kurai pieder viena no lielākajām flokšu kolekcijām Latvijā. Nav noslēpums, ka Guna ir lieliska sarunu biedre par jebkuru tematu, kas saistīts ar dārzu un dārzkopību. Tā aizrautība un entuziasms, kas strāvo no puķkopes, iedvesmo doties uz tuvāko dobi, iegremdēt plaukstas zemē un rušināties. Kā atzīst flokšu pavēlniece, sarunai par dārzu vienmēr atradīšoties laiks, it īpaši, ja runa ir par flokšiem, kas ir vieni no pašas iecienītākajiem dārza ziediem.

Vaicāta, kāpēc tieši flokši, Guna atklāj, ka ar šiem ziediem viņai ir jau ļoti senas attiecības. Pirms 15 gadiem, kad Guna Rukšāne pievērsās dārzkopībai, tieši flokši bijuši vieni no pirmajiem augiem, kas rotājās daiļdārzā. Spriedelējot par to, kāpēc gan flokši varētu piederēt lauku sētas simbola titulam, kolekcionāri atklāj, ka visticamāk to pašu iemeslu dēļ, kāpēc tie tik kuplā skaitā aug arī saimniecībā ''Jaunrūjas''. Flokši tik tiešām ir viegli audzējami, un atšķirībā no prasīgajām rozēm vai lilijām, tie spēj augt pat pussabrukušu lauku māju pagalmos un sētmalēs. Guna stāsta, ka savulaik zemnieku sētās nebija laika rūpēties par smalkām dārza puķēm, jo primārās vajadzības bijušas saistītas ar saimniecības vadīšanu, tāpēc jau tolaik flokši tikuši novērtēti kā piemēroti dārza augi, un patiesībā nekas nav mainījies arī mūsdienās. Arī šodien iecienītākie augi ir tie, kas neprasa daudz uzmanības un rūpju.

Taujāta, cik kopumā viņas dārzā ir dažādas flokšu šķirnes, saimniece atklāj, ka kādas 80 noteikti, bet pēc brīža sacītais tiek labots, jo atmiņā uzplaiksnījuši šī pavasara darbi, kad dārzs ticis papildināts ar vēl jaunām kolekcijām, tāpēc kopumā nu varētu būt ap simts šķirnēm. Guna atzīst, ka skaits katru gadu mainās, jo kaut kas pazūd, kaut kas nāk klāt, un nav gluži tā, ka blociņā tiktu viss cītīgi pierakstīts, taču jebkurā gadījumā šāds apjoms ir ievērojams, lai saimnieci dēvētu par cienījamu flokšu kolekcionāri.

Pieprasījums pēc flokšiem noteikti nav tikai vieglās audzēšanas dēļ, jo arī izsmalcinātais izskats un liegi maigais aromāts savaldzina. Guna Rukšāne stāsta, ka flokši ir ļoti interesanti ziedi, jo tie mainās gluži kā hameleoni. No rīta piesātināta un dzidra ir puķu krāsa, savukārt vakarā kulmināciju sasniedz nepārspējamais aromāts. Tāpēc ir tik interesanti vērot šos augus, turklāt arī ziedēšanas ilgums ir salīdzinoši ilgs.

Arī Rukšānes dārzā neiztikt bez jaunām flokšu šķirņu, tāpēc vaicāju, vai flokšu piedāvājumā novērojamas kādas tendences, kurām būtu vērts pievērst uzmanību. Kā izrādās, pirms pāris gadiem varēja vēl teikt, ka selekcionāri tikai pūlas radīt dzeltenus vai oranžus ziedus, taču pēdējā laikā pamazām jau var manīt izaugsmi un pat Gunas acīm redzētas šķirnes, kur dzeltenā nokrāsa nelielās, bet tomēr pamanāmās devās, ir novērojama. Ja jau runājam par Latvijas dārzu un lauku sētas simbolu, tad neizbēgamas ir rozā un balto ziedu šķirnes, kas joprojām ir klasiska vērtība, taču gan pašas dārzā, gan arī visā pasaulē pēdējos gados uzmanību pievērsuši zilo un lillā nokrāsu flokši. Guna lepni stāsta, ka arī viņas dārzā varot iepazīties ar ziliem flokšiem visās gradācijās, sākot no naivi ziliem toņiem, beidzot ar sulīgi un spilgti ziliem ziediem. 

Flokšu pazinēja nebaidās sevi dēvēt par nejaušību selekcionāri, jo pati labprāt izmēģina dažādas jaunās šķirnes, kas gan bieži vien liek vilties, piemēram, solīto 50 cm vietā konkrēta šķirne reiz izaugusi metra augstumā, taču tas vien liecina, ka puķēm itin labi patīk Gunas dārzā.

Vaicājot pēc profesionāliem padomiem flokšu stādīšanā un audzēšanā, Guna atklāj, ka tomēr vislabākais laiks pēc pašas pieredzes esot pavasaris, kad daba mostas un augam ir vieglāk pielāgoties. Tāpēc flokšu cienītāji aicināti doties pēc stādiem uz stādaudzētavu ''Jaunrūjas'' tieši pavasarī, kad arī aci pret aci varēs iegūt padomus piemērotāko šķirņu izvēlei un stādīšanai. Tiem, kam flokši rotājas pašu dārzā, un novērojamas sačokurojušās lapas apakšā, uztraukumam nav pamata. Guna stāsta, ka tā esot normāla parādība, un tas esot teju vienīgais mīnuss flokšiem, bet to var labot, aizstādot priekšā kādus zemāk augošus augus. Vērts atcerēties, ka flokšiem vislabāk patīk augt apstākļos, kad ''galva' ir saulē, bet kājas - mitrumā". Pie flokšu labākajām īpašībām noteikti vērts pieminēt to dekorativitāti, ilgo ziedēšanas laiku un nokrāsu dažādību, tāpēc katrs var atrast savai gaumei piemērotākos flokšus, pārliecināti stāsta flokšu pazinēja. 

Vairāk par flokšu šķirnēm un to audzēšanu lasi šeit.