Foto: Ainavu arhitektes Daces Lukševicas iedvesmas dārzs Tukumā  (2)

Ainavu arhitektes, dārzkopības pasniedzējas un dzīvespriecīgās daiļdārznieces Daces dārzs ir ekoloģisku, ekonomisku un estētisku apstādījumu piemērs, kur apkopotas pašas radītās idejas, kas arī labprāt tiek izrādītas interesentiem. Kā stāsta Dace, šis dārzs ir kā neliela skola, jo te var uzzināt daudz kā jauna, turklāt pati saimniece nekad neskopojas ar padomiem dārza veidošanā un kopšanā, tāpēc viesi saimniecībā nav retums. Lai arī ikdiena nav iedomājama bez dārza darbiem, tieši savu teritoriju ir visgrūtāk iekopt, stāsta Dace, taču tā tas laikam ir jebkuram jomas pārstāvim. Citu dārzos ir vieglāk ar ''kritisku aci'' novērtēt situāciju, saprast, kas ir tas nepieciešamais un, galu galā, arī pieņemt lēmumu par piemērotākajiem augiem, bet pašas dārzā kaut kā vienmēr nākas ilgāk pavadīt laiku plānošanā un lēmumu pieņemšanā, taču tas nenozīmē, ka eksperimenti pašas dārzā nebūtu. Kā atzīst pieredzējusī dārzkope, tad bez eksperimentiem nemaz neiztikt, un tieši pašas dārzs ir tā vieta, kur arī tiek izmēģinātas jaunākās tendences un īstenotas pašas radītās idejas.

Varētu domāt, kā gan viens cilvēks spēj paspēt apkopt savu, ne to mazāko dārzu, un vēl dienu dienā būt citu dārzos, taču Dacei paveicies ar čaklām un izpalīdzīgām rokām ģimenē. Saimniece lepojas, ka palīdz gan mamma, gan bērni un vīrs. Dace smejot stāsta, ka visiem darba pienākumi esot sadalīti un lielie dēli pļaujot zāli, bet mamma lasa gliemežus un nogriež vecos ziedus, tāpēc lielākā daļa dārza darbu jau ir paveikti, pateicoties viņiem. Vīrs plaši iesaistās stādu audzēšanā un tirgošanā.

Vaicājot par to, kas ir tie padomi, kas ikdienā tiek sniegti klientiem, Dace pārsteidz ar atbildi, ka pats svarīgākais ir respektēt to, kas patīk augiem, un tikai tad domāt par dārza īpašnieka vēlmēm. Varētu domāt, ka speciālisti palīdzēs ieviest visu to, ko grib saimnieki, taču patiesībā pats svarīgākais, ko vienmēr ņem vērā Dace, ir augu vēlmes. Ja auga prasības tiks ņemtas vērā, tad arī dārzs būs skaists, tāpēc katram tiek ieteikts izvērtēt apstākļus, lai nenāktos vēlāk piedzīvot vilšanos. Tā tas var būt ar jebkuru augu, turklāt ne vienmēr pašu dārzā izaugs kaut kas tikpat krāšņs, kā kaimiņiem, tāpēc spītam dārza labiekārtošanā nudien nav vietas.

Pateicoties Daces viesmīlībai, arī mēs paši varam iepazīties kaut virtuāli ar čaklās saimnieces dārzu, un novērtēt profesionālo roku veikumu, taču vaicāta par to, vai ir kāds augs, kam noteikti pašas dārzā nebūtu vietas, atbilde nemaz nav ilgi jāgaida. Lai arī vairumam ir nepārvarama vēlme savā dārzā ieviest budlejas, šo augu Dace nudien nevēlētos redzēt savā dārzā, jo tas neattaisno cerības. Lai arī ir mēģināts budleju audzēt, šis eksperiments licis secināt, ka ir daudz skaistāku un vieglāk kopjamu augu, piemēram, lavandas vai čīkstenes. Tomēr nezūdoša mīlestība, ko varam novērot arī attēlos, ir hostas, kas kopumā esot 119 veidi, tāpēc var pat Daci dēvēt par hostu kolekcionāri. Arī hortenzijas šajā nelielajā dārzā tiek cienītas, jo kopumā tiek audzētas 11 ziemcietīgās dažādības. Veicot virtuālu tūri pa Daces dārzu ar attēlu palīdzību, varam iepazīt ne tikai šo augu dobes, bet arī novērtēt ainavu, kas paveras no priekšdārza un dzīvojamās zonas uz terasi.

Tā kā dienu dienā Dacei nākas saskarties ar klientu vēlmēm, tad vaicājam, kā gan varētu raksturot latviešu gaumi dārzu izveidē. Pieredze rāda, ka latviešiem piemīt izteikts sacensību un kolekcionāru gars, stāsta Dace. Ja kaimiņu dārzā manīts kaut kas skaists, arī pašiem to par visām varītēm gribēsies ieviest, tāpat arī stādu tirdziņos var novērot apmeklētāju vēlmi atrast un iegādāties kādu dārza brīnumu.

Dacei bijusi pieredze uzņemt savā saimniecībā arī ārzemju viesus, kas bijuši patīkami pārsteigti ne tikai par šo daiļdārzu, bet arī citiem Latvijas dārziem, kas pie mums esot ļoti krāšņi un sakopti. Dace smejot stāsta, ka ārzemnieki esot staigājuši pa Tukuma pilsētu un brīnījušies, cik daudz ziedošu augu redz visapkārt, jo pašiem nekas tāds neesot novērojams. Ārzemēs liela puķu bagātība un apstādījumu krāšņums vērojams tikai slēgtos maksas parkos un izstādēs. Viesojoties pie šiem pašiem ārzemniekiem, vēlāk Dace sapratusi iemeslu. Dacesprāt, pie tā vainojamas vietējās tradīcijas, kur laiks tiek nesteidzīgi pavadīts pie vakariņu galda. Ja latvieši pieraduši ātri paēst vakariņas un tad doties dārzā, tad citviet ēšanas rituāls ilgst vairākas stundas, tāpēc dārzam nemaz neatliekot laiks, ko noteikti nevarētu teikt par mums. Un tieši šī vēlme būt dabā veicinājusi to, ka esam dārznieki ar skaistiem, zaļiem dārziem, turklāt zaļā krāsa ir nomierinoša, tāpēc nav jau brīnums, ka tik ļoti raujamies pie katras iespējas būt dārzā un rosīties tajā, smaidot stāsta Dace.

Ja ir vēlēšanās apciemot Daces dārzu, saņemt konsultācijas par dārza veidošanas un kopšanas pamatprincipiem, vai arī vienkārši iemīlēt augus, saprast to vēlmes un izmantošanu savā dārzā, tad vari pieteikties apciemojumam mājas lapā Skaistiedarzi.lv. Dace visu sezonu piedāvā iegādāties arī dažādus kokus, krūmus un ziemcietes.