10 skaisti parki Rīgā vasaras klātbūtnes baudīšanai  (1)

Portāls ''Tavs Dārzs'' iesaka doties uz kādu no šiem desmit skaistajiem parkiem Rīgā, kur ieelpot augusta gaisu, novērtēt daiļdārznieku veikumu un vienkārši baudīt vasaru - ārpus telpām.

Mūsdienās parks joprojām saglabājis savu vēsturisko elpo, skaisto plānojumu ar Mārupīti, kurā mājo pīles un kuras nekad neatsakās no maizes drupačām. Tāpēc parks pārdaugaviešiem ir viena no iecienītākajām pastaigu vietām. Arkādijas parkā ir atjaunots arī bērnu laukums, šeit noteikti būs, kur atstāt savu devu enerģijas žiperīgajiem bērniem, kamēr pieaugušie var laiski atlaisties parka soliņos un baudīt skaisti ierīkotās dobes, apstādījumus un varenos kokus visapkārt.

Vēl tikai pirms dažiem gadiem šajā teritorijā varējām vien raudzīties uz dārza būdiņām, taču pēc labiekārtošanas šī Daugavas sala ar skaisti ierīkoto parku kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu Rīgā. Tiem, kas vēl nav pabijuši šajā teritorijā, tas noteikti jāvērš par labu jau šovasar, jo tieši šajā sezonā var novērot vai arī pašiem kļūt par aktīvā dzīvesveida piekritējiem, kas bauda ūdenspriekus un pastaigas pa skaisti ierīkotajām taciņām. Lucavsala ir brīnišķīga vieta, kur izbaudīt dabas klātbūtni, vienlaikus paliekot pilsētas centra tuvumā.

Parka teritorijā ir iespēja patverties no saules zem ābelēm, bet saules pieskārienu baudīšanai var izmantot glīti nopļauto zālāju, savukārt bērniem noteikti patiks rotaļu laukums. Ūdenssporta piekritējiem jāizmēģina veikparka priekšrocības, bet gardēžiem ir iespēja remdināt apetīti tur esošajā kafejnīcā ar āra terasi. Bez tā visa ieteicams apstaigāt apkārt visai salai, pavērojot Daugavas piekrasti no visām pusēm, palūkoties Zaķusalas virzienā, novērtēt no attāluma tiltus un noteikti arī nopeldēties pludmalē.

Starp ielām, kur mutuļo intensīva satiksme, un Rīgas pilsētas kanālu atrodas Kronvalda parks, kas ir otrs augiem bagātākais Rīgas sabiedriskais parks - tajā aug vairāk nekā 100 svešzemju koku un krūmu sugas un formas.

Izrādās, līdz pat 1927. gadam parks esot bijusi slēgta strēlnieku apvienības teritorija, neskatoties uz to, ka tur jau bijuši apstādījumi pēc dārza meistara Georga Kūfalta plānojuma. 20. gadsimta 30. gados Rīgas dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks sāka veidot jaunu parku, pārveidojot esošo par publisku parku. Tajā laikā tika iestādītas lielas ziemciešu dobes un ziedošu krūmu grupas, bet iztaisnotie celiņi ieguva ģeometrisku izkārtojumu. Parka nosaukums arī nav nejaušs - tas ieguvis jaunlatviešu kustības dalībnieka Ata Kronvalda vārdu, raksta portāls Latvia.travel.lv.

Dažu minūšu gājiena atstatumā no Esplanādes vai Brīvības pieminekļa esošais parks ir lieliska vieta nesteidzīgai atpūtai vai arī aktīvai laika pavadīšanai, kur arī bērniem būs ko darīt, jo ir gan rotaļu laukums, gan arī celiņi skrituļošanai, turklāt vasarā ir iespēja vizināties ar kuģīti pa pilsētas kanālu. Nevar aizmirst arī par turpat esošo strūklaku, kas atrodas tuvāk Kongresu namam.

Otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā, kas veidots par ziedojumiem 19. gadsimta sākumā, kļuvis par vienu no krāšņākajiem pilsētas parkiem, kur ik dienu atpūšas rīdzinieki un pilsētas viesi. Vērmanes dārzs ir īpašs ar vēsturisko estrādi, kur pulcējas šahisti, bet siltajā sezonā tur norisinās dažādi koncerti.

Interesants ir stāsts par parka nosaukumu, kas iegūts, pateicoties dāsnākajai ziedotājai Annai Ģertrūdei Vērmanei, kas ziedoja savu zemes gabalu un arī ievērojamu naudas summu parka izveidei, tāpēc viņai par godu uzstādīts piemineklis, raksta portāls Liveriga.lv.

Parka teritorijā savu uzmanību pievērš krāšņā strūklaka, kurā attēloti četri gadalaiki, majestātiski slejas akmens lauvas, bet parka ārpusē pret žogu atslējies bronzas dendijs, kas ir piemineklis māksliniekam un grafiķim Kārlim Padegam.

Vērmanes dārzs ir viens no tiem parkiem, kas ir skaists jebkurā gadalaikā, jo pat tumsā tas izgreznots ar gaismām, bet svētku laikā vienmēr tiek izkārtas dažādas dekorācijas.

Bastejkalnam piemīt kāds īpašs šarms, jo tajā esošās šaurās taciņas, koku alejas, akmensdārzs, ūdens kaskāde, krāšņās dobes un romantiskie tiltiņi ar sakārtām atslēgām, rada īpašu atmosfēru, kurā ir patīkami pakavēties jebkurā gadalaikā.

Bastejkalns veidots no mākslīgi uzbērta kalna 15 metru augstumā un tieši 1880. gadā pēc G. Kūfalta projekta tas ieguva skaistos celiņus uz virsotni, akmens krāvumus, strautiņus ar kaskādēm, ūdenskritumiem un alpināriju. Rīgas Putnu audzēšanas biedrība uzdāvinājusi divus gulbju pārus, kuriem arhitekts H. Šēls izbūvējis gulbju mājiņu, raksta portāls Citariga.lv.

Šis gleznainais Rīgas parks ir kā radīts nesteidzīgām pastaigām, laiskai laika pavadīšanai un pat pilsētas novērošanai no augšas, tāpēc šeit noteikti jādodas ar visu ģimeni, lai prieku pīlīšu barošanā var izbaudīt arī mazākie, bet ja vien ir iespēja, noteikti jāpavēro parka apkārtne no laivas, braucot pa kanālu.

Šovasar jaunā gaismā skatāms Grīziņkalns, kas pēc gadu ilgas rekonstrukcijas, no jūnija atkal gaida atpūtniekus un dabas baudītājus. Šobrīd parkā var novērtēt jaunos celiņu segumus, soliņus un palaist bērnus brīvsolī - rotaļu laukumā. Parka atjaunošanā savu profesionālo roku pielikuši arī ainavu arhitekti, kā rezultātā šobrīd varam priecāties par dažādo formu dobēm, koku alejām, atjaunoto dārznieka māju, bradājamo baseinu un vēsturisko strūklaku, kas ir īpaši krāšņa tieši vasaras sezonā, raksta Rdpad.lv (Rīgas Domes pilsētas attīstības departaments).

Šis noteikti ir viens no tiem parkiem, kur nebūs garlaicīgi nevienam bērnam, jo rotaļu laukums šeit ir tik iespaidīgs, ka viena diena ir par maz, lai pilnvērtīgi izbaudītu visas tā priekšrocības. Ne velti parku iecienījuši arī sportiskie ļaudis, jo tagad šeit pieejams arī vingrošanas laukums, bet tiem, kas vēlas izstaidzināt savus četrkājainos mīluļus, var izmantot suņu pastaigas laukumu.

Starp Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils ielām nu ir atjaunots arī Miera dārzs, kas tuvākās apkaimes iedzīvotājiem kalpo kā vieta sportošanai vai mierīgām pastaigām.

Tie, kas savulaik parkā jau bijuši, noteikti atjaunoto parku nemaz neatpazītu, jo 3,6 hektāru plašā teritorija ir pārvērsta līdz nepazīšanai. Atjaunotais bērnu rotaļu laukums, no jauna ieviestais multifunkcionālais laukums dažādām sporta aktivitātēm ar trenažieriem un ielu vingrošanas rīkiem ir gluži vai sapņu vieta aktīvā dzīvesveida piekritējiem. Miera dārzs noteikti izceļas ar lielāko betona skeitparku Latvijā, kas ir piemērots gan iesācējiem, gan pieredzējušiem sportistiem.

Mierīgās noskaņas cienītājiem šī vieta labpatiks, jo atjaunotie celiņi, parka soliņi, vakara apgaismojums, atjaunotais zāliens kā arī apzaļojums ar vairāk nekā 1434 kokaugiem, nespēs atstāt kādu vienaldzīgu. Parka teritorijā pieejams arī dzeramā ūdens brīvkrāns, kur veldzēt slāpes karstākajās dienās. Tātad tiem, kas vēl nav bijuši Miera dārzā, noteikti ir pēdējais laiks iepazīt atjaunoto teritoriju, lai pašu acīm varētu novērtēt čaklo roku veikumu.

Būtu grēks šajā sarakstā neietilpināt Rīgas vecāko parku, kas atrodas starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecība ielu. Uz Viesturdārzu jeb Dziesmu svētku parku vērts doties kaut vai tāpēc vien, ka tas veidots pēc franču arhitekta A. Leblona izstrādātā plānojuma, izmantojot Holandes liepu alejas, maldu ejas, kanālus, dīķus un bosketas, kas kopumā rada modernās franču un holandiešu stila iezīmes. Arī mūsdienās šīs skaistās iezīmes un noskaņa nav nekur pazudusi, jo blīvie koku stādījumi, dīķis ar pīlēm, kuplais vītols, statuja ar leopardiem, krāšņumpuķes un mīkstais mauriņš vilināt vilina atpūtniekus izbaudīt šo dabas pieskārienu starp pilsētas kņadu.

Šajā vasarā pabeigti atjaunošanas darbi arī Ziedoņdārzā, kur ir rekonstruēta dārznieka māja un bradājamais baseins, kur atvēsināties karstajās dienās. Atpūtnieku ērtībai nobruģēti celiņi, velobraucējiem iezīmētās joslas, uzstādīti jauni soliņi, izveidots suņu pastaigu laukums, atjaunots basketbola un rotaļu laukums, ziņo Rdpad.lv (Rīgas Domes pilsētas attīstības departaments). Vakara stundās Ziedoņdārzā neapmaldīties palīdzēs uzstādītais apgaismojums, bet atjaunotajā zālienā un parka teritorijā var droši atlaisties un ieelpot augusta atspirdzinošo gaisu, vai arī naktī vērot zvaigžņu lietu.

2014. gadā parka teritorijā tika atklāta lielākā Orhideju māja Baltijā, kur var iepazīties ar vairāk nekā 100 unikālām orhideju šķirnēm no visas pasaules, un tāpēc vien būtu vērts doties uz Ziedoņdāzu. Vairāk par Orhideju māju lasi šeit. Viesojoties Ziedoņdārzā, noteikti jāapskata arī dzejniekam Aleksandram Čakam par godu veidoto pieminekli.

Dzegužkalns, kas ir augstākais Rīgas paugurs, ir 1 km gara un 0,3 km plata vaļņveida kāpa Rīgā, Iļģuciemā (Dzirciema apkaimē), Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Arī šis parks pelnījis iekļauties skaistāko parku sarakstā, jo tas ar savu vienkāršību, dabisko skaistumu izkonkurē teju visus Rīgas parkus.

Kā izrādās, tad parka nosaukumam ir visai cieša saistība ar dzeguzēm. Tieši šāds nosaukums radies, pateicoties kāda zemnieka mājām pie netālās Piņķu muižas, kas esot tikušas dēvētas par ''Dzeguzēm'', un tā kalns piesavinājies arī sev skanīgo nosaukumu, un, varbūt tieši tāpēc tur esot, visai bieži gribas iegavilēties. Starp citu, šeit esošajā estrādē bieži notiek dažādi brīvdabas koncerti.

Vēsturiskie fakti liecina, ka 1893. gadā sāka iekārtot vairāk nekā divu hektāru plašo teritoriju, ieviešot parkam cienīgas ainavas pēc G. Kūfalta projekta, taču 1929. gadā parka labiekārtošanas darbus veica pēc A. Zeidaka projekta, raksta Lv.wikipedia.org. Kopš tā laika parkā pavasarī var ieelpot ceriņu maigo smaržu, vasarā izbaudīt košumkrūmu ziedēšanu un svaigi pļautā mauriņa smaržu, rudenī bradāt pa zeltainajām lapām, bet ziemā velt sniegavīrus.

Tagad ir īstais laiks, lai dotos uz Dzegužkalnu, izklātu kādu sedziņu un ļautos brīvdabas piknika burvībai. Pēc laiskās atpūtas noteikti jāizstaigā līdz kalna augšienei pa trepītēm, jāaiziet līdz tuvējai estrādei un jāpaveras pretim ainavai no paugura augšienes.