Tūkstoš un vienas nakts garšu zeme jeb Stambulas garšas piezīmes. 1. daļa – tirgi

Miljonu pilsēta Stambula nav iedomājama bez tirgošanās, un tirgi šajā mega lielpilsētā ir daudz un dažādi, lai gan lielākā daļa tirgošanos Stambulā saista pirmkārt jau ar apjumto jeb Grand Bazaar tirgu (Beyazıt Mh.).

Par tirgu daudzveidību izlasījām jau lidojuma laikā, un Grand Bazaar bija mūsu pirmais apskates objekts, kas beigās ievilkās uz pāris stundām, jo orientēties tajā nebūt nav viegli. Jāatzīst - tirgus ir patiešām iespaidīgs – zem tā atrodas vairāk nekā 60 ielas un, ticiet vai nē, bet vairāk nekā 5000 veikalu, kas tirgo visdažādākās lietas.

Ieejot tirgū, uzreiz tiec ierauts mutuļojošā virpulī, un galva reibst no austrumu krāšņuma un preču pārbagātības. Taču mūsu mērķis bija iepazīt Stambulas garšu tirgus, kas lielākā vai mazākā mērogā atrodami katrā pilsētas daļā, un tie būtiski atšķiras viens no otra, tādēļ tālāk devāmies iepazīt Stambulas garšvielu tirgu, vēlāk arī Bešiktašas un Galatasarajas zivju tirgu.
Obligātā kaulēšanās

Cenu zīmju tirgos, kā jau pie turkiem ierasts, daudzviet nav, un tas nozīmē, ka jākaulējas. Patiesībā kaulēties var arī tad, ja cenas ir norādītas, un rezultātā būsiet noķēruši divus zaķus – ietaupījuši turku liras un, otrkārt, kas pat svarīgāk par ietaupītajām lirām, – būsiet ieguvuši cieņu turku tirgoņu acīs. Kaulēšanās tirgū ir kā māksla, ko papildina gan visvisādi bēdu stāsti, gan citas metodes pircēja iežēlināšanai. Lai gan cenas tirgū nav augstas, tik un tā jākaulējas, un jāsāk ar prasību nolaist vismaz 50% no cenas, lai beigu galā cena tiktu nokaulēta par vismaz 40%.

Ēģiptiešu (tā tas saucas turku valodā) jeb garšvielu tirgus atrodas turpat netālu no Grand Bazaar, un tas ir ne mazāk dzīvīgs par lielo tirgu. Tikai daudz mazāks. Kopš 1664. gada te katru dienu plūst tūristu straumes, kas tīko pēc garšīgiem suvenīriem. Pie rietumu ieejas atrodami arī svaigu produktu stendi, un, ja esat kafijmīlis, noteikti iegriezieties leģendārajā turku kafijas bodītē "Kurukahveci Mehmet Efendi", kas kafiju un kafijas pupiņas tirgo jau vairāk nekā 100 gadus.

Garšvielu tirgus preču klāstā pārsvarā atrodami turku saldumi, garšvielas, tējas, žāvēti augļi, rieksti, eļļas un olīvas. Lai gan produkti pieejami arī sapakotā veidā, tirgū vislabāk pirkt to, kas nav safasēts – garšvielas, turku saldumus, riekstus, halvu un tējas daudz labākas būs sveramā veidā, turklāt turku pārdevējs, kas tobrīd jau būs kļuvis ja ne par jūsu brāli, tad labāko draugu noteikti, kāroto gardumpreci iepakos vakuumā.

Adrese: Şahne Sokak, nostāk no İstiklal Caddesi ielas

Beyoglu Balik Pazari jeb Galatasarajas zivju tirgus patiesībā ir diezgan labi paslēpts, un nezinātājs tam var viegli paiet garām. Lai nepaietu garām, meklējiet Cicek pasāžu (Cicek Pasaji) uz mūždien dzīvīgās Istiklal Caddesi ielas, kas pilna veikalu un restorānu. \

Beyoglu Balik Pazari ir daudz vairāk nekā parasts zivju tirgus, tajā var iegādāties ne tikai plašu vietējo zivju un jūras velšu klāstu, bet arī svaigus augļus un dārzeņus, vietējos sierus, gaļu, desas, dažnedažādus turku marinējumus un, protams, garšvielu kalnus.

Tirgū uz vietas var nogaršot arī grilētas jēra zarnas un midye tava – olīveļļā ceptas mīdijas. Te pulcējas gardēži, lai pie vietējiem tirgotājiem iepirktu svaigus produktus. Noteikti vērts nogaršot lakerda uzkodu jeb mezze – tā ir pēc senas otomāņu receptes sālīta bonito zivs fileja (makreļu dzimtas zivs). Ja piedāvā dārgāku lakerdu, tad tai vajadzētu būt pagatavotai no gadu vecas zivs, kas noķerta, migrējot Bosfora šaurumā. Šādu eksemplāru vietējie uzskata par delikatesi.

Adrese: Sinanpaşa, Mumcu Bakka Sk

Labā angļu valodā runājošs anšovu pārdevējs mums pastāstīja, ka Bešiktašas zivju paviljons pirms vairākiem gadiem ticis pilnībā rekonstruēts, un tagadējais tā veidols krietni saslavēts ne vienā vien autoritatīvā interjera žurnālā. Tirgus nav liels, to klāj stilizēts liela izmēra dzelzs baldahīns, zem kura turki sev raksturīgā manierē slavina savu preci un cenšas uzrunāt jebkuru potenciālo pircēju. Bešiktaša ir viena no visapdzīvotākajām pilsētas zonām, un jautrība tirgū nerimst pat klusajās stundās.

Vietējie tirgū noskata lomu un tad dodas uz kādu no turpat esošajiem zivju restorāniem, kur par pieņemamu samaksu iekāroto lomu pavārs pagatavos kā vien tīk. Nebrīnieties, ja viesmīļi visu laiku maršē no restorāna uz tirgu. Viņi turp dodas pēc pasūtījuma, tātad viss šeit tiešām ir svaigs! Lai gan restorānu pie tirgus ir daudz un dažādi, mēs izvēlējāmies tādu, no kurienes var sajust tirgus dzīvību. "Ahtapot" ir ārēji un saturiski vienkāršs restorāns ar mājīgu interjeru un angliski runājošu personālu. Ēdienkarte rakstīta ar roku, jo tā pielāgota tā brīža tirgus sortimentam.

Izvēlējāmies mezze uzkodas, ceptus anšovus no Melnās jūras (25 turku liras, kas līdzinās 7,60 eiro) un svaigo kalmāru uzkodu (18 liras jeb aptuveni 5,50 eiro). Grūti spriest, kā būtu, ja mēs restorānā viesotos vakarā, taču visi ēdieni garšoja patiešām labi, un pēc pusdienām nepameta sajūta, ka esam paviesojušies pareizajā vietā, tātad – varam ieteikt arī citiem!

Turpinājums sekos. Pateicamies "Turkish Airlines" par atbalstu materiāla tapšanā