Gleznainā Rāznas ezera krastos un apkaimē ir gan oļaina pludmale, gan dabiska ozolu birzs, nogāžu un gravu meži, mitraines un bezgala daudz citu dabas brīnumu. Tur var redzēt pārlidojam jūras ērgli, sadzirdēt lielo dumpi vai arī no 34 metrus augsta skatu torņa aplūkot Latgales augstienes ainavu. Visas šīs bagātības vienkopus atrodamas Rāznas Nacionālajā parkā.
Aizsākto sarakstu varētu turpināt – virkne aizsargājamu augu sugu, plaši pārstāvētas dažādu tipu bioloģiski vērtīgas mežaudzes. Teju 60 tūkstošus hektāru lielais Rāznas Nacionālais parks ir jaunākais un platības ziņā otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.
Izpelnījies ievērību dabas draugu vidē, 2007. gadā dibinātais nacionālais parks nejaušā sarunu biedrā joprojām spēj izraisīt izbrīnu: "Vai tad nacionālais parks ir kas vairāk nekā Rāznas ezers?" Lai arī Rāznas ezers nebija vienīgais, tas tomēr bija galvenais iemesls dabas parka, vēlāk arī - nacionālā parka dibināšanai.
Tā ir Eiropas Savienības NATURA 2000 teritorija un putniem nozīmīga vieta. Nacionālajā parkā ir interesanti un sen zināmi kultūrvēsturiskie un dabas objekti, tomēr te var atrast arī pagaidām maz izpētītas un atpazīstamas vietas.
Ko apskatīt Rāznas Nacionālajā parkā?
Tūristu iecienīti un apmeklēti ir Mākoņkalns un Lielais Liepukalns, Ežezers, Rāznas ezers un Andrupenes lauku sēta. Neskartā daba aicina pabūt tās pirmatnējā mierā, podnieka darbnīca stāsta par māla zemes tradīcijām, Andrupenes lauku sēta iepazīstina ar latgaliešu dzīvesveidu, "Rudo kumeļu pauguri" līdz ar citiem entuziastiem atdzīvina zirgkopības tradīcijas Latgalē, bezgala daudzo ezeru zilgme vilināt vilina... - te ir ko redzēt un ir ko saudzēt.
Rāznas ezers ūdens tilpuma ziņā ir lielākais Latvijā un nereti tiek dēvēts arī par Latgales jūru. Te sastopama Latvijas ezeriem tik neraksturīgā oļainā piekraste. Rāzna ir viens no ezeriem, kurā mīt laša radinieki – sīga, repsis un sniedze. Šogad Latgales jūra var lepoties ar savu koka divmastu burinieku, kas var sasniegt ātrumu līdz astoņiem mezgliem jeb aptuveni 15 kilometriem stundā. Savukārt pilnīga bezvēja gadījumā izlīdzēties ar 100 zirgspēku dīzeļdzinēju. Šajā sezonā izbrauciens ar burinieku ir ārkārtīgi pieprasīts.
Rāznas ezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un ar motoru aprīkotu transportlīdzekļu skaits ezerā tiek kontrolēts. Ap divdesmit tūrisma pakalpojuma sniedzēji ir saņēmuši atļaujas un piedāvā izbraukt ar tūristiem pa saskaņotiem maršrutiem, dodot iespēju sajust Rāznu citā rakursā.
Vēstures elpa Rāznas Nacionālā parka teritorijā jūtama ir uz soļa. Kroma kolna bruoliste Latgalē ir vienīgā vēstures aktīvistu un rekonstruktoru biedrība, kas pēta Latgales senvēsturi un kultūru, rīko dzīvās vēstures pasākumus, demonstrē unikālās, krāšņās un daudzveidīgās rotas, seno karavīru ekipējumu, ieročus, cīņas mākslu un sadzīvi. Jau vairākus gadus augustā Pušas Zundos tiek rīkoti Kroma kolna svātki, lai uzņemtu jaunus biedrus un ikvienam interesentam sniegtu priekšstatu par 9. - 13. gadsimta Latgales senvēstures notikumiem. Šogad norisinājās jau ceturtie Kroma kolna svētki. Tie katru gadu notiek priekšpēdējā augusta nedēļā. 2016. gadā tie plānoti 20. augustā.
Mākoņkalnā joprojām saglabājušies Volkenbergas pils mūri. Tā bija viena no vissenākajām Livonijas ordeņa pilīm Lotigolas zemē. Būvēta augstā pilskalnā, no kura bija labi pārskatāms stratēģiski svarīgais ceļš, kas tajā laikā gāja gar Rāznas ezeru, no Lietuvas dižkunigaitijas un Jersikas uz Pleskavas un Novgorodas zemēm. Šodien no Mākoņkalna paveras burvīgs skats uz Rāznas ezeru un mežu masīvu.
Lūznavas muižas pils celta politiski nemierīgā laikā – no 1905. līdz 1911. gadam - historisma stilā un jūgendstilā no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem. Pēc rekonstrukcijas tā atguvusi sākotnējo spozmi un nu ir pieejama apmeklētājiem. Lūznavas muižas parkā ierīkotie celiņi ir piemēroti arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Dabas izzināšana, dvēselei, mieram un vēl kaut kam....
Rāznas Nacionālajā parkā vilina ne tikai zilie ezeri. Te atrodami baltie baznīcu zvani, vecticībnieku lūgšanu nami un pareizticīgo baznīcas, kas glabā un uztur kristīgās zemes tradīcijas. Dabas izzinātājus aicina Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrs "Rāzna", kura ekspozīcijā var iepazīt un sajust Rāznas Nacionālo parku, izstaigāt sajūtu taku vai apmeklēt kādu no šeit rīkotajām nodarbībām vai pasākumiem. Centrs ir pieejams cilvēkiem ratiņkrēslos un tur var saņemt arī tūrisma materiālus par apskates objektiem un atpūtas iespējām.
Savukārt Dagdas novada Jaundomes vides izglītības centrā var apskatīt ūdens floras un faunas ekspozīciju un, iepriekš piesakoties, degustēt vietējo ezeru veltes.
Kaunatas pagasta Dubuļos iespējams satikt ģitāru meistaru Jāni Kuzminski, kurš ne tikai izgatavoto ģitāras, bet piedāvā iespēju interesentiem vērot to tapšanas procesu un arī apskatīt ģitāru kolekciju. Kaunatā var iegriezties arī Kandžas muzejā – Kaunatas vecajā kroga ēkā izveidota privātkolekcija, kur var uzzināt par pašdarinātās stiprās dziras tecināšanas pirmsākumiem un attīstību dažādās valstīs, bet Andrupenes lauku sētā izgaršot latgaliešu ēdienus vai būt klāt cepļa izņemšanā jaunuzceltajā Amatu mājā.
Kad daba un tās bagātības iepazītas, var doties uz tuvāko pilsētu – Rēzekni, lai vēl labāk atklātu Latgales viesmīlību.
Brīvdienu maršruts: Ko apskatīt Latgales sirdī - Rēzeknē?
Materiāls tapis sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
