Aplūkojot šīs fotogrāfijas, ar elpu aizraujošajām dzērveņu plantācijām, ne vienam vien rodas jautājums, kā tas nākas, ka pie mums dzērvenes aug purvos un uz klajiem kūdras laukiem, bet citviet pasaulē tās peld virs ūdens un tiek novāktas krietni atšķirīgākām metodēm. Lai ieviestu skaidrību, ar ko tad atšķiras Latvijā augošās dzērvenes no bildēs redzamajām, portāls ''Tavs Dārzs'' sazinājās ar lielogu dzērveņu audzētājiem jeb z/s ''Piesaule'' saimnieci Zandu Brālīti.
Lai arī dzērvenes kā ogas ir tās pašas, klimatiskie apstākļi rada atšķirīgu vidi ogu audzēšanai un līdz ar to arī ražas novākšanai. Ja mūsu platuma grādos dzērvenes aug purvos un lielākos apjomos uz kūdras laukiem, tad citviet tās audzē skābās smiltīs un pēc tam laukus nopludina, lai ar slapjo novākšanas metodi veiksmīgi iegūtu sārto ogu ražu, stāsta zinātāja.
Pēc slapjās metodes ogas pēc tam tiek arī skalotas ar lielu ūdens daudzumu, lai līdz ar tām nenovāktu arī krūmus, lapas un smiltis. Sausajā ogu novākšanas metodē, kas sastopama Latvijā, tiek izmantoti kombaini vai čaklo roku darbs, savukārt slapjajā metodē tiek veidota speciāla nopludināšana, pēc tam vieta tiek kulta, un ar tīklu palīdzību ogas novāktas, tāpēc process, kā no stāda līdz veikalu plauktiem nonāk šīs veselīgās ogas, ir visai atšķirīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
