Ieraugot tirgus plačos un ziedu veikalos krāšņos rudens šķēpus, vairumam rodas asociācijas ar atvasaru un pirmo septembri, kad šie ziedi tiek cēli pasniegti skolotājiem. Vaicājot Laimonim, ar ko viņam pašam asociējas šie ziedi, tad sniegtā atbilde ir visai līdzīga. Lai arī Laimonis pavada tik daudz laika, tieši audzējot un kopjot šo ziedus, arī viņam gladiolas asociējas ar vasaras beigām un rudens sākumu, kad šīs dārza karalienes izgrezno dobes.
Kā izrādās, tad ar gladiolām Laimonim ir jau ļoti sena "draudzība". Jau bērnībā, kad pavadījis vasaras mammas dārzā, šīs puķes bijušas acu priekšā un savā pirmajā zemes pleķītī bez sakņaugiem viņš iestādījis tieši mammas izsniegtos gladiolu sīpolus. Un kopš tiem laikiem gladiolas nav pazudušas no Laimoņa redzesloka. Varētu pat teikt, ka Laimoņa mammas kaislība uz dārzniecību ir pozitīvi ietekmējusi šobrīd visiem labi zināmo selekcionāru, kas nu jau var lepoties ar 150 paša radītām gladiolu šķirnēm. Lai arī periods starp pirmo iestādīto gladiolu un šodienu ir ilgs, radīto šķirņu skaits tiešām ir ļoti iespaidīgs, jo tik daudz ne kurš katrs paspēj paveikt savā selekcionāra darbības laikā.
Vaicāts par to, vai ir kāda paša mīļākā šķirne, Laimonis godīgi atzīst, ka uz šādu jautājumu visticamāk nevarēs atbildēt neviens selekcionārs, jo tāpat kā ģimenē, kurā visi bērni ir mīļi, arī gladiolu šķirnes nevar iedalīt pēc patikas. Protams, ka gadu gaitā mainās šķirņu pieprasījums, arī pašam pēc vairāku gadu pārtraukuma rodas vēlme atgriezties pie kaut kā sen aizmirsta, taču kopumā gladiolu pieprasījums un patika pēc konkrētām šķirnēm ir neparedzama. Vienu gadu ir popularitāte pēc dzeltenām gladiolām, citu - pēc rozā, tāpēc cilvēku vēlmes nekad nevar prognozēt, stāsta selekcionārs.
Laimoņa dārzā par gladiolu trūkumu nevar sūdzēties, patiesībā selekcionārs atklāj, ka vietas, kā jau katra selekcionāra darba laukā, ir par maz. Tā kā dārzā bez gladiolām ir arī īrisi, tad brīžiem šīs puķes viena otrai pat traucē, un nākoties izdarīt smagu izvēli.
Tiem, kas īsti nezina selekcionāra ikdienas darba ritmu, ir grūti iedomāties darba procesu, tāpēc vaicājām Laimonim, kas ir tas, kas pašam vislabāk patīk šajā dzīvesveidā un izvēlētajā karjerā. ''Visvairāk šajā darbā man patīk tieši tas, ar ko šobrīd nodarbojos. Tā ir atzīmēšana, pārraudzīšana, analizēšana un pārdomāšana par to, kas un kā aug, kas ir izdevies un pie kā vēl jāpiestrādā.'' Šajā novērošanas procesā selekcionāra galvā darbojoties mehānisms gluži kā datorā, jo pēc visiem zināmajiem standartiem, prasībām, pieredzes un nepieciešamajām niansēm, tiek analizēts iegūtais gala rezultāts dobēs.
Pārrunājot Laimoņa kaislību uz šīm dārza puķēm, selekcionārs atzīst, ka pēdējos divus gadus latviešiem pieaugusi interese par gladiolām, un tās arvien biežāk izvēlas mazdārziņa labiekārtošanā, kā arī griezto ziedu dāvināšanā šajā sezonā, un par to Laimonim ir vislielākais prieks. Ja kāds redz to pašu skaistumu, ko Laimonis, esot vērts censties, cīnīties, turpināt pieņemt izaicinājumus un sagaidīt gandarījumu, tāpēc novērtēsim gladiolu ziedēšanas laiku un selekcionāru ieguldīto darbu, izrotājot māju ar gladiolām, uzdāvinot tās kādam vai jaunajā sezonā iestādot sīpolus pašu dārzā.
Ja raksta iedvesmots esi nolēmis pievērsties gladiolu audzēšanai, tad padomus, kad un kā to labāk darīt, ar Laimoņa Zaķa padomiem, lasi šeit, ar dažādajām šķirnēm vari iepazīties šajā rakstā, bet par to, kā sagatavot gladiolu sīpolus ziemai, lasi šeit.
Fotogalerijā selekcionāra radītās gladiolu šķirnes pašu dārzā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
