Arī Latviju pirms 100 gadiem skāra viena no lielākajām traģēdijām pasaules vēsturē – Pirmais pasaules karš. Pašlaik daudz kur tiek atzīmēta strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgade, un skaidrs, ka svarīgi atcerēties aizgājušos varoņus. Tieši ar šādu mērķi un cerību, ka karš Eiropā neatkārtosies (un lielām bažām, ka cerības nepiepildīsies), pirms mēneša ceļā devies arī ungārs - miera vēstnieks Jožefs Zēlei (Zelei József), lai ar velosipēdu pieveiktu vairākus tūkstošus kilometru.
Ar ceļotāju tiekamies Ungārijas vēstniecībā pašā rīta agrumā, jo viņam dienas laikā vēl ieplānota plaša pasākumu programma – jātiekas ar Rīgas mēru, jāapmeklē Brāļu kapi, kur Jožefs vēlas nolikt ziedus, bet vakarā jau ceļojums būšot noslēdzies un ungārs dosies mājup.
Jožefs Zēlei ir pieredzējis ceļotājs, kas jau 12 gadus dodas velobraucienos, kuru devīze ir "Par mieru pasaulē". Kopš 2004. gada (Pirmā pasaules kara deviņdesmitgades), kad Zēlei kungs uzsāka savu miera misiju, viņš ir devies 22 miera velobraucienos, apmeklējis 70 valstis un nobraucis ar divriteni aptuveni 60 tūkstošus kilometru. Redzējis daudz un sastapis daudzus.
Jautāts, vai, viņaprāt, pēc visa redzētā dažādās karadarbības un kara piemiņas vietās, mūsdienās būtu iespējams kas līdzīgs - Trešais pasaules karš, Jožefs brīdi apdomājas, atzīstot, ka pirms 10 gadiem šādu iespēju pat nav pieļāvis. Diemžēl pašreiz, sekojot līdzi notikumiem pasaules politikā, viņš par to vairs neesot tik drošs. "Braucu un tiekos ar cilvēkiem. Nekad man nav bijuši konflikti ar vietējiem ne Irākā, ne Polijā, ne Francijā vai kur citur. Tāpat no Pirmā pasaules kara netrūkst stāstu, kad brīžos, kad nenotika cīņas, kareivji no pretējām frontēm cienājuši viens otru ar cigaretēm. Cilvēkiem nav personīga naida vienam pret otru, cilvēki negrib karot, bet pie vainas ir politiķi – lielie vīri un viņu intereses," saka ceļotājs.
Pa vecvectēva pēdām
Simtgades velotūri, kas veltīta Pirmā pasaules kara varoņiem, Jožefs uzsācis jau pērn, 2014. gadā, kad viņa ceļš vedis pa Rietumu fronti, izbraucot no Budapeštas uz Sarajevu, kur karš pēc atentāta pret Austroungārijas troņmantnieku sākās, tālāk dodoties uz Verdunu, Reimsu un Parīzi.
Jožefs stāsta, ka šāda tūre ir ļoti emocionāla, jo, lai arī kopš kara aizritējuši jau 100 gadi, Ungārijā neesot nevienas ģimenes, kas nebūtu bijusi tajā ierauta un zaudējusi kādu no tuviniekiem, tāpēc arī mūsdienās netrūkstot piemiņas vietu un skarbu atmiņu. Šogad Jožefs Zēlei turpināja Miera braucienu, izbraucot Austrumu fronti. Salīdzinot viņš stāsta, ka rietumos memoriāli esot daudz lielāki, vizuāli iespaidīgāki un pat šausminoši, bet arī te, austrumu pusē, karš prasījis daudz upuru, un braucienam netrūkstot pieturas punktu. Turklāt šis brauciens ceļotājam esot vēl emocionālāks arī ļoti personisku iemeslu dēļ – viņa vecvectēvs kritis kaujā Polijā pie Gorlices, un viņam tagad izdevies apceļot senča cīņu vietas.
Jožefs stāsta, ka, lai arī braucienā ņem maz lietu, viņam šajos "frontes ceļojumos" līdzi vienmēr ir karavīra lāde, kas mantota no vecvectēva, un tajā viņš ieliekot dažādas piemiņas lietas no apmeklētajām atceres vietām. Jautāts, kas viņa lādē atradīsies no Latvijas, viņš stāsta, ka devies ļoti interesantā un aizkustinošā ekskursijā Kara muzejā, kur viņam uzdāvināta vēsturiska lodes čaulīte no Pirmā pasaules kara – tā tad arī iegūlusi blakus citiem dārgumiem. Ungārs bijis arī Ziemassvētku kauju muzejā, kas viņam ļoti paticis. "Arī citur ir līdzīgi muzeji, bet šis ir īpašs ar to, ka atrodas reālo kauju vietā, kas ļauj dzīvi iztēloties, kā viss noticis. Šis ir lielisks muzejs!"
Desmitiem jaunu krustu
Jožefs Zēlei šajā braucienā pedāļus min viens pats, bet viņam ir arī pavadonis, kas ar auto un rezerves riteni, kā arī filmēšanas un foto tehniku dodas līdzi. Vēl viņu kravas nodalījumā bijuši arī krusti ar lentītēm Ungārijas karoga krāsās, ko ceļotājs uzstādījis vairākos desmitos nozīmīgu piemiņas vietu, bet tajās, kas saistītas tieši ar Ungārijas vēsturi - īpašus, no koka izgrebtus ungāru krustus.
Velobrauciens "Par mieru pasaulē" šogad ildzis mēnesi – būtu jau gribējuši braukt vēl ilgāk un apskatīt vairāk vietu, tomēr Jožefam esot jāatgriežas mājās Ungārijā, jo nevarot tik ilgi pamest novārtā darbu – viņš darbojas tūrisma nozarē pats savā uzņēmumā, kas saistīts ar ceļotāju uzņemšanu un izmitināšanu.
Jautāju, kas sekos tālāk, kad šis ceļojums beigsies. Ceļotājs stāsta, ka par šo braucienu tapšot filma, ko rādīšot Ungārijas televīzijā. Tāpat viņš atzīst, ka šis noteikti nebūšot pēdējais ceļojums, un arī nākamgad gribot turpināt apskatīt Austrumu fronti, tāpēc jāsākot darbs ar sponsoriem un atbalstītājiem, lai šīs plāns izdotos.
Jožefa Zēlei braucieniem var sekot arī viņa mājaslapā (tā gan ir tikai ungāru valodā): www.ketkereken.com.