Mums divreiz nav jāsaka. "Un kāpēc tieši jūs to darīsiet...?" bija labākais jautājums no apkārtējiem, un varu atbildēt – ja vēl kaut kā ir iespējams sev sarežģīt dzīvi un piecos no rīta pa tumšu mežu trīs kilometrus stiept 15 kilogramu somu ar SUP uz muguras, tad mēs to izdarīsim, bet, ja nopietni, tas bija jebkuru pūļu vērts – nezinu pat, vai bildes spēj parādīt šo sajūtu! Tas mirklis, kad esi vēl pustumsā purva ezera vidū, tev pārlaižas bariņš putnu un tu dzirdi katru spārna vēzienu, bet ik pa brīdim fonā bauro buki, kaļ dzeņi un daba lēnām mostas.. Gribētos šīm bildēm pielikt skaņas efektus, lai gan jāatzīst, ka tajā pašā laikā visapkārt bija arī tik maģisks klusums. Un tad cēlās migla, caur kokiem lauzās pirmie saules stari, pirmās vēja plūsmiņas.. Un mēs slīdējām pa spoguli, garaiņiem ceļoties un nespējot aptvert, ka tā ir īstenība! It kā tā jau nebūtu gana – brokastīs piestājām uz kādas no daudzajām ezera saliņām un saēdāmies dzērvenes.
Šī noteikti ir pasakainākā vieta, kur jebkad esmu supojusi, un viens no lieliskākajiem šīs vasaras rītiem. No laipas Cenas tīreļa ezera apjomus īsti nevar apjaust, patiesībā tas ir diezgan liels, un vēl skaistāku to padara neskaitāmās saliņas. Skaitījušas neesam, bet es teiktu, ka varētu būt tuvu pie 40. Pirms sākām savu rīta piedzīvojumu, ieslēdzām "Endomondo" aplikāciju (jā, telefoni mums bija kabatā), kopā šajā rītā nesteidzīgi nosupojām gandrīz piecus kilometrus. Ja sākumā varbūt kādam bija neizpratne, kāpēc gan kas tāds vispār jādara, ja varētu mierīgi gulēt siltā gultiņā un sapņot skaistus sapnīšus, tad, redzot bildes, domāju, jebkuram skeptiķim ir skaidrs, ka izgulēties varēs zārkā, tagad labāk izdzīvot savus sapņus!
Šajā rītā tiešām bija mirkļi, kad šķita, ka sev jāiekniebj, lai pārbaudītu, vai apkārt notiekošais skaistums tik tiešām ir īstenība.
Ja par praktiskām lietām, tad pirms tam pārbaudījām laika prognozi, gribējās noķert saulainu rītu, lai gan domāju, ka savs šarms būtu jebkuros laika apstākļos. SUP dēļus iznomājām, tie bija piepūšami, jo cietos aiznest līdz ezeram būtu pārāk grūti. SUP uzpumpēt ar tam speciāli paredzētu pumpi var diezgan ātri, lielu fizisku spēku tas neprasa. Tā kā mēs abas ar Aiju ar ūdens sportiem esam "uz tu", tad supojām drēbēs, bet cilvēkiem, kas to dara pirmo reizi, ieteiktu parūpēties arī par hidrotērpu un glābšanas vesti – arī to var iznomāt.
Arī man pašai vienā mirklī kaut kas samisējās un zuda līdzsvars zem kājām, nebija tālu no skaļa plunkšķa un telefona noslīcināšanas, bet kaut kā par mata tiesu izglābos, un uz šo epizodi varējām atskatīties ar gardiem kolektīviem smiekliem. Pēc tam tikai nodomāju, ka tā pārgalvīgi, nebiju pat paņēmusi līdzi ne dvieli, ne rezerves drēbes. Ja ar ūdens sportu esmu draugos, tad līdzsvara sajūta gan nav mana stiprā puse. Bet SUP ir lielisks veids, kā to trenēt! Neko vairāk, šķiet, līdzi arī nevajag. Ar meitenēm smējāmies, ka vēl līdzi mums bija kafijas krūzīte, kas lieti noderēja dzērveņu un brūkleņu lasīšanai. Ak, jā, un, ja gribat uzlikt "Endomondo" vai nofotografēt kādu bildi, tad telefonu, tomēr ieteiktu ielikt tam speciāli paredzētā ūdensizturīgā maciņā. Tomēr labāk atstājiet telefonu krastā un sarunājiet fotogrāfu!
Milzīgs paldies mūsu draudzenei, fotogrāfei Ingai Plūmei, kas piekrita doties šajā piedzīvojumā kopā ar mums un ķēra šo rīta maģiju caur objektīva aci. Es domāju, viņai šo sajūtu ir izdevies noķert tik precīzi, cik tas vispār ir iespējams. Bet to, ko nebija iespējams, to mums neviens neatņems, jo tas vienmēr glabāsies ne datoru, bet mūsu pašu atmiņās un sirdī!
Cilvēkiem bieži šķiet, ka meklēt piedzīvojumus un baudīt dabas skaistumu, ir jādodas uz tālām zemēm. Esmu daudz ceļojusi, un tieši tāpēc varu nešauboties apgalvot, ka tas nav atkarīgs no tā, kur tu esi, bet cik atvērts tu esi jauniem piedzīvojumiem un trakām idejām, vai māki paskatīties ārpus rāmjiem un pamanīt skaisto! Mūsu Latvija ir pasakaini skaista zeme ar neskartām pludmalēm, nebeidzamiem mežu plašumiem, ziliem ezeriem, čalojošām upēm, debešķīgu jūru, ziedošām pļavām un, jā, brīnišķīgiem purviem. Te ir tik daudz, mēs varam būt ļoti pateicīgi, par to, kas mums dots mūsu zemē, un katrs atrast sev piemērotāko veidu, kā būt pie dabas – doties sēņot, ogot, sērfot vai kaitot, iet pārgājienā, braukt ar riteni, iet pastaigā ar suni, doties laivu braucienā, vērot zvaigznes, slēpot ar distanču slēpēm, slidot uz aizsaluša ezera, nakšņot teltīs vai vienkārši zem klajas debess vai, varbūt, supot. Kur un kā, tas ir katra paša ziņā, bet esiet pie dabas, sargājiet, cieniet to un iedvesmojieties, tai ir milzu spēks un enerģija!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
