Mums divreiz nav jāsaka. "Un kāpēc tieši jūs to darīsiet...?" bija labākais jautājums no apkārtējiem, un varu atbildēt – ja vēl kaut kā ir iespējams sev sarežģīt dzīvi un piecos no rīta pa tumšu mežu trīs kilometrus stiept 15 kilogramu somu ar SUP uz muguras, tad mēs to izdarīsim, bet, ja nopietni, tas bija jebkuru pūļu vērts – nezinu pat, vai bildes spēj parādīt šo sajūtu! Tas mirklis, kad esi vēl pustumsā purva ezera vidū, tev pārlaižas bariņš putnu un tu dzirdi katru spārna vēzienu, bet ik pa brīdim fonā bauro buki, kaļ dzeņi un daba lēnām mostas.. Gribētos šīm bildēm pielikt skaņas efektus, lai gan jāatzīst, ka tajā pašā laikā visapkārt bija arī tik maģisks klusums. Un tad cēlās migla, caur kokiem lauzās pirmie saules stari, pirmās vēja plūsmiņas.. Un mēs slīdējām pa spoguli, garaiņiem ceļoties un nespējot aptvert, ka tā ir īstenība! It kā tā jau nebūtu gana – brokastīs piestājām uz kādas no daudzajām ezera saliņām un saēdāmies dzērvenes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
