Iespējams, ka daudzi uz jautājumu, kur ir krāsainākās mājas pasaulē, atbildēs – Sanfrancisko vai Marokā. Tomēr viskrāsainākā arhitektūra, šķiet, ir Grenlandē, īpaši Nūkā, kur tā piešķir īpašu dzīvespriecīgumu tik garajā ziemeļu naktī, un rotaļīgumu – gaišajā fjordu saulē.
Visvairāk košo māju, kā jau teikts, ir Nūkā. Dzīvokļi mūsdienās tajās ir lieli un gaiši, bet virtuve parasti apvienota ar dzīvojamo istabu, logi daudzviet veidoti gaiši un plaši – no griestiem līdz grīdai, savukārt jauno māju balkoni ir lieliski piemēroti ziemeļblāzmas vērošanai, teikts salas tūrisma portālā greenland.com.
Nogāzē pie Nūkas fjorda izvietojušās lielas koka mājas visās varavīksnes krāsās. To priekšā īsajās vasarās plešas zālāji un puķu dobes. Kādreiz šajās teritorijās dzīvoja tikai Grenlandes ziemeļu eskimosi jeb inuīti, kuru mājvietas bija vienkāršās, viegli pārvietojamas un uzceļamas atkal no jauna, kad gadalaiki mainījās – nojumes, teltis un arī iglas no sniega un ledus. Tomēr, kad 1721. gadā Grenlandē ieradies dāņu - norvēģu izcelsmes misionārs Hanss Poulsens Egede, sākusies arī jauna ēra salas arhitektūrā – tika ieviests Skandināvu koka ēkām raksturīgais stils. Tieši tad arī sākusies tradīcija celt krāsainas koka ēkas, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Krāsām bijusi ne tikai dekoratīva, bet arī ļoti praktiska nozīme – katra krāsa norādījusi uz ēkas "sūtību", piemēram, komerciālās ēkas ir sarkanas, slimnīcas – dzeltenas, policijas iecirkņi melni, telekomunikāciju kompānijas ēka tikusi nokrāsota zaļa, bet zivju fabrikas – zilas.
Lai arī uzreiz pēc Otrā pasaules kara Grenlandes pilsētās celtas daudzstāvu ēkas, arī tās krāsotas košās krāsās, bet pēc 1979. gadā pieņemtā Māju likuma arhitekti priekšpilsētu rajonos atgriezušies pie ģimeņu mājām no koka. Tās ir divus līdz trīs stāvus augstas un atkal tiek koši krāsotas, tomēr krāsu nozīme gan nav saglabāta un tām tagad ir vien dekoratīvs elements, teikts greenland.com. Tomēr Grenlandes pilsētu ainavā mūsdienās sastopamas arī tādas košas krāsas kā violetā, rozā un oranžā.
Runājot par Grenlandes arhitektūru, jāmin, ka arī dažādas sabiedriskajās ēkas ieguvušas interesantas formas, krāsas un raksturu. Piemēram, Grenlandes Universitāte un Grenlandes Dabas pētniecības institūts atmetuši kastītēm līdzīgo ēku formas un atrodas ēkās, kas izmantojot dabīgus materiālus, lieliski iekļaujas salas ainavā. Daudzās sabiedriskajās ēkās arhitekti izmantojuši arī Grenlandei tik raksturīgās ziemeļblāzmas motīvus.
Savukārt Nūkas peldbaseina ēka ir, iespējams, skaistākā un interesantākā šāda veida celtne Grenlandē un pat visā Skandināvijā. Tā par godu savai formai nosaukta par "Malik", kas tulkojumā nozīmē "vilnis". Pa milzīgajiem logiem peldētāji var baudīt skatu uz fjordiem, dzīvespriecīgajās krāsās veidoto pilsētu un satriecošajiem kalniem.
Informācijai
Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni kvadrātkilometru, līdz ar to sala ir aptuveni tikpat liela kā Saūda Arābija. Tomēr lielākā salas daļa atrodas aiz Ziemeļu polārā loka un to klāj pastāvīga ledus sega.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
