11
Stopēšana nav tikai veids, kā nokļūt no viena punkta uz otru. Tas ir piedzīvojums, kura laikā var satikt interesantus cilvēkus, dzirdēt neticamus stāstus un izbaudīt citu valstu kultūru no citas puses. Lūk, kā mums gāja, stopojot Gruzijā un Armēnijā!

Pavasarī Rīgas centrā satiku paziņu, kura Facebook nesen bija vēlreiz apskatījusi mana pagājušā gada stopēšanas ceļojuma bildes. Toreiz braucu gar Adrijas jūras krastu no Grieķijas līdz Venēcijai. Tā kā arī viņa bija stopējusi ārpus Latvijas un gribēja to darīt atkal, sēdāmies pie kafijas tases un Google Maps, lai plānotu vasaras piedzīvojumus. Mani jau sen vilināja Gruzija – neskartā daba, vīns un atsaucīgie Kaukāza cilvēki. Nolēmām dažas dienas paviesoties arī Armēnijā, lai redzētu Ararata kalnu. Maršrutu veidojām tā, lai pēc iespējas vairāk laika pavadītu īstajā Gruzijā un Armēnijā – mazos ciemos, dabas parkos. Detalizēta plāna katrai ceļojuma dienai mums nebija, vairāk paļāvāmies uz to, ka vietējie ieteiks, kas jāapskata, jānogaršo.

Akmenī cirstas bija tikai dažas lietas – aviobiļetes Viļņa-Kutaisi-Viļņa, abu valstu galvaspilsētu apmeklējums un Boržomi nacionālā parka kalnu takas, pārējo plānojām pa ceļam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!