Uzpostas sētas, košas puķu dobes, interesanti ziedu trauki, senatnīgas mājas un kūtiņas, smaidīgi un laipni saimnieki, – ar to visu Auces novada rīkotajā konkursā "Sakopts un zaļojošs novads" sastapās žūrijas komisija, un nu to visu savām acīm var aplūkot arī Tavsdarzs.lv lasītāji.
Auces novads vienmēr ir izcēlies ar strādīgiem, aktīviem un laipniem ļaudīm, par ko pārliecinājās arī konkursa komisijas locekļi.
Intas Jamantes lauku sētā "Griķi" vecumvecā māja vēl arvien dod pajumti "Griķu" iedzīvotājiem un aka pagalma vidū ar dzidru ūdeni sniedz veldzi, bet pa mājas sliekšņa stūri uz iebraucējiem lūkojās melns suņa purniņš.
"Lielvērsīši" mājās saimnieko Vijas Olševskas ģimene, kura ar neizsīkstošu darba sparu vēl rušinās pa puķu dobēm, atstājot jaunākās paaudzes pārziņā pārējos darbus. Vecā kūtiņa, kas no 1912. gada vēl stalti slejas pagalma nostūrī, neļauj mājas iemītniekiem, kas savu seno māju jau paspējuši rekonstruēt, aizmirst par paaudzēs iegūto sirdsmieru šajās Vītiņu pagasta nostūrī esošajās mājās, turklāt, uz mājas sētas mietiem kāšu krusts vēsta par mūsu tautas sāpīgo vēstures lappusēs.
"Robežnieku" mājas saimniece Mirdza Robežniece žūrijas komisiju sagaidījusi nedaudz mulsi, jo spēka vairs neesot tik daudz, cik vēlētos, taču mājas apkārtne gan liecina par krietnas saimnieces tikumiem, - pat mazākā dobīte ir tīri izrušināta, pa plaši atvērtajām siltumnīcas durvīm pretī lūkojas brangi tomātu bumbuļi, bet pati saimniece smej, ka "..pēc tam, kad kūju varēšu likt malā, noteikti paveikt varēšu vēl vairāk!"
Saimniecībā ''Baltiņi'', kur saimnieko Dzintra un Aigars Verņi, viesi bija patīkami pārsteigti gan par glīti nopļautajām ārēm, gan puķu dobēm, turklāt Lielauces iedzīvotāji šīs mājas noteikti atceras, kā kolhoza laika daudzdzīvokļu māju, kas celta slaucējām, kas, šobrīd nosiltinot, pārvērtusies līdz nepazīšanai. Šobrīd zemnieku saimniecībā "Baltiņi" tiek turētas ap 100 slaucamām govīm, uz jautājumu, vai negrasās ganāmpulku paplašināt, izskanēja noraidoša atbilde. Šajā saimniecībā sajūtas varētu raksturot kā muzeja apmeklējumu, jo pa ceļam uz kūti gar malām novietota gan padomju laiku tehnika un žiguļu kolekcija, gan moderna traktortehnika. Žiguļu kolekcijai gan viens braucamrīks trūkstot, toties par 1972. gada izlaiduma modeli pats Aigars esot īpaši lepns. No "pēdējā Zemgales bastiona", kā pats saimnieks nosauca šo vietu, jo atrodas tieši uz Zemgales – Kurzemes robežas, ceļš tālāk veda uz Īli.
Īles mājas "Dzirnavnieki" tika pamanītas jau pa gabalu, ne tikai savas ģeogrāfiskās atrašanās dēļ pašā ceļu krustojumā, bet tāpēc, ka arī šī māja pārvērtusies līdz nepazīšanai. "Dzirnavnieku" jaunie saimnieki ir Aivars Znotiņš un viņa kundze Ilze Eglīte, kuri šeit atraduši mieru pēc lielpilsētas spraigās dunas. "Dzirnavnieki", gluži kā pasaku namiņš ar brūnganā nokrāsā apšūtajiem dēļiem rožu dārza smaržas ieskāvumā, ir saglabājuši to auru, kas vēsta par iepriekšējo saimnieku pieredzes bagāto dzīvi.
Pavisam citādu mājas stāstu Īles pusē pastāstīja "Kalnacīruļu" čaklā saimniece Marika Grīslīte, kuras pārziņā ir gana prāvs aitu ganāmpulks, - ap 300 lopiņu, kas ikdienā prasa ļoti daudz laika. Grandiozā guļbūve "Kalnacīruļi" esot pašas saimnieces kopš bērnības lolots sapnis, kas beidzot ir izsapņots, jo nu jau astoņus gadus sevi sauc par šo māju īpašniekiem kopā ar vīru Dzintaru. Šogad pabeigta siltumnīca, puķudobes un košumkrūmi vēl tikšot papildināti, smaidīgi norādot, ka šobrīd esot citas rūpes. Un nevar nepamanīt Marikas Grīslītes aizraušanos ar rokdarbiem, - mājīgajā šupuļkrēslā gulst prāva kaudzīte rakstainu zeķu un stellēs audēju gaida iesākta vadmala.
Nākamā pietura pārsteidz ik vienu, - visi komisijas locekļi vienbalsīgi iesaucas, ka esot atbraukuši uz botānisko dārzu Līduma ielā, Bēnē, kur saimnieko Dzintra un Ainārs Nābeļi. Saimniece par katru no augiem zināja pastāsīt gandrīz lekciju garu stāstu, gan par to, kas augam patīk, kas nepatīk, gan arī to, kā tie jāieziemo. Rododendri, lilijas, dažnedažādi košumkrūmi, daudz un dažādas lazdas, sarkanā kastaņa, - tik daudz augu vienuviet, turklāt visi loloti īpašā saimnieku mīlestībā! Jāpiemin, ka Nābeļu paradīzē aug īsts paradīzes augs Virdžīnijas sniegpārsliņu koks, kas ir ļoti reti sastopams, turklāt, saimniece ļoti cer, ka viņas botāniskais dārzs tiks papildināts vēl ar ko eksotisku, - Virdžīnijas sniegpulkstenīšu koku. Lai arī visi eksotiskie augi ir gana cimperlīgi mūsu klimatam, ar īpašu "ietuntulēšanu" un mīlestībbas siltumu tie pārziemo veiksmīgi.
Ukru pagasta ''Jaunstrautiņu" māju zemnieku saimniecībā ''Ķauķi" saimnieko Kaspars Masjulis un Gunta Šmīdlere. Tā kā daļa no komisijas locekļiem zināja šīs mājsaimniecības iepriekšējo izskatu, pārsteigums viņu acīs bija patiesi neviltots. Būvgružu vietā slējās dekoratīvs kalniņš, apstādīts ar košumkrūmiem un kokiem, veidojot interesantas dobes, stilistiski neizpļautajiem apļiem veidojot īpaši modernu kompozīciju kopējā ainavā, komisijas pārstāvji slavēja jauno saimnieku pāri "Ķauķos". Piemājas dīķī esot ielaists daudz zivju, lai varētu rīkot kārtējās makšķerēšanas sacensības, bet par varžu atlasi dīķī un "Ķauķu" sakņu dārza uzraudzību rūpējas stārķis Tālis, kas esot vecpuisis bez ligzdas, bet savus pienākumus gadu no gada rūpīgi pildot. Varbūt tāpēc viss "Ķauķos" zeļ un plaukst!?
Pučinsku ģimenes privātmājas pagalmā, Sporta ielā, Laima un Jūlijs Pučinski atraduši sev mājvietu, kad iepriekšējais to saimnieks pārvācies uz Ogres pusi. Kārtīgais pagalms, gaumīgi iekārtotās puķu dobes un sakņu dārzs, kas garāmgājēju acīm paslēpts aiz mājas, liecina par rūpīgiem saimniekiem, turklāt, nupat uzslietā suņu būda ar īpašu jumtiņu un sienu siltinājumu gaida jauno mājas sargu, kuram kuru katru dienu bija jāierodas jaunajās mājās.
Fotogalerija ar visiem vērtētajiem īpašumiem:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
