Ciemos pie dzērvenēm! Skaistākās Latvijas purvu takas

Teiču purvs ir dabas rezervāts kopš 1982. gada. Tas ir lielākais Latvijas purvs, un tā platība ir vairāk nekā 19,7 tūkstoši hektāru. Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Tas ir gan mājvieta retām putnu sugām, gan atpūtas un spēku atgūšanas vieta gājputniem. Purvā var apskatīt arī interesantus augus un, ja palaimējas, atrast kādu interesantu kukaini. Nevar nepieminēt, ka purvs ir mājvieta Latvijas skaistākajiem savvaļas dzīvniekiem -no Eiropā apdraudētām sugām tur sastopams lūsis, vilks, bebrs, ūdrs un brūnais lācis. Purvā bieži uzturas arī aļņi, to šķērso mežacūkas, meža caunas un meža ciršļi. Ūdenstilpnes apdzīvo bebri, ūdri un Amerikas ūdeles, teikts Madonas novada mājaslapā Madona.lv.

Teču purva masīvs atrodas Austrumlatvijas zemienē, reiz varenās un leģendām apvītās Jersikas līdzenumā. Purvs veidojies jau tūkstošiem gadu un tagad priecē apmeklētājus ar brīnišķīgām ainavām – sekliem ezeriņiem, viļņotu reljefu, pacēlumiem jeb flūtingiem, kas veido salas un pussalas ezeriņos.

Viena no labākajām iespējām apskatīt purvu ir doties uz Sildu taku. Tās garums it trīs kilometri. Taka ir labiekārtota, tur izbūvētas laipas, stāvlaukums, atpūtas vieta un informācijas stends. Taka atrodas Madonas novada, Mētrienas pagasta Sildās. Ja vēlaties uzzināt ko vairāk par purvu un tā bagātībām, gide Žanete Beča piedāvā arī ekskursijas pa to. Viņa vada arī ekskursija uz minerālzemes salu purva vidū Siksalu, kur ir skatu platforma, skatu tornis, informācijas stends. (Tel. 28333415)

Purvu var apskatīt arī no 27 metrus augstā skatu torņa, kas atrodas Krustpils novada, Atašienes pagasta Kristakrūgā, ceļa Jēkabpils - Rēzekne malā. Torni drīkst apmeklēt bez pieteikuma un bez gida.

Savukārt putnu un dzīvnieku vērošanas tūres Teiču purvā vada gids Dainis Tučs, teikts Madona.lv. (Tel. 26528739)

Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Tā platība ir pieci tūkstoši hektāru. Tam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas tam piešķir īpašu ainaviskumu, tādēļ purva vērošanai un apskatei lieti noder skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats.

Tīreļa laipa ir būvēta no koka dēļiem. Tās kopējais garums ir 3,4 kilometri. Taku veido divi apļi, 1,4 un 3,4 kilometrus gari. Lielākajā aplī ir izbūvēts jau minētais skatu tornis.

Augstajā purvā var redzēt tādus augus, kādi neaug nekur citur, piemēram, kukaiņēdāju augu - raseni. Mēģinot to ieraudzīt laipas malā, ņemiet vērā, ka augs ir neliels, trīs līdz piecus centimetrus augsts, teikts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Ejot pa laipu, parasti izdodas ieraudzīt arī dažādus putnus. Rudeņos purvā pirms aizlidošanas bieži kliedz dzērves.

Takas apskate ir bez maksas. Pa laipu jāpārvietojas norādītās kustības virzienā un jāievēro tīrība, neatstājot atkritumus, uzsvērts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Netālu no Tīreļa laipas, braucot cauri Ķemeriem, Jaunķemeriem un tālāk Lapmežciemā nogriežoties pa kreisi uz Antiņciemu, var nokļūt pie Kaņiera ezera, kur ir gan skaists skatu un putnu vērošanas tornis starp niedrēm, gan nedaudz tālāk – Kaņiera pilskalna taka. Tā izveidota senā pilskalna teritorijas apskatei. Pašā pilskalnā arī ir pamatīgs skatu tornis divos stāvos, bet pie tā ierīkota arī piknika vieta ar skatu uz ezeru.

Cenas tīrelis atrodas starp Babītes ezeru un Olaini aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra. Lai tur nokļūtu, jābrauc pa Rīgas – Liepājas šoseju un jānogriežas pie norādes "Purva laipa".
Tā ir izcila vieta rīta pastaigai, kam jāieplāno aptuveni 1,5 stundas. Paņemiet līdzi karstu kafiju un maizītes un ieturiet brokastis skatu tornī. Pie kājām pavērsies purvs, kas savulaik bijis otrais lielākais Latvijā tūlīt aiz Teiču purva. Patlaban Cenas tīreļa teritorija ir samazinājusies, jo tur notiek kūdras ieguve. Dodoties pastaigā pa 3,3 kilometrus garo purva taku, kas atrodas dabas lieguma teritorijā, atklājiet brīnišķīgo ezeriņu kompleksu un iespaidīgā sūnu purva ainavas.

Purvs ir arī nozīmīga vairāku aizsargājamu putnu sugu dzīves vieta. Cenas tīrelis ir viens no retajiem Latvijas purviem, kurā vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava, teikts Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mājaslapā.

Vairāk par saullēktu un purva maģiju lasiet rakstā "Maģiska saullēkta sagaidīšana Cenas purvā uz SUP dēļa".

Teirumnieku purvs ar apkārtni ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija un atrodas starp Lubānu un Orenīšu dīķiem.

Purva apskatei izveidota laipu taka 800 metru garumā, kas ved gar gleznaino Teirumnieku ezeru un staignajam Teirumnieku ezera krastam. Takas sākumā ir aprīkota ugunskura vieta, bet takas beigās iekārtota atpūtas vieta ar soliņiem. Taka piedāvā iepazīties ar augstā purva veģetāciju un vērot purva floras vienreizību, izbaudot priežu meža svaigo gaisu un vienreizējo purva ainavu, teikts "Latvia.Travell" mājaslapā. Staigājot pa taku, var iepazīt purva biotopus un ainavas, nemaz nesamitrinot kājas. Ir iespējams arī izbraukt ar velosipēdu plašāku apli pa meža celiņiem ap Teirumnieku ezeriņu.

Par velonomu un citiem apkārtnes apskates objektiem jāinteresējas Lubāna mitrāja informācijas centrā, kas atrodas Aiviekstes hidromezglā, Ošupes pag., Madonas novadā. Braucot no Madonas pa autoceļu P84 Varakļānu virzienā, pēc 27 kilometriem Barkavā aiz degvielas uzpildes stacijas ir jānogriežas pa kreisi virzienā uz Lubānu, pēc 13 kilometriem Degumniekos jānogriežas pa labi (norāde - Lubāna ezers 11 kilometri), tālāk 11 kilometrus pa grants segumu līdz Aiviekstes upei, kur sākas asfalta segums un labajā pusē atrodas stāvlaukums pie Lubāna mitrāja informācijas centra.

Viena no garākajām purvu takām Latvijā ir Sedas purva dabas taka. Tā vijas 12 kilometru garumā un tās iziešanai jārēķinās ar visu īso rudens dienu.

Pārgājienu var sākt gan no Sedas, gan Jērcēnu puses, sekojot norādei uz Kaņepju ozolu, pēc kura jānogriežas pa labi. Jāatceras, ka Strenču novada domē jāsaņem iebraukšanas atļauja, mašīnai, jo, ja atstāsiet to pie iebraukšanas, kājām būs ejami papildus vēl divi kilometri.

Sedas purva kājnieku maršruts atrodas dabas liegumā Sedas purvs, kas ir izcila putnu aizsardzības teritorija. Liegumā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, teikts DAP mājaslapā. Purvā netrūkst interesantu nodarbju - putnu vērošana, kūdras ieguves lauku apskate, tāpat interesanti ir appludinātie izstrādātie kūdras karjeri, meliorācijas sistēmas un šaursliežu dzelzceļš.

Vairāk par šo taku un pārgājienu Sedā lasiet šeit.

Planču purva dabas taka atrodas nedaudz aiz Staiceles, uz Igaunijas pusi. Tā sākas ceļa labajā pusē, bet jābūt uzmanīgiem, jo takas sākumu nav nemaz tik viegli ievērot – informatīvais stends paslēpies zaļu un smuidru eglīšu pulkā. Uz tā lasāms gan par purvu īpatnībām, gan par šeit sastopamo bagāto augu valsti.

Tā nav gara, bet gleznaina un interesanta pastaigu vieta.

Kad takas sākums atrasts, jādodas apskatīt un iepazīt Planču jeb Janīšu-Dainas purvu. Tas ir neskarts augstais purvs ar izteiktu ciņu un lāmu kompleksu. Interesanti, ka īsās takas malās nepārtraukti nomainās ainavas. Ja tās sākumā redzama jaunu eglīšu audze, tad, ejot tālāk, šķiet, ka gājiens vedīs cauri leknam mežam, bet jau visai drīz nokļūsiet kuplu zileņu un vaivariņu audzē, egļu pudurus nomainīs skrajāks priežu mežs. Un aiz tā, gluži kā pašķirot aizkaru, atklāsies arī pats purva klajums.

Koka laipa aizvedīs līdz pat nelieliem ezeriņiem, bet dziļi purvā ieiet neļaus. Tomēr ar to pilnīgi pietiks, lai nedaudz pastaigātos un ieelpotu svaigu priežu gaisu. Taku klāj metāla stiepļu režģis, tāpēc kājas arī šajā laikā pārlieku neslīd.

Gar takas malām izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta gan par augiem, gan purva veidošanos un šeit sastopamajiem putniem. Piemēram, te sastopami īpaši aizsargājami augi – ciņu mazmeldrs un pundurbērzs.

Purezers ir kā tumša acs, ko ieskauj vaivariņu audzes, priežu mežs un purvs. Ap šo purva ezeru ved viena no skaistākajām Latvijas dabas takām.

Līdz Purezeram var nokļūt, braucot līdz Alojai un tad nogriežoties pa zemes ceļu – pēc dažiem kilometriem, sekojot norādēm, nonāksiet pie stāvlaukuma. Otrs variants ir braukt no Limbažu puses līdz Puikulei.

No stāvlaukuma pa taku, ko krustu šķērsu savagojušas priežu saknes, gar nelielu grāvi jādodas uz ezera pusi. Pie stāvlaukuma ir arī Latvijas valsts mežu uzstādīta karte un informācija par apskates objektu.

Šī it visai gara un ļoti interesanta pastaigu taka, kur netrūkst ne vecu, nokaltušu koku, ne purva lāmu vai daudzu interesantu putnu sugu. Ja būsiet klusi un uzmanīgi, iespējams, ieraudzīsiet arī kādu stirnu pulciņu, bet mums palaimējās redzēt arī veiklu alni, kas pārskrēja pāri ceļam.

Pie ezera ir piknika vietas, arī koka platformas ezera abos galos, uz kurām ir pat vieta ugunskuram (labāk gan izvēlēties to, kas atrodas uzreiz pie takas, kas veda no stāvlaukuma, jo otrā ezera galā esošā, kad tur bijām, vēl nebija atjaunota un ir visai bēdīgā stāvoklī).

Ap Purezeru tieši gar tā krastu ved taka, ko slapjākajās vietās veido koka laipas un tiltiņi, bet citur tā ved pa skujām piebirušu vecu priežu mežu. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Visapkārt plešas leknas vaivariņu jeb savvaļas rozmarīna (tas ir indīgs) audzes.

Šajās vai kādās citās brīvdienās vērts aizbraukt un izstaigāt arī brīnišķīgo Niedrāju –Pilkas purva taku, un, ja atliek laika, aizbraukt uz vēl citām tuvumā esošām pastaigu takām.
Braucot pa zemes ceļu cauri apdzīvotām vietām Lauvas un Pāle, nokļūsiet uz vecā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma, gar kura malām aug stalti, balti bērzi gluži kā no Viļa Plūdoņa dzejoļa. Vecais bānītis pa šaurām sliedītēm te kādreiz braucis no Smiltenes uz Valmieru un līdz Ainažiem taisni cauri purviem. Tagad sliedes jau sen aizvāktas, bet uzbērums veido šauru, augstu un taisnu ceļu.

Pabraucot kādus trīs kilometrus, labajā pusē ieraudzīsiet informācijas stendu, kur aprakstītas purva bagātības un tas, kāpēc šie biotopi ir tik vērtīgi.

Turpat tad arī jāatstāj mašīna un tālāk jādodas kājām. Atcerieties – purvā drīkst staigāt tikai pa Latvijas valsts mežu izvietotajām laipām. Tās klāj metāla siets, kas ziemas un rudens laika apstākļos ir īpaši noderīgs, jo gājējiem neslīd kājas.

Šī ir lokveida dabas taka, kas ļauj iepazīt sūnām, nelielām priedītēm un bērziem pilno purvu. Takas sākumā redzami lielāki koki, kas, ejot dziļāk purvā, kļūst arvien zemāki, līdz attopies klajā sūnu laukā, bet priekšā atkal redzams priežu un vaivariņu pudurs uz tādas kā saliņas.

Šajā kalniņā atrodas skatu platforma, bet tās pakājē neliels purva ezeriņš – ja debesis ir skaidras, tas izskatās koši zils starp sarkanīgajām sūnām un brūnganajiem viršiem. No platformas paveras plašs skats uz līdzeno apkaimi.

Pēc tam jāpaiet aptuveni 100 metri atpakaļ pa to pašu ceļu un tad jādodas pa otru takas atzaru. Arī atceļā iespējams apskatīt kūdras slāņus un purva neskarto ainavu. Taka atved gājējus atpakaļ uz vecā dzelzceļa uzbēruma.

Niedrāju – Pilkas purvs ir augstais jeb sūnu purvs. Interesanti, ka to veido aptuveni sešus metrus bieza kūdras kārta un zinātnieki uzskata, ka tā veidojusies 7000 gadu. Kopš 1987. gada šis ir dabas liegums. Šī vieta atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamu teritoriju un iekļauts "Natura 2000" teritorijā.

Pastaiga nebūs gara – aptuveni pusstundu ilga.

Netālu atrodas arī Ķirbižu dabas taka un Meža muzejs. Par to esam rakstījuši jau iepriekš. Savukārt dodoties uz Salacgrīvas pusi, dabas mīļotāji var izstaigāt arī Randu pļavas un uzkāpt skatu tornī (maršruts atzīmēts kartē).