Ar velosipēdu apkārt Latvijai - 33
Mans stāsts sākās ar to, ka mani vienmēr ir aicinājis nezināmais, man patīk sevi izaicināt uz kaut ko nepazīstamu. Tā nu ir iznācis, ka mana dzīve atved mani uz Vāciju, un pēc diviem gadiem tā kļuvusi par manām mājām. Vācijā dzīvo mana ģimene, man ir patstāvīgs darbs un daudz paziņu. Neskatoties uz to, ka dzīve, šķiet, izdodas, ar katru dienu arvien labāk sajūtu to, ka šī mana ikdiena ir viena vienīga rutīna. Sāka zust mans entuziasms, dzīvesprieks un pašapmierinātība ar dzīvi. Es nevarēju pieņemt to dzīvi, kāda tā ir – darbs, mājas, darbs. Nolēmu, ka ir pienācis laiks dzīvot.

Nolēmu, ka došos uz Latviju, un ne jau vienkārši uz Latviju, es sākšu dzīvi te ar neaizmirstamu piedzīvojumu, kas man atvērs acis un parādīs, kāda tad ir mana tēvzeme, kā tā izskatās un kas patiesībā te notiek. Es alku pēc piedzīvojumiem, jaunām izjūtām, pēc izaicinājumiem un vēl jo vairāk, gribēju tā pa īstam iepazīt mūsu Latviju tādu, kāda tā ir patiesībā.

Vairākas dienas, nedēļas un pat mēneši rūpīgas plānošanas. Atradu domubiedrus, veidoju maršrutus un mēģināju saplānot katru sīkumu. Lēnām sāku iegādāties visas mantas, kas bija nepieciešamas, izplānoju pilnīgi visu, ko vilkšu mugurā, kā braukšu, ko izmantošu, pat aptieciņu komplektēju pats. Sāku skaļi paziņot, ka esmu izlēmis: "Es atgriežos dzimtenē". Bija atlikusi viena nedēļa pirms starta, un es izziņoju visiem draugiem, ka dodos ceļā, kaut gan tas viss mani nedaudz biedēja. Lai gan biju nopircis visu, vēl aizvien neticēju, ka es došos uz Latviju, braukšu apkārt Latvijai. Mani atbalstīja mana ģimene un draugi, šis atbalsts deva man spēku un ticību sev.

LatgaleZilupe

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit