Rāznas ezers ir lielākais ezers Latvijā, saukts arī par Latgales jūru. Tas ikvienu spēj piesaistīt ar savu ūdens burvību, zivju bagātību, putnu grāciju, viļņu šalkoņu un vienkārši skaisto apkārtni. Tomēr zeme ap to lielākoties ir privātīpašums, un ezers nebūt nav apmeklētājiem brīvi pieejams, vēsta radio raidījuma "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā".
Rāznas ezera krastā, Rēzeknes novada Čornajā, šogad no jauna izveidota pludmale ar laipu, soliņiem, galdiem, āra trenažieriem, atkritumu konteineriem. "Vairāku desmitu gadu garumā šeit nebija nekā, viss bija aizaudzis ar niedrēm, bet tagad te ir ne tikai skaista ainava, bet iedzīvotājiem laba atpūtas vieta," atklāj vides inženieris un pagasta Tautas nama vadītājs Jānis Aleksāns, skaidrodams, ka tādu vietu, kur par velti var piekļūt pie Rāznas ezera, nemaz daudz neesot. "Mākoņkalna pagasta Malukštā ir skaista vieta ar laipu un iespēju pabraukt ar katamarānu vai laivu, bet ja runā par bezmaksas pludmales iespējām, tās var saskaitīt uz pieciem pirkstiem – tādu vietu nav daudz," raidījumā atklāj Aleksāns.
Tādu vietu nav daudz, jo zeme ap lielo Rāznas ezeru pārsvarā ir privātīpašums un pašvaldībai pieder vien nelieli pleķīši Čornajas un Mākoņkalna pagastos. Tomēr, neskatoties uz privātīpašumiem, ap visu Rāznas ezeru kā publisko ūdens tilpni, ir noteikta 10 metrus plata tauvas josla, kurā ūdens tuvumā uzturēties var jebkurš. Arī īpašnieki to nedrīkst nožogot un iedzīvotāji tauvas joslā var brīvi pastaigāties, sauļoties, peldēties, kā arī makšķerēt, skaidro Rēzeknes novada Vides aizsardzības speciāliste Terēzija Kruste, "bet, ja privātīpašnieks pārkāpj likumdošanu, tad iedzīvotājam ir tiesības vērsties pašvaldībā ar iesniegumu."
Tomēr tauvas josla tāpat jāievēro arī atpūtniekiem un tajā jāuzvedas klusi, jāsaudzē daba un jāsavāc pēc sevis atkritumi.
Tomēr, līdzīgi kā daudz kur Latvijā, arī Rāznas ezera tauvas josla ne visur ir pieejama un ne visur tajā var pārvietoties aizaugušo ezera krastu dēļ, "ja līdz ezeram ir piebraucamais ceļš privātīpašuma zonā, īpašnieks var uzlikt barjeru, līdz ar ko pa šo ceļu nebūs iespējams pārvietoties," raidījumam stāsta Aleksāns.
Arī Čornajas pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kvitkovskis atzīst, ka nav daudz tādu vietu, kur pie Latvijā viena no lielākajiem ezeriem un tā tauvas joslas varētu viegli piekļūt apkārt esošo privātīpašumu dēļ. Tāpēc ciemā tikusi izveidota jauna publiskā pludmale, no niedru aizaugušā krasta iedzīvotājiem atkarojot iespēju brīvi tikt pie ezera. "Savā ziņā bija pat kauns no iedzīvotājiem - dzīvojam pie paša ezera, bet kārtīgas peldvietas nav," nepieciešamību pēc publiskas bezmaksas pludmales atklāj Kvitkovsksis.
Jāpiezīmē, ka īpašniekiem, kas dzīvo un kam īpašums ir pie Latvijas lielākā ezera, ir jāievēro ne vien Rāznas ezera tauvas josla, bet arī aizsargjoslas un ar tām saistītie ierobežojumi. "Pamatā viss, ko cilvēks grib darīt šajās teritorijās, ir būvēt," atzīst Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule. Pirts, kāpnītes līdz ezeram, žoga celšana, lai norobežotos no kaimiņa, tās ir tās primitīvākās lietas, ko cilvēki vēlas te uzbūvēt, tomēr Ruskule ir strikta - "tauvas joslā nedrīkst būvēt neko! Tā ir domāta brīvai pārvietošanai." Un visi žogi, kas uzbūvēti līdz pat pašam ūdens krastam, pie Rāznas ezera, tiekot nojaukti.
Jāatgādina, ka Rāzna ir jaunākais Latvijas nacionālais parks un aizsargājama dabas teritorija. Par to, ko tur apskatīt un izmēģināt, lasiet šeit.
Raidījumu cikls "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā" vēsta par lielākajiem Latgales ezeriem – Lubānu un Rāznu. Raidījumi skan ik ceturtdienu pulksten 17.30 radio "Ef-Ei" un "Divu Krastu radio", kā arī pulksten 18.20 "Latgales radio" vai www.pimyusimlatgola.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
