Dabas veidota pasaka - 8 apbrīnas vērti meži  (1)

Tomēr mieru var doties meklēt arī neparastajā bambusu mežā vai sūnām apaugušajā Olimpijas apkaimes mežā ASV, ko jau vairāk nekā 100 gadu nedrīkst izmantot saimnieciskai darbībai. Tāpat mežs "neapstājas" pat tad, ja to noslīcina, bet turpina savdabīgu dzīvi arī zem ūdens Kazahstānā.

Lūk, astoņi apbrīnas vērti meži no visas pasaules.

Olimpijas nacionālo parku Vašingtonas štatā 1909. gadā atklāja toreizējais ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Sava neparastā krāšņuma un neskartās dabas dēļ parks iekļauts arī Pasaules mantojuma sarakstā. Šī ir arī viena no lielākajām teritorijām ASV, kur nav ceļu, vien neskarta daba.

Hou (Hoh) lietus mežs ir pati interesantākā vieta parkā – tā ir neskarta teritorija, kas saglabāta ar mērķi radīt vietu, kur nav dzirdama neviena nedabiska skaņa. Tur valda pilnīgs klusums, ja neskaita kādu klusinātu aļņa auru vai lietus lāses, bet arī šīs skaņas absorbē sūnu kārta visapkārt.

Ieleju gar Hou upi pirms daudziem tūkstošiem gadu veidojuši kūstošie ledāji. Galvenokārt mežu veido Sitkas egles un citi skujkoki, ko klāj bieza sūnu un ķērpju kārta. Tieši šīs nokarenās sūnas rada meža teiksmaino izskatu.

Iecienītākie aktīvās atpūtas veidi šeit ir kalnos kāpšana un makšķerēšana.

Vairāk par šo mežu lasiet šeit.

Ukrainas rietumos, Rovnas apgabalā esošajā Klevaņas pilsētā, ir kāda ļoti romantiska vietiņa, ko vietējie nosaukuši par "Mīlestības tuneli". Tas ir pamests dzelzceļa posms, pār kuru savijušies sliežu malās augošo koku zari, veidojot savdabīgu tuneli. Ar fantāziju apveltītie mēdz teikt, ka tas ir kā portāls uz paralēlo pasaku pasauli.

Papildu noslēpumainības auru "Mīlestības tunelim" piešķir tas, ka ne visi, kas šo vietu meklē, to arī atrod. Bet, ja atrasts, tunelis vilināt vilina sadoties rokās un doties nesteidzīgā pastaigā, atklāt otram rūpīgi glabātus noslēpumus un atzīties mīlestībā. Vietējie iedzīvotāji tic, ka visas te iedomātās mīlētāju vēlēšanās piepildīsies.

"Mīlestības tunelis" laika gaitā kļuvis par kāzinieku tradīciju - jaunlaulātie savā nozīmīgajā dienā te ierodas, lai iedomātos kvēlākās vēlēšanās, kā arī, lai iegūtu fantastiski skaistas foto atmiņas.

Piemērotākais laiks tuneļa apmeklēšanai - vasaras vidus un zelta rudens. Ziemā labāk braukt pēc sniegputeņa, kamēr zarus klāj mirdzoši baltas kupenas, raksta Udivitelno.com.

Tiem, kuru sirds sitas straujāk, redzot dīvainas un pamestas vietas, Hombušas līcis (Homebush bay) Sidnejā būs īstā vieta.

Šo SS Ayrfield kuģa vraku mēdz dēvēt arī par "peldošo mežu" - jau paskatoties uz fotogrāfijām vien, top skaidrs, kāpēc tā. Gadu gaitā tas apaudzis ar kuplu koku rotu. Ogļu pārvadāšanai izmantotais 102 gadus vecais kuģis pašlaik gandrīz pilnīgi aizaudzis ar mangrovēm.

Spānijas ziemeļos ir kāda vieta – Gorbea, kas ir milzīgs dabas parks, kura sirdī slejas brīnišķīga kalnu smaile – 1482 metrus augstais Gorbea kalns. Tajā uzkāpt iespējams bez īpaša aprīkojuma – šī būs lieliska izklaide ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam.

Parks, kas atrodas uz Biskajas un Alvas provinču robežas, tiek uzskatīts par Basku zemes skaistāko un gleznaināko vietu, kur nodarboties ar kalnos kāpšanu, doties pārgājienos vai baudīt augu valsts daudzveidību. Īpaši gleznaini un maģiski šis mežs izskatās, kad viss tinas miglas villainē. Daudzviet slejas arī visai robusti akmeņu krāvumi, kā jau kalnu apvidū.

Savukārt daudzās upes gadu tūkstošu laikā šajā apvidū izgrauzušas brīnišķīgas, dziļas ielejas. Visbiežāk šo upju krastos sastopami tādi koki kā dižskābarži, Pireneju ozoli un kastaņas, kā arī skujkoku puduri. Tieši augu daudzveidība un mežainā ainava ir iemesls, kāpēc šajā apvidū sastopams liels skaits briežu, tie pat kļuvuši par parka simbolu un redzami uz tā logo.