Pamest visu un dodies nezināmā virzienā kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Kas ir spontānie pārgājieni?  (7)

"Puse no uzvaras ir piekrist izaicinājumam, otra - veiksme. Spontānā lēmuma pieņemšana, ātra gatavība doties ir tas, ar ko sākas piedzīvojums. Viss, kas jādara, ir jāsaģērbjas un jābrauc uz stacijas laukumu. Neko nedomājot, neplānojot - vajag atnākt ar maizītēm somā, un viss notiek. Manuprāt, labākais no šī pārgājiena ir tas, ka cilvēks nekavējoties pieņem lēmumu doties, nezinot, ne uz kuru pusi brauks, ne pa kādiem brikšņiem būs jālien. Ne par ko nav jādomā - ne par ceļu uz norises vietu, ne maršrutu, ne to, kā tikt atpakaļ," stāsta viens no pārgājienu idejas autoriem un īstenotājiem Matijs Babris.

Spontānie pārgājieni notiek jau gadu un līdz šim tie bijuši jau 12. Rīgas tuvējā apkārtne esot gandrīz izstaigāta, un tagad jau esot jāsāk lūkoties tālāk, stāsta otra organizatore Andra Marta Krēsliņa. Viņa ar Matiju un vēl trešo Spontāno pārgājienu organizatori Arnitu Spuli iepazinusies nevalstiskā jauniešu organizācijā un ātri vien sapratusi, ka visus vieno vēlme aktīvi atpūsties, doties apskatīt un izbaudīt Latvijas dabu un gūt jaunus iespaidus. Tieši tāpēc tiek rīkoti pārgājieni - lai pašiem būtu interesanti. Arī tad, ja neviens cits neatnāk, pārgājiens notiekot un tajā dodoties trijatā. Tomēr iepriekšējam aicinājumam uz pārgājienu 6. novembra naktī atsaukušies un ieradušies 86 cilvēki, bet 17. novembrī - 19 cilvēki.

"Brīvo laiku vienmēr labprāt esam pavadījuši pie dabas draugu kompānijā. Taču atrast brīdi, jo īpaši dienas gaišajā laikā, kas būtu brīvs visiem gribētājiem, ir praktiski neiespējami, jo, esot aktīviem jauniešiem, mums dienas brīvās daļas vienmēr ir aizpildītas ar dažādiem izglītojošiem vai vienkārši jautriem pasākumiem. Bet elpot svaigu gaisu, izbaudīt brīvību un izkustēties pēc ilgas sēdēšanas vienuviet taču vajag tik ļoti kā bērnam krāsaino konču veikala plauktā! Tā nu vajadzēja atrast risinājumu, kā aizņemtajā laika grafikā iebīdīt kādu piedzīvojumu. Un vienu dienu 2014. gada rudenī tas pie mums atnāca pats - ja dienas ir aizņemtas, tad kāpēc neiet naktī? Pāris stundu laikā (ļoti spontāni) savācāmies Rīgas stacijā, lai ar pēdējo vilcienu dotos uz Ķemeru purvu. Sabiedrisko transportu izvēlējāmies, lai maršrutu padarītu elastīgāku un dotu iespēju spontāniem pagriezieniem," par idejas sākumu stāsta Matijs.

Pirmajā pārgājienā piedalījušies deviņi draugi, bet, kad sākuši tos izsludināt Facebook, piebiedrojušies arī paziņas un vēlāk pat nepazīstami cilvēki, kam ir tādas pašas intereses, bet, piemēram, nav piemērotas kompānijas, ar ko kopā doties naksnīgā pārgājienā. Matijs arī atzīst, ka tajās reizēs, kad it kā gribas paslinkot un nekur neiet, tomēr dodas pārgājienā, un vēl nekad nav nožēlojis, ka izgājis no mājas, jo visi pārgājieni bijuši lieliski.

Spontānie jeb, latviski sakot, neparedzētie un neplānotie pārgājieni tiek izziņoti dažas stundas, dažreiz arī pāris dienas iepriekš, izmantojot sociālo tīklu Facebok - profilā "Spontānais pārgājiens". Sākumā tikai organizatori zina aptuvenos maršrutus, bet dalībnieki nezina, kurp dosies. Tad Rīgas Centrālajā stacijā, kas parasti ir pulcēšanās vieta, tiek nolemts gala mērķis un iespējamie apskates objekti. Cilvēku bariņš, kas ieradies stacijā, nopērk biļetes uz vienu no pēdējiem vilcieniem, visu nakti pavada pārgājienā, kas parasti ir aptuveni 20 kilometrus gari (garākais bijis 30 kilometri, piebilst Andra) gājieni pa mežu, gar jūru, pa asfaltu, purvu, brikšņiem vai visu kopā. Protams, neiztikt bez pārsteigumiem un lielas devas jautrības. "Atpakaļ uz Rīgu parasti dodamies ar pirmo transportu, kurā liela daļa guļ," stāsta Matijs. Ar atceļā izbaudīto miegu un gūtajām emocijām parasti pietiekot, lai pilnvērtīgi aizvadītu vēl arī nākamo dienu.

Dalība pārgājienos ir pilnīgi bez maksas, jārēķinās tikai ar ceļa izdevumiem, kā arī pašiem līdzi jāpaņem kādas sviestmaizes un tēja. Matijs uzsver, ka vēlētos, lai šis arī paliek nekomerciāls pasākums, jo arī pašam parasti negriboties piedalīties tādos notikumos, kur tikai iekasē naudu. Ja būšot kādas izmaksas, piemēram, par rācijām vai citiem palīglīdzekļiem, tās segšot no piesaistīto sponsoru naudas. Jau tagad jaunieši esot piedalījušies Tele 2 organizētā "Start up" konkursā, lai attīstītu savu ideju, tāpat arī strādājot pie speciālas aplikācijas pārgājieniem pa Latviju.

Maršruti esot ļoti dažādi, parasti Matijs ir tas, kas izdomā, kurp doties, un pat abas meitenes speciāli līdz pēdējam brīdim neprasot, kur vedīs naksnīgais ceļš. Interesanti piedzīvojumi esot katrā pārgājienā. Jau tas vien, ka dalībnieki nokļūst spontāni izvēlētā vietā ar vienu no pēdējiem sabiedriskajiem transportiem, piešķirot pārgājienam potenciāla piedzīvojuma garšu. Nekas cits neatliekot, kā doties ceļā, jo citādi, kā vien ar pirmo transportu vai savām apakšējām ekstremitātēm atpakaļ tikt nav iespējams.

Arī pastaigu vietas tiek izvēlētas pēc iespējas interesantākas – purvi, meži, neasfaltēti lauku ceļi, jūras krasts, Salaspils memoriāls un citi. Jauniešiem gadījies šķērsot arī dažu labu pagalmu, jo tumsā jau neredz, kas ceļā tālāk gaidāms, bet nepatikšanu ar agresīviem suņiem vai privātīpašniekiem gan neesot bijušas. Apmaldīties reizēm kādam pārgājiena dalībniekam gadoties, bet parasti dalībnieku vidū jau pārgājiena sākumā apzinot tos, kam telefonos ir GPS, lai vajadzības gadījumā varētu sazināties un atrast vajadzīgo ceļu. Tāpat organizatoru telefoni ir publicēti Facebook, lai nomaldījušies dalībnieki vienmēr varētu viņus sazvanīt. Matijam turklāt ir arī pieredze izdzīvošanā mežā, jo viņš vairākus mēnešus šādu dzīvi izbaudījis, piedaloties šovā "Cīnītājs", kur arī uzvarējis. Tāpēc pārējie kopā ar viņu jūtoties drošāk, stāsta Andra Marta.

"Piedzīvojumu ir daudz, piemēram, jautras situācijas rodas, kad tik ļoti gribas iemūžināt neatkārtojamo skatu, bet ejot pakrīti un ar visu kameru esi dubļos. Vai paslīdi uz laipas. Lai arī kā mēs gribētu daudz skaistu bilžu, tomēr visskaistākie brīži paliek tikai mūsu atmiņās," stāsta Andra Marta, kas ikdienā darbojas kā fotogrāfe.

Jautāti par spilgtākajiem notikumiem, jaunieši min pārgājienu pa Zilajiem kalniem Ogres apkaimē, kur vārījuši tēju skatu tornī, tāpat atmiņā iespiedusies rāpšanās Siguldas pilsdrupās, bet pēc tam vilciena gaidīšana stacijā, vērojot saullēktu. "Jelgavā iegriezāmies McDrive, bet rītausmā redzējām dievišķus gaismas starus, kas lauzās caur kokiem, nosnaudāmies pie koka un devāmies tālāk. Lielvārdē piedzīvojums bija gājiens uz Ķegumu, caur ērķšķiem uz HES. Pa ceļam uzgājām ogu dārzu - ēdām upenes, jāņogas, avenes. Cerams, ka vietējie nebija īpaši izbrīnīti, ka pārgājām viņu pagalmiņus, kas gadījās ceļā," atceras jaunieši. Minot vēl dažādas atmiņu ainas un piedzīvojumus. Ziema, vasara, pavasaris vai rudens - tam neesot nozīmes, jo visos laikos Latvijas daba esot skaista, un pārgājieni izdodoties, vajadzīgs vien silts apģērbs.

Jaunieši tagad nolēmuši iet soli tālāk un izziņojuši Facebook profilā, ka plāno spontānu braucienu uz Norvēģijas pilsētu Stavangeru. Aicinājumam atsaukušies aptuveni 20 cilvēki, kas janvārī dosies pārgājienā pa Norvēģiju. Katrs no viņiem pats nopircis lidojuma biļeti, un tālāk jau laiks rādīšot, kā izvērtīsies piedzīvojumi, smejot stāsta Matijs un Andra.

Tiem, kas arī vēlas piedalīties pārgājienā, jāseko līdzi informācijai Facebook profilā: www.facebook.com/spontanais, un ieraugot tur paziņojumu, ilgi nedomājot, jāļaujas spontānajam aicinājumam un jādodas naksnīgā piedzīvojumā.