Glempings Latvijas 'mazajā Šveicē' - apmetnes vieta viesiem meža vidū Siguldā

Radošiem un izdomas bagātiem cilvēkiem, šķiet, ideju nekad neaptrūks, un to noteikti var attiecināt arī uz glempinga ''Klaukas'' veidotājiem. Kā izrādās, tad ideja radīt apmetnes vietu arī radusies dabā, staigājot pa Siguldas mežiem un pamestajām vietām, kas būtu pelnījušas tikt novērtētas. Tā kā šādās vietās teritorija atrodas dabas liegumu zonās, tad par viesu nama būvniecību nevarēja būt ne runas.

Domājot par alternatīvām, kā tik skaistā vietā piedāvāt iespēju cilvēkiem arī nakšņot, radās ideja par glempingu, jo tā konstrukcija nekādā veidā nekaitē dabai. Tā kā glempinga būtība ir iedvesmot cilvēkus ar dabu, tad vietai jābūt enerģētiski spēcīgai, un to noteikti veiksmīgi izdevies atrast Siguldā, kas ir tuvu pilsētas burzmai, bet tanī pat laikā pietiekami tālu no trokšņiem.

Protams, glempings nav nekas jauns, pasaulē šāda kustība ir jau plaši pazīstama, taču latvieši to tikai pamazām iepazīst, un, kas svarīgi – ar lielu interesi. Glempinga ''Klaukas'' saimnieks stāsta, ka labprāt kādu dienu izbaudītu šādu apmetnes burvību kādā Āfrikas tuksnesī, kur garām lepni staigātu žirafes, taču domājams, ka vairumam latviešu glempings Siguldā jau ir gana liela eksotika.

Iepazīstoties ar glempinga būtību, uzreiz prātā ataust atmiņas par nakšņošanas reizēm teltīs. Arī šis ir kaut kas līdzīgs, tikai lielākā telpā, ar lielāku komfortu un, kas pats galvenais – tuvāk dabai. Glempinga būtība vispār ir būt pēc iespējas tuvāk dabai un arī šajā izpildījumā tas pilnībā atbilst filozofijai, jo apmetnes vieta atrodas mežā, kur nav iespējams nokļūt ar automašīnu.

Šāds aspekts ''nobiedējis'' ne vienu vien apmeklētāju, tāpēc vieta jau pēc būtības uzreiz pievilina patiesos interesentus. Glempingu bauda dažāda vecuma cilvēki, taču tos visus vieno vēlme būt saskaņā ar dabu un iedvesmoties no tās, tāpēc fakts, ka nav iespējams piebraukt ar automašīnu vai izbaudīt mūsdienu komfortu, nebūt nav šķērslis.

Protams, par nelielu komfortu ir padomāts un nebūt nav jādzīvo kā alu cilvēkiem - telts aprīkota ar ūdens necaurlaidīgu materiālu, iekšā pieejama elektrība, tāpat ir iespēja arī nomazgāties un izmantot koplietošanas virtuvi atsevišķā mājiņā, taču pāri visam ir vieta, kur atrodas glempings, un tas ir pats svarīgākais. Katrā teltī ir viena divguļamā gulta un viena vienguļamā gulta, kā arī krēsli un galds, kas gaumīgi iekļaujas interjerā un rada mājīgu atmosfēru. Patiesībā noskaņa šajās mājiņās ir pat pielīdzināma kaut kam eksotiskam Taizemē vai uz kādām salām.

Tā kā vasaras naktis mēdz būt arī vēsākas, tad ir iespēja sasildīties ar elektriskajiem sildītājiem, taču omulīgāku sajūtu šeit noteikti rada paklājiņi, gultas klājums, koka mēbeles, kā arī pieskaņotās interjera detaļas - lampas, augi un gultas veļa.

Starp bieziem priežu mežiem, smiltsakmens klintīm un pilīm, līdzās Gaujas krastam un veloceļam Sigulda – Līgatne, atrodas ''Klaukas'', kur var nedarīt neko un būt saskaņā ar dabu vai arī iepazīties ar bišu stropa izpēti, doties pārgājienos vai makšķerēt. Glempingā ir kupla bišu saime, kas rūpējas arī par labvēlīgajām vibrācijām teritorijā. Dabas mīlis un saimnieks Maikls skaidro, ka glempinga sezona sākas, kad gājputni ierodas Latvijā, bet, kad putni dodas prom, arī apmetnes vieta dodas ziemas miegā.

Skaidrs, ka piedzīvojumu meklētājiem un dabas mīļiem glempings ir īstā vieta, tomēr interesanti uzzināt, kā cilvēki uztver šādu apmetnes vietu. Lai arī vairums glempinga apmeklētāji bijuši tieši ārzemnieki, arī latvieši izteikuši tos labākos vārdus par idejas realizāciju, jo cilvēki ļoti novērtē to, ko ikdiena nepiedāvā. Izteiktie komplimenti, atzinības un pateicības par piedzīvoto glempingā, turpina iedvesmot arī nesezonā, lai ar jaunu sparu un enerģiju sagaidītu viesus jaunajā gadā.

Vaicāts par tālākiem nākotnes plāniem, Maikls atbild, ka viņam ir ideja šeit arī veidot ''Dabas skolu'' bērniem, kur iemācīt dabas nozīmi dzīvē. Mūsdienu straujajā ikdienā, kas piesātināta ar tehnoloģijām, pietrūkst vietas kur būt saskaņā ar dabu un saprast, cik tā ir nozīmīga ikkatra dzīvē.

Būtu interesanti mācīt bērniem tās zināšanas, ko zināja senie latvieši, bet mūsdienās esam piemirsuši, stāsta idejas autors. Savā veidā saimnieks jau ir īstenojis šo ieceri, jo katrs, kas atbraucis uz šo glempingu, noteikti apjautis, cik daba ir iedvesmojoša, cik neatņemama dzīves sastāvdaļa tā ir, pat, ja to neapzināmies, un, galu galā - kādu spēku un enerģiju tā mums dod.