Dzīvās baznīcas ar koku šalkoņu
Arī Jaunzēlandē "izaugusi" baznīca. Tā slejas Braiena Koksa (Brian Cox) piemājas dārzā. Tās "izaudzēšana" autoram aizņēmusi četrus gadus.
Grāmatnīca 'Selexyz Dominicanen' Māstrihtā, Holandē
Kapela tūkstošgadīgā ozolā
Vecākais ozols Francijā atrodas neliela zemnieku ciemata Aluvillas - Belefosas (Allouville-Bellefosse) centrā, Normandijā. To parasti apmeklē gan tūristi, gan svētceļnieki, jo lielā koka dobumos ierīkota neparasta kapela.
Ozola dobumā atrodas kapela ar divām telpām - Miera Dievmātes (Notre Dame de la Paix) un Vientuļnieka celle (Chambre de l'Ermite). Tās abas izbūvētas 1669. gadā, kad pusmūža vecuma ozolā (aptuveni 400 – 500 gadu vecā) iespēris zibens, izveidojot milzīgu dobumu tā centrā. Koks tomēr pēc trieciena izdzīvojis, un vietējie mācītāji nolēmuši tajā izveidot citādu, nekur neredzētu svētvietu. Interesanti, ka Franču revolūcijas karstumā koks gandrīz ņēmis nelabu galu, jo bariņš aizgrābtu franču revolucionāru jūtu uzplūdā gribējuši iznīcināt visu pagātnes varu simbolizējošo un jau bija sataisījušies nodedzināt un nocirst arī sirmo ozolu. Tomēr vietējie aši apķēruši, ka tā tomēr nav laba doma, jo koks glabā arī senas leģendas un pavisam citas idejas, ne tikai monarhijas vēsturi, teikts Atlasobscura.com.
Eiropas spocīgākā baznīca
30 gadus baznīca bijusi pamesta, un, laika zoba grauzta, jau sākusi brukt. Kad tās izskats jau draudīgi sācis atgādināt drupas, jauns mākslinieks vārdā Džeims Hadrava nolēmis savu bakalaura darba "Mans prāts" skulptūru kolekciju izvietot "reālā vidē". Proti, vairāki desmiti spocīgu, ar baltiem palagiem, halātiem un mežģīnēm klātu figūru izvietotas baznīcas solos, it kā veļi vai spoki apmeklētu dievkalpojumu pussagruvušajā un noplukušajā baznīcā. Ekspozīcijas nosaukums ir "Ticīgie".
Ekspozīcija atvērta katru dienu pēc pulksten 13, bet svētdienās tā ir slēgta.
Vairāk par baznīcu lasiet šeit.
Ledus baznīca Rumānijā
Svētās Sofijas baznīca Stambulā, Turcijā
Šī patiesi brīnišķīgā celtne no sākuma bija baznīca, vēlāk Osmaņu impērijas laikā, pārveidota par mošeju, bet šobrīd te ir muzejs (kaut gan zvani, kas sauc uz lūgšanām vairākas reizes dienā, minaretos joprojām tiek zvanīti).
Iekštelpas veidotas no mirdzošām bizantiešu mozaīkām un Korāna rindām elegantā arābu kaligrāfijā, un tajās apskatāmi musulmaņu dievnamiem raksturīgie minbārs un mihrābs. Niks Trends, izdevuma Telegraph Travel redaktora vietas izpildītājs, par Svētās Sofijas katedrāli saka: "Īsumā sakot, Svētā Sofija ir viens no lieliskākajiem arhitektūras sasniegumiem pasaules vēsturē. Celtnes apmeklējums ir dziļi aizkustinošs."
Kad pēc kultūras mantojuma baudīšanas vēlēsieties ienirt Stambulas izgaršošanā, noteikti jādodas uz tās Lielo tirgu jeb Grand Bazaar. Par Turcijas garšām un to, kurp doties tās meklēt, lasiet šeit.
"Santa Maria dei Frari" baznīca romantiskajā Venēcijā
Baznīca nosaukta par godu Jezuītu ordenim, kurš to uzdeva būvēt 1715. gadā. Ceļotājiem patiks, ka par ieeju baznīcā nav jāmaksā, turklāt tur glabājas ievērojama gleznu un skulptūru kolekcija. Baznīcā aplūkojami ievērojamā Resensanses gleznotāja Ticiāna (1473 - 1576) un Tintoreto darbi. Abi izcilie gleznotāji dzīvoja netālu no šīs baznīcas. Sakristejā ir arī 20 Jakobo Palmas darbi.
Ejot pa blakus durvīm, nonāksiet kādreizējā jezuītu klosterī, kas pēc tam ir ticis pārvērsts gan par skolu, gan slimnīcu un arī par militārajām barakām, bet nesen "atdzīvināts" kā studentu naktsmītnes ar kafejnīcu. Tagad klosteris atvērts publiskai apskatei.
Adrese: Campo dei Gesuiti, Cannaregio, atvērta ikdienas no plkst.10.00 lidz 12.00, un no 16.00 līdz 18.00.
Sanmišela majestātiskais kalns un baznīca Normandijas krastā
Normandijas Sanmišela ciemats ir viens no atpazīstamākajiem Francijas simboliem. Tas atrodas aptuveni kilometru no krasta, uz mazas klinšainas saliņas, ko apskalo Atlantijas okeāna ūdeņi, un uz tās mīt vien 44 cilvēki. Interesanti, ka šeit novērojami paisumi un bēgumi, tāpēc atkarībā no diennakts laika - ūdens ap kalnu var būt visai augsts vai arī atklāt skaistu pludmali.
Salas jeb kalna virsotnē atrodas baznīca un klosteris, kas veido tik atpazīstamo siluetu un Sanmišela kalnam liek izskatīties kā no pasaku grāmatas. Šo vietu ik gadu apciemo ap trīs miljoniem cilvēku un tā ir iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Vairāk par Sanmišela salu un baznīcu lasiet šeit.
Laslajas katedrāle, kas atgādina pasaku pili
Pasaulē šķībākā baznīca
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
