Kultūrtūrisms Latvijas koncertzālēs - Rēzeknē, Liepājā, Cēsīs  (1)

Koncertzāle "Gors" (latviski "gars") ir pirmā augstas kvalitātes akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, un to projektējuši latviešu arhitekti Uldis Balodis un Daiga Bikše, kas uzvarējuši projektu konkursā. Koncertzāles ieskandināšana notika Vasarsvētku dienā 2013. gada 19. maijā, bet oficiālā atklāšana – desmit dienas vēlāk.

Ēkas kopējā platība ir 11 166 m², tai ir seši stāvi un nav pagrabstāva (neskaitot orķestra bedri un liftus). Pašas galvenās telpas ir lielā zāle "Gors" ar 1000 sēdvietām un mazā zāle "Zīdaste" ar 220 sēdvietām, kuru skanīgumu nodrošina īpašā uzbūve, ļaujot mainīt akustikas īpašības atkarībā no koncerta veida. To nodrošina tepat Rēzeknē izgatavotie sienu un griestu vairogi, kuru leņķi ir maināmi, lai atstarotu vai apslāpētu skaņu tieši tā, kā iecerēts. Lielākais koncertzāles lepnums ir divi firmas "Steinway & Sons" visaugstākās klases koncertflīģeļi, kurus palīdzējis izvēlēties slavenais pianists Vestards Šimkus.

"Šogad līdz novembrim mūsu koncertzālē jau bijušas 325 ekskursijas ar aptuveni 7500 cilvēkiem. Tas ir tikai mazliet mazāk nekā pagājušajā gadā, un interese joprojām paliek nemainīgi augsta. Aktīvākie mēneši ir no marta līdz pat oktobrim, īpaši maijs, vasaras vidus un rudens sākums. Vidēji mēnesī pie mums notiek 13 pasākumi. Vidējais lielās zāles piepildījums ir 70 – 75%, mazajā zālē nedaudz mazāks, bet tas atkarīgs arī no pasākuma žanra. Apmeklētāju skaitu mēs varētu palielināt ar pierobežas (Lietuvas, Krievijas) pilsētu iedzīvotāju piesaisti," uzskata koncertzāles valdes locekle Diāna Zirniņa.

Gadu vēlāk, 2014. gada pavasarī, novadu daudzfunkcionālajām kultūrtelpām piepulcējās koncertzāle "Cēsis", kas gan nav tapusi gluži tukšā vietā, bet savu arhitektonisko tēlu guvusi, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās biedrības namu un to papildinot ar laikmetīgām arhitektūras formām arhitekta Jura Pogas vadībā. Savukārt jaunā nama grafiskā simbola autors ir mākslinieks Ilmārs Blumbergs, kurš nosaukumu "Cēsis" atveidojis kā latvisku ģeometrisko ornamentu, virs kura ņirb Gaujas ūdeņi – pieci viļņi kā nošu līniju kopa ar mazu punktiņu galā – mirdzošāko pilienu. Rekonstruētajā namā atrodas akustiskā koncertzāle ar 800 skatītāju vietām, kamerzāle, ērģeļu, kino un izstāžu zāle, kā arī Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas mācību telpas, koncertzāles administrācijas birojs, kafejnīca un Vīna bārs. Turklāt te ir mājvieta arī Cēsu amatiermākslas kolektīviem un Vidzemes kamer­orķestrim.

Cēsu koncertzāles pro­grammu direktore Inese Zagorska stāsta, ka septembrī un oktobrī esot vislielākā interese par ēkas apskates ekskursijām, kad dienā koncertzāli apmeklējot trīs četras apmeklētāju grupas.

Pēdējā no reģionu akustiskajām koncertzālēm šoruden atklāta Liepājā. "Lielais Dzintars" (austriešu arhitekts Folkers Gīnke) patiešām atbilst savam nosaukumam un ar savu sarkanīgi zeltaino stiklojumu vakara gaismā atgādina no jūras izskalotu saules akmeni. Kamerzāle un eksperimentālā skatuve tika ieskandināta jau oktobrī, bet lielās zāles atklāšanas koncerti notika 6. un 7. novembrī ar Liepājas komponista un ilggadēja mūzikas skolas direktora Agra Engelmaņa (1936 – 2011), Ērika Ešenvalda un Bēthovena mūziku. Koncertzāles akustiku un apgaismojumu veidojuši vācu tehniķi – pasaules līderi šajā jomā.

Liepājas koncertzālē ne vēlāk kā trīs stundas pirms pasākuma sākuma iespējams pieteikt ekskursijas, un par tām jau esot liela ­interese.

Jau kādu laiku vietējo tūrisma aģentūru Latvijas apceļojumu kalendārā vieni no pieprasītākajiem ir braucieni uz teātru izrādēm un koncertiem Latvijas teātros, bet līdz ar akustisko koncertzāļu atvēršanos – arī uz tām. Līdere šajā ziņā ir "Skaisto skatu aģentūra", kuras šīs nedēļas nogalē organizētais brauciens uz Marinas Rebekas koncertu "Lielajā Dzintarā" jau sen izpārdots. Novembra beigās un decembrī paredzēti arī kultūrceļojumi uz Latgales "Goru", Vidzemes koncertzāli un Valmieras teātri. Vai daudzus braukt gribētājus nemulsina vēlā atgriešanās Rīgā, kad sabiedriskais transports vairs nekursē?

"Tā tiešām ir problēma, ko nav iespējams atrisināt. Esam runājuši ar koncertzāļu administratoriem, bet, nosakot pasākumu laikus, viņiem jāņem vērā daudzi faktori, tostarp mākslinieku aizņemtība, tādēļ spēkā paliek ierastā prakse," atklāj "Skaisto skatu aģentūras" biroja vadītāja Inta Kalēja.

"Vēlās atgriešanās dēļ daudzi ceļotāji atsakās no Liepājas un Latgales koncertu apmeklējuma. Pateicoties cildinošajai kritikai un skatītāju atsauksmēm, izņēmums bija Liepājas teātra izrāde "Piafa", kuru cilvēki bija gatavi noskatīties par spīti visam. Vislabākā sadarbība mums ir izveidojusies ar Cēsīm, jo tās atrodas netālu no Rīgas un pēc koncerta beigām vēl var paspēt uz pēdējo autobusu vai trolejbusu, kā arī ar Valmieras teātri, kur visas jaunās izrādes vismaz reizi tiek parādītas brīvdienās pa dienu."

Biroja vadītāja atzīst, ka ziemas sezonā, kad interese par ceļošanu dramatiski sarūk, kultūras braucieni ir tūrfirmas glābiņš. Pat tad, ja pieteikušies vien nedaudz vairāk par desmit cilvēkiem, ceļojumi notiek ar mikroautobusiem un atceltu braucienu esot maz.

Individuāli ekskursanti pēc vēlēšanās var pievienoties arī kādai pasūtījuma grupai.

Liepājas "Lielais dzintars" – tikai grupām (iepriekš piesakoties pa tālruni 63424555): līdz 10 cilv. – 20 eiro; no 10 cilv. (2,50 eiro pieaug., 1,50 eiro skolēniem, studentiem, senioriem). Visas publiskās telpas ikviens par izstaigāt koncertzāles darba laikā: P. – S. plkst. 10 – 20, Sv. – līdz plkst. 15, bet ne vēlāk kā divas stundas pirms plānotā pasākuma. Ar koncertu biļetēm pagaidām neviena viesnīca lētākas naktsmājas nepiedāvā, bet par tādu iespēju nākotnē tiek domāts.

Cēsu koncertzāle – katru dienu plkst. 10 – 20 grupās no 10 cilv. (iepriekš piesakoties pa tālruni 64119921) – 3 eiro pieaug., 1,50 eiro skolēniem, studentiem, senioriem. Ceturtdienās plkst. 12 un 17 koncertzāles apskate individuāliem apmeklētājiem – 1,50 eiro. Ar koncertzāles pasākuma biļeti viesnīcā "Kolonna" divvietīgs numurs par trešdaļu lētāks.

Latgales "Gors" – grupām (iepriekš piesakoties pa tālruni 22020206) – līdz 10 cilv. – 15 eiro; no 10 cilv. (1,50 eiro pieaug., 1 eiro skolēniem, studentiem, senioriem un I, II grupas invalīdiem). Publisko telpu iespējams apmeklēt katru dienu no plkst. 12 līdz kafejnīcas darba laika beigām vēlu vakarā. Ar "Gora" biļeti viesnīcā "Kolonna" var saņemt 15% atlaidi nakšņošanai.