Jaunieši no Latvijas izbraukā Eiropu, iztērējot tikai 150 eiro  (33)

"Ideja par neaizmirstamu vasaras piedzīvojumu dzima kādā jūlija dienā, ar draugiem spēlējot pludmales volejbolu, vietējās Valdemārpils pludmales smiltīs. Sēdēju, garlaikojos un tad pēkšņi dzima ideja, ko nekavējoties paziņoju savam labākajam draugam Mārim. Braucam uz Parīzi! Ilgi nedomājot, saņēmu atbildi - braucam, bet cik tas maksās viņš tik piebilda. Ātri apdomājot skaitļus, atbildēju, ka 150 eiro,"atceras Arvis. Domāts - darīts, tajā brīdī sākās šķietami vienkāršais brauciens uz Parīzi.

"Jau nākamajā dienā, sazvanīju vienu no azartiskākajiem cilvēkiem, ko pazīstu, Terēzi, un atkal mūsu saruna bija ļoti īsa - Parīze, Francija 150 eiro, vai tu piedalies? Uz ko saņēmu apstiprinošu atbildi, ar piebildi, ka arī Laura brauc. Un nu jau bijām četri cilvēki, tādēļ viss sāka izklausīties pēc piedzīvojuma. Veicot vēl pāris zvanus, mums bez komentāriem pievienojās arī Raitis un Reinis."

Tad sākusies šķietami grūtākā ceļojuma daļa - plānošana. Pirmkārt, nospraust datumu, kad visi seši piedzīvojuma meklētāji varētu uz deviņām dienām atrauties no ikdienas rutīnas. "Nolēmām doties ceļā jau pēc 10 dienām, kas iekrita ceturtdienas vakars, 16. jūlijs. Plānošana pilnībā bija uz maniem pleciem, katram devu iespēju izteikt vienu vietu, kuru vēlētos apskatīt. Idejas bija dažādas, Terēze palika pie sava, ka mums jāredz Alpu kalni, kam es piekritu, Māris uzstāja, ka Nica, Francijas Vidusjūras piekrastē, ir jāiekļauj mūsu apskates objektu sarakstā, man pašam Venēcija, jau sen bija iekritusi sirdī," stāsta ceļotājs. Beigās izveidots maršruts 6000 kilometru garam ceļojumam, kurā jāredz Lietuva, Polija, Vācija, Beļģija, Francija, Monako, Itālija, Austrija un Čehija. Tad vēl noīrēts mikroautobuss, saplānotas naktsmītnes un apskates objekti.

"Viss sākās 16. jūlija vakarā, kad no Talsu pilsētas uzsākām ceļu. Tajā brīdī mājās palikušie vēl neticēja, ka tiksim tālāk par Lietuvu, bet es pie sevis nospraudu mērķi, ka mums ir jāaizbrauc un viss! Tad nu sēdāmies mašīnā un devāmies ceļā." Pirmais mērķis bijis sasniegt Parīzi, un tam atvēlētas 48 stundas. Ceļš vedis cauri Lietuvai, Polijai, Vācijai Beļģijai - vairāk nekā 2000 kilometri. "Lielāko ceļ posmu pie stūres auto pavadīju es plānoto 36 stundu vietā, maršrutu veicām atvēlētajās 48. Nebiju gulējis jau vairāk nekā 50 stundas, kad ieradāmies Parīzes pievārtē ap pulksten 5.00 no rīta. Francijas galvaspilsēta mūs pašā rīta agrumā sagaidīja milzu sastrēgums pie caurlaižu iegādes, lai iebrauktu pilsētā. Tas man kā šoferim bija ļoti liels pārbaudījums. Uz vienu biļešu automātu bija astoņas automašīnu rindas. Jau domāju tūlīt saskrāpēšu īrēto transportlīdzekli, bet tad man iešāvās galvā ideja, pamēģināt, kā tas ierasts Latvijā, palaidu vienu pa priekšu, pēc tam mani palaida, es uzmidžināju ar avārijas gaismām un tanī brīdī agresīvie Franču šoferi, laikam saprata mani un rindā sākās princips, palaidīšu tevi, bet tu palaid mani!" pieredzē par autovadīšanu Francijā dalās Arvis.

Ap pulksten 6.00 ceļotāju bariņš nokļuvis Parīzes centrā, atstājuši auto vienā no lētākajiem Parīzes nostūriem - kādā garāžā, kur apkārtējie raidījuši intereses pilnus skatienus. Kad kājām aizgājuši uz pilsētas centru, miegs ņēmis virsroku, tādēļ nolēmuši pagulēt kāda vietējā krodziņā uz galda. "

"Bet jau pavisam pēc neilga laika mūs aizdzina. Nolēmām apskatīt Parīzi, izmantojot vietējos tūristu autobusus, kuros, nopērkot biļeti par aptuveni 30 eiro, vari braukāt pa Parīzi visu dienu. Apskatījām tādas vietas kā Luvra, Triumfa arku un viss beidzot uzkāpām Eifeļu tornī, tas bija fantastisks skats, kas pavērās uz Parīzi no tās augstākās virsotnes."

Ceļš bijis skaists un gleznains, bet tikai līdz brīdim, kad tas pēkšņi atdūries pret sienu. Izrādījās – tehnika ceļotājus pievīlusi. "Ilgi neticējām savām acīm. Lieki piebilst, ka līdzpaņemtais GPS kalnos īpaši labi nestrādāja, tāpēc bijām spiesti meklēt apkārtceļu." Pa ceļam jauniešu grupiņa atradusi Alpu slēpošanas kūrortu Lest2alps, kur atstājuši auto, paņēmuši telti un devušies atklāt Eiropas lepnumu - majestātiskos Alpus. "Stiprākie no mums tika līdz 2,4 kilometru augstumam, kur pavadījām fantastisku nakti teltī, kraujas malā, pie pudeles franču alus."

No rīta pamodušies, satikuši zemāk palikušos, kas nakti bija pavadījuši zem klajas debess, jaunieši devās tālāk uz Monako un Nicu, pa ceļam, baudot Alpu kalnu krāšņumu, mazgājoties kalnu upē un izbaudot fantastisko ceļu.

"Maldoties pa vietējiem kalnu ciematiem, paņēmām stopētāju - meiteni Blandi, francūzieti. Viņa mums parādīja ceļu, bet mēs par to apsolījām viņu aizvest uz mājām. Pēc neilga brīža mūs apturēja policija un franciski paziņoja, ka tālāk ceļu turpināt nav iespējams, jo priekšā notiek Tour de France velobrauciens un ceļš ir slēgts. Tanī brīdī, mēs nopriecājāmies, ka mums līdzi ir francūziete, kas saprot policistu teikto. Meitene apsolīja mums parādīt apkārtceļu - maldījāmies ilgi, acīmredzot arī vietējie, bez telefona konsultācijas, īsti neorientējas šajā apvidū."

Pēc garās maldīšanās tomēr izdevies atrast pareizo ceļu un franču meitene jaunos draugus uzaicinājusi ciemos, piedāvājot atveldzēties peldbaseinā. "To, ilgi nedomājot, izmantojām. Mūs sagaidīja meitenes tēvs un cienāja ar veldzējošiem dzērieniem. Dīvaina sajūta, bet izjutām vietējo viesmīlību. Meitenes tēvs izstāstīja tālāko ceļu uz Monako, ko sasniedzām ar saulrietu. Bija vēls vakars, bet gaiss iesilis līdz plus 40 un vairāk grādiem."

Pēc neilga laika nokļuvuši arī Kannās. Tūkstošiem priecīgu cilvēku, jahtas un palmas, bet gaisā virmo vasaras tveice un kaut kas neticami skaists.

"Pulkstenis jau bija ap 2.00 naktī, tāpēc gribējām pa nakti palikt pludmalē. Tomēr - visur tik daudz cilvēku! Tā nu braucām tālāk un pēkšņi attapāmies Itālijā, kur atradām klusāku pludmali, kurā pārlaidām nakti uz akmeņiem, kas klāja piekrasti," stāsta ceļotājs.

"Nākamo dienu pavadījām Itālijas pilsētiņā, kuras nosaukumu nemaz nezinājām, bet tā bija pie Francijas un Itālijas robežas. Visu dienu pa pludmali! Iepazinos ar SUP airēšanu - līdz šim profesionāli gan biju nodarbojies ar kanoe airēšanu. Šī iemesla dēļ kāpt uz SUP dēli bija varens piedzīvojums, kas aizsāka, jaunu manas dzīves posmu, ko jau neilgi pēc ceļojuma realizēju, debitējot Latvijas SUP airēšanas čempionātā, uzvarēju," lepni stāsta Arvis.

Uzņēmuši spēkus Vidusjūras piekrastē, ceļotāji devās uz pēdējo pieturas vietu pirms ceļa mājup – romantisko Venēciju. To pašu bija izlēmuši arī tūkstošiem citu tūristu, kas sagaidīja jauniešus milzu karstumā virmojošajā pilsētā. Tā sākās maldīšanās pa Venēcijas labirintiem, turklāt izbaudot braukšana "pa zaķi" ar vietējiem autobusiem, lai nokļūtu pilsētas centrā.

"Protams, kas būtu Itālija, bez picas, vietējā picu ēstuvē, kur mūs sagaidīja ar smaidu sejā, un centās izdabāt katrai mūsu kaprīzei. Un daudzie kanāli, laivas. Tā ir vieta, kur ikvienam ir kaut reizi jāpabūt. Bet nogurums aizvien vairāk ņēma virsroku, gulta nebija redzēta jau septiņas diennaktis, nauda gāja uz beigām, tādēļ nolēmām ceļu turpināt pa mazajiem ceļiem, kas neprasa izdevumus. Tas bija garš ceļš mājup, caur fantastisko Austriju un savdabīgo Čehiju - kalnu ceļi, kalnu upes – ik pa brīdim apstājāmies, lai apbrīnotu skaisto dabu."

Tomēr nogurums darījis savu - acis pašas vērušās ciet un jau rādījušies murgi, jo ceļš tiešām bijis garš, tomēr pēc mokošām 50 stundām ceļotāji tomēr atkal bija mājās.

"Tas bija fantastisks piedzīvojums, neviens mums neticēja, bet mēs paši gan pacēlām galvu un devāmies ceļā, un laikus paspējām mājās, iztērējot katrs 150 eiro, " ar lepnumu stāsta Arvis.

"Pabijām 10 valstīs un pieveicām 7000 kilometru deviņu diennakšu laikā. Jau tagad zināms, ka šis piedzīvojums un tradīcija turpināsies ar vēl lielāku vērienu un vairāk pieveiktiem kilometriem. Mēs noticējām sev un sagādājām neaizmirstamu vasaru par niecīgiem finansiāliem ieguldījumiem, tādēļ varu teikt ikvienam, ka, ja ļoti vēlas, tad jebko var sasniegt un izdarīt, kā arī spontānās idejas tās labākās!"

Mikroautobusa īre

Bušiņa īre parasti ir 50 eiro diennaktī, bet, ņemot pēdējā brīdī un uz 8 diennaktīm, sarunājām par 30 eiro diennaktī, tādēļ kopējās izmaksas aptuveni 240 eiro, bet tā kā bija saplīsusi elektriskā ligzda, kur pievienot GPS, mums vēl atlaida 10 eiro. To pats vēlāk sataisīju. Tātad – 230 eiro par mikroautobusa īri. Mikroautobusu izvēlējāmies ļoti ekonomisku 1,8l dīzeli, varu piebilst, ka Francijas Alpos un Itālijas karstumā, 1,8 d motors ļoti niķojās, jo nespēja reizēm uzbraukt kalnā, bet uz ceļa bija ļoti ekonomisks. Auto bija KASKO apdrošināšana, kas mums deva drošības sajūtu. Protams, ceļojuma laikā gadījās ķibeles, motoram no lielās slodzes nācās uzliet eļļu, kaut auto īpašnieks teica, ka tādām problēmām nevajadzētu būt, eļļu iegādājāmies, kādā Alpu degvielas uzpildes stacijā, kas izmaksāja papildus 25 eiro, kas tika ņemts no kopējā budžeta.
Stāvvietas

Atsevišķi pirms ceļojuma, Parīzē, jau laikus biju pasūtījis auto stāvvietu, kādā garāžā aptuveni 30 min gājiena attālumā no pilsētas centra rajona, ko izvēlējos, ņemot vērā cenu, kas bija 24 eiro pa 24 stundām (lētākā iespējamā), un ceļa garumu līdz centram izvēloties optimālo, lai arī ar auto nebūtu jāmaldās svešā pilsētā. Alpu kalnos auto atstājām Lest2alps, kādā stāvvietā samaksājot septiņus eiro vēl, septiņus eiro samaksājām par stāvvietu Venēcijas pievārtē, abās stāvvietās arī maksa bija par 24 stundu periodu.

Auto ceļi

Lietuvā tikai bezmaksas ceļi. Polijā posmā no Varšavas līdz Vācijas robežai ceļu maksa bija aptuveni 12 eiro plus mīnus, jo tā bija valsts, kur nav eiro. Vācija, Beļģija autoceļi, šosejas visā ceļa posmā bija bez maksas, kas krietni ietaupīja finanses, ceļa posms no Beļģijas līdz Parīzei izmaksāja aptuveni 20 eiro. Posmā no Parīzes līdz Vidusjūrai izmaksāja vēl 30 eiro - no Parīzes līdz Grenoblei, tālāk izvēlējāmies mazos kalnu ceļus, kas bija acīm daudz tīkamāk. Iebraukšana Kannās izmaksāja divus eiro, ko demonstratīvi varēja no attāluma iemest lielā caurumā, un vārti uz Kannām atvērās. Tālāk ceļā mājup caur Itāliju, Austriju, Čehiju, Poliju, Lietuvu izvēlējāmies mazos bezmaksas ceļu, kas krietni ietaupīja finanses, jo kopējais budžets lēnām jau bija gandrīz tukšs.

Auto degviela

Budžetā bija paredzēts aptuveni 80 eiro, lai pielietu vienu bāku, bākas tilpumu īpaši nerēķināju, bet ar vienu pilnu bāku varēja nobraukt, taupīgi braucot, ap 1000 kilometru, bet pa gludiem ceļiem sanāca pat 1200 kilometri (pēc novērojumiem). Degvielas cenas Eiropā bija sākot ar 0,90 eiro Austrijā līdz pat 1,60 eiro Itālijā. Nepildījāmies visās valstīs! Piemēram, Itālijai braucām cauri, velkot pēdējo degvielu, jo Itālijā cena bija 1.60 eiro pa litru, bet Austrijā 0,90 eiro par litru. Bija kuriozs, ka pie uzpildes stacijas gandrīz bāka tukša, bet uzpildes stacija slēgta līdz rītam. Toreiz riskējām, braucām tālāk kur pēc kilometra atradām diennakts uzpildes staciju. Centāmies pildīties mazās uzpildes stacijās, kuras bija nost no maksas ceļiem, jo vienā rajonā atšķirība starp cenu degvielai, ko pārdod uz maksas ceļa, un uzpildes stacijā, ko pārdod uz nomaļa ceļa, bija pat 0,40 eiro par litru.

Ekskursijas, muzeji

Ceļojuma sākumā centīsimies izvairīties no maksas pasākumiem, protams, kurš vēlējās, varēja izmantot iespējas, braukt ar maksas autobusu pa Parīzi, kas izmaksā aptuveni 30 eiro, uzkāpt Eifeļu torņa spicē, kas maksāja aptuveni astoņi eiro. Muzejos, piemēram, Luvrā studentiem ieeja ir bezmaksas. Šie līdzekļi nebija ņemti no kopējā budžeta, bet bija pēc paša vēlēšanās, jo Parīzi var apstaigāt ar kājā, ko arī beigās izmantojām, un var arī Eifeļu torni, apbrīnot, stāvot pie tā kājām. Tas tāpat būtu to vērts!

Ēdiens

Nevienam mutē nekāpu, bet badā nemocījāmies, daudz ņēmām līdzi no mājām, auzu putras, cepumus un daudz (tiešām daudz) ūdeni, jo tas Eiropā mēdz būt alus cenā. Galvenokārt ēdām līdzpaņemto ēdienu, mums līdz bija tūristiem paredzēta gāzes iekārta, ar ko varēja uzvārīt ūdeni, tāpat līdz bija tējas kanna, ar kuru vārījām ūdeni degvielas uzpildes stacijās.
Naktsmītnes

Mums līdz bija teltis, ko izmantojām, bet Vidusjūras piekrastē bija tik karst, ka gulējām turpat piekrastē zem klajas debess. Daudz ceļu pavadījām naktīs un dienā atpūtāmies, šī iemesla dēļ gulējām turpat auto.

Secinājums

1. Auto īre - 230 eiro
2. Maksas ceļi – 64 eiro
3. Stāvvietas – 38 eiro
4. Degviela – 560 eiro
5. Naktsmītnes – Telts un klajas debesis
6. Ekskursijas – pēc paša vēlēšanās
7. Ēdiens galvenokārt līdzpaņemtais

Kopā 917 eiro

Auto bija astoņas vietas, bet komforta dēļ braucām seši cilvēki.

Padomi citiem: