Piecas dabas takas Latvijā, kur šoziem izskatās kā pasakā

Dabas parks Tērvetē aicina izbaudīt ziemas priekus – slidot, pēdot, pakāpties Gaisa takās un piknikot kopā ar Sila raganiņu.

Līdzās dabas parka Tērvetē informācijas centram katru dienu no pulksten 9 līdz 17 atvērta slidotava. Vairāk par to lasiet šeit.

Katru ziemas nedēļas nogali no pulksten 12 līdz 15 parkā pieaugušajiem un bērniem ir iespēja izmēģināt spēkus īpašā trasē, kur tiek pārbaudīta gan veiklība, gan erudīcija. Starts, finišs un pēdošanas instrukcija – Rūķu sētā pie rūķenītes Čiekurītes.

Tāpat katru dienu no pulksten 11 līdz 16 Rūķu sētā ikvienu sagaida arī Rūķu māmiņa vai tētis. Tie gan lielus, gan mazus mudina lasīt dabas vēstules.

Savukārt tos, kam tīk nedaudz ekstrēmas izjūtas, nedēļas nogalēs no pulksten 12 līdz 15 aicina Laimīgās zemes Gaisa takas – desmit metrus virs zemes veidotā virvju trase kokos. Tā ir iespēja iejusties rakstnieces Annas Brigaderes radītā pasaules atklājēja Sprīdīša ādā, dodoties aizraujošā ceļojumā uz Laimīgo zemi. Gaisa takās gaida tikšanās ar Meža māti, Lutausi, cīņa ar pašu Nelabo un citi aizraujoši prieki. Par Laimīgās zemes Gaisa taku apmeklējumu jānorēķinās atsevišķi no ieejas maksas dabas parkā. Grupām virs 10 cilvēkiem Gaisa takās vēlams veikt rezervāciju pa tālruni 29944079. Vairāk informācijas par biļešu cenām meklējiet šeit.

Cecīļu dabas taka ir kājāmgājēju tūrisma maršruts, kurā ir iespēja iepazīt Amatas novada dabas objektus gar Kumadas upes un Dančupītes krastu.

Teika stāsta, ka Cecīļu ieža alās dzīvojis velns ar divām raganām. Katru pusnakti viņi dejojuši ieža priekšā. Ļaudis velnu nokaitinājuši. Viņš gribējis Kumadu aizbērt, paņēmis smiltis un nesis uz upi. Te "Cecīļos" iedziedājies gailis. Velns sabijies un meties alā. Smiltis izbirušas pretī "Velna kambara" iezim, veidojot uzkalniņu. No tā laika velns neesot manīts.

Takas sākuma punkts ir Amatas novada Ieriķos, kilometru no kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas un Tūrisma informācijas centra, pie "Lejas Cecīļu" mājām.

Šeit apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt cilvēka nepārveidotu dabas ainavu - Dančupītes kanjonu, miniatūru ūdenskritumu, iespaidīgo Cecīļu iezi no Kumadas upes labā krasta, Cecīļu priedi, kura ir atzīta par vienu no Latvijas dižkokiem un citus objektus. Taka ir marķēta, un tās garums ir 1,3 kilometri.

Skolēniem un arī citiem būs interesanti apskatīt bruņuzivs ekspozīciju, kurā ir iekļauti bruņuzivs fragmenti, lodīšu smilšakmens, šūnakmens, fosīlijas un citi ieži, kuri ir sastopami Cecīļu dabas takā.

Taku var apmeklēt gan pa dienu, gan vakarā, kad iestājas tumsa. Tā ir izgaismota, bērniem būs īpašs piedzīvojums tumsā. Minimālais tās iziešanas laiks ir stunda.

Apmeklējot taku, nepieciešams pārgājienam piemērots apģērbs un apavi.

1. Kumada – Amatas kreisā pieteka. Kopējais garums 13 kilometri.
2. Cecīļu iezis – apmēram 10 metru augsts un 100 metru garš. Tas atrodas mikrolieguma teritorijā, tāpēc apskatāms tikai no Kumadas upes labā krasta.
3. Līči, "Lielais akmens" – Kumadas sateka ar Amatu, pie kuras atrodas iespaidīgs akmens.
4. Dzilnas iezis – skats no Dzilnas ieža virsotnes. Viens no mainīgākajiem iežiem Latvijā. Kraujas augstums 37 metru.
5. Dančupītes ala – veidojusies no smilšakmens.
6. Cecīļu priede – priedes apkārtmērs ir 2,80 metri, tā ir viena no Latvijas dižkokiem.

Vairāk informācijas: www.amata.lv

Papildu informācija Cecīļu dabas takas apmeklētāju centrā, kas atrodas Amatas novada Tūrisma informācijas centra telpās.

Vidzemes šosejas 72. kilometrā no Rīgas, starp Siguldu un Cēsīm, daba ir izveidojusi un cilvēki pilnveidojuši brīnumjauku relaksēšanās vietu – Ieriķu dzirnavas un dabas taku.

Diemžēl pēc 1987. gada ugunsgrēka no dzirnavām ir palikuši tikai mūri, taču tie ir ļoti iespaidīgi, un Ieriķu ūdensdzirnavas kā 17.gadsimta celtniecības piemineklis ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Upīti, uz kuras atrodas dzirnavas, sauc par Melderupi, Grūbupi jeb Ieriķupi. Gar tās krastiem izveidota ērta pastaigu laipa, kas ļaus visu apskatīt sausām kājām. Mazā upīte var lepoties ar skaistiem stāvkrastiem un veseliem septiņiem dažāda augstuma ūdenskritumiem, kurus mēdz dēvēt arī par Grūbas ūdenskritumiem.

Kā atklāj saimnieki, kad tās ūdenskritumi ir aizsaluši, tie izskatās īpaši skaisti. Lai šādu skatu varētu novērot, gaisam jāatdziest vismaz līdz mīnus 10 grādiem un šādam salam jāpieturas ilgāku laiku – siltākā laikā straujā upīte to izkausē, bet arī kušanas laikā, kad ceļas garaiņi no ūdens, kas ir krietni siltāks par ledu, skats ir brīnišķīgs.

Takas garums ir apmēram kilometrs. Tās karte pieejama šeit. http://ierikudzirnavas.lv/dabas-takas-karte/

Pašlaik Ķemeru tīreli klāj biezs sniegs, bet klusums tajā gandrīz vai skan, nereti redzami arī kādi savvaļas dzīvnieki - stirnas, zaķi, lapsas un citi, kā arī pāri lidojoši gulbji, kas nav devušies uz siltajām zemēm.

Tādi purvi kā Latvijā Eiropā ir retums, tāpēc vērts kādu ziemas dienu pavadīt, iepazīstot tā dabas bagātības.

Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Tā platība ir pieci tūkstoši hektāru. Tam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas purvam piešķir īpašu ainaviskumu, tādēļ purva vērošanai un apskatei lieti noder skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats. Ziemā ezeriņi pārvelkas ar ledus kārtu, radot īpaši sirreālu iespaidu.

Tīreļa laipa ir būvēta no koka dēļiem. Tās kopējais garums ir 3,4 kilometri. Taku veido divi apļi, 1,4 un 3,4 kilometrus gari. Lielākajā aplī ir izbūvēts jau minētais skatu tornis.

Ejot pa laipu, parasti izdodas ieraudzīt arī dažādus putnus. Rudeņos purvā pirms aizlidošanas bieži kliedz dzērves, bet ziemā purva klusums burtiski skan.

Takas apskate ir bez maksas, tomēr stāvlaukumā var būt jāmaksā par automašīnas novietošanu. Pa laipu jāpārvietojas norādītās kustības virzienā un jāievēro tīrība, neatstājot atkritumus, uzsvērts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Lūk, ieskats Ķemeru purva ziemīgajā skaistumā. Fotogrāfijas tapušas 9. janvārī.

Ūdens kritumu kaskādes atrodas Rendas centrā, atliek vien atstāt auto pie veikala un doties lejā pa kāpnēm, lai apskatītu Īvandes upes neparastos kritumus. Pieturoties aukstākam laikam, tie aizsalst un veido skaistus ledus kritumus. To augstums ir līdz diviem metriem.

Šis dabas piemineklis pārstāvēts "Dabas retumu krātuvē". Tātad, tas īpaši atšķiras no savā kategorijā esošiem dabas objektiem un ir īpaši aizsargājams.

Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.