"Jau 15 gadus aktīvi ceļoju pa tuvākām un tālākām cilvēka neskartām vietām. Pēdējos gados aktīvi nodarbojos ar 4x4 ekspedīcijām pa Balkānu un Vidusjūras valstīm. Esam nopietni izbraukājuši Kolas pussalu (Krievijas ziemeļi), kas ir viens no skarbākajiem ziemeļu punktiem mūsu kontinentā. Nodarbojos ar ūdens tūrismu un haikingu," stāsta Arnis Namajuns, ceļotājs, kas jau kādu laiku aizrāvies ar sniega motociklu ekspedīcijām, kurās dodas gan pats, gan organizē tās citiem.
Tieši pārgājieni pa Skandināvijas ziemeļiem viņu pamudināja apmeklēt šo reģionu arī ar sniega motociklu, jo novērojis, cik daudz tur ir sniega motociklu ceļu. "Vienā no ziemeļu apgabaliem, kas līdzvērtīgs Latgalei un daļai Vidzemes, ir 350 kilometri asfalta seguma ceļu, toties sniega motociklu ceļu kopējais garums ir 2500 kilometri!" stāsta Arnis.
Un tā 2013. gadā viņš pirmo reizi apmeklējis šo apvidu ar ģimeni, braucot ar sniega motocikliem.
"Tieši tad ziemeļu daba mani savaldzināja, kaut pirms tam ziemeļos biju bijis neskaitāmas reizes vasaras un rudens mēnešos. Ziemā ziemeļi kļūst aizsniedzami, jo purvi un ezeri aizsalst, visu pārklāj divus metrus dziļš sniegs. Tā ir īstā vieta, kur izmantot sniega motociklus. Un tikai ar sniega motocikliem var redzēt šo skaistumu patiešām tuvu," uzskata ceļotājs.
Pirmajā braucienā tomēr bijusi visai nelāga pieredze, izmantojot septiņus gadus vecus tūrisma motociklus. Tie nav bijuši piemēroti un likuši saprast, ka kalnus varēs pievārēt tikai ar moderniem un kalniem paredzētiem sniega motocikliem. "Tāpēc jau nākamajā braucienā mēs devāmies turp ar kalnu sniega motocikliem, kuriem nav problēmu izbraukt dziļu sniegu vai uzbraukt stāvā nogāzē," par to, kā neatmest ar roku sapnim, stāsta Arnis.
"Tā, šī Skandināvu kalnu burvība ir mainījusi manu dzīvi kardināli. Visa vasara un rudens paiet domās par to, kad atkal varēs nokļūt tur, kur daudzviet cilvēka kāja nav bijusi.
Nu jau divus gadus lielāko ziemas daļu pavadu tur. Šis mežonīgais skaistums ir tik plašs, ka cilvēka dzīves gadi ir par maz, lai to aptvertu, tāpēc mēģinu to parādīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem." Pašlaik viņa aizraušanās jau kļuvusi par biznesu, un sniega motociklu ekspedīcijās labprāt iesaistās arī citi ceļotāji no Latvijas.
Ierasts, ka viena sniegotā ekskursija ilgst četras dienas. Tas ir brauciens pa Zviedrijas ziemeļu kalniem pie Norvēģijas robežas.
Parasti ekspedīcijas grupa sastāvot no sešiem līdz astoņiem ceļotājiem. Katram ir savs, kalniem paredzēts, sniega motocikls. "Esmu redzējis, ka organizē braucienus uz tūrisma motocikliem, kad uz sniega motocikla sēž divi cilvēki. Šāds variants ir iespējams, ja visa grupa ir tāda, jo brauciena maršruts un ātrums krietni atšķiras. Bet mēs šādu praksi nepiekopjam, ar tūrisma motocikliem var braukt tikai pa sniega motociklu ceļiem. Turklāt, ja uz motocikla ir divas personas, sniega motocikls kļūst slikti vadāms, un tas kļūst bīstami," par šī transportlīdzekļa specifiku stāsta Arnis.
Pirmajā dienas daļā ceļotāji dodas 20 kilometrus garā ceļā pa apvidu, kas ļoti atgādinot Latvijas pļavas un mežus. Tā esot laba iesildīšanās un sarašana ar jauno tehniku, jo ātrums ir relatīvi zems, kas sākumā ceļotājiem no Latvijas, kas nav pieraduši pie šāda braucamā, ir nepieciešams. "Jau pēc pāris stundu brauciena paceļamies 600 metrus virs jūras līmeņa un iebraucam tundrā. Tie ir milzīgi, neaptverami aizsaluši purvāji, kur aug tikai pundurbērzi. Plašumi ļauj ekspedīcijas dalībniekiem attīstīt lielāku ātrumu un, pateicoties dziļajam sniegam (1 – 1,5 m), vadīt sniega motociklu kā ūdens moci. Šeit nav ne ceļu, ne grāvju, ne kādas citas cilvēka infrastruktūras, kas traucētu droši un ar baudu braukt vairāku stundu garumā bez apstājas," stāsta ekspedīciju organizētājs.
Pēc četru stundu brauciena dalībnieki iebrauc kalnos netālu no Zviedrijas-Norvēģijas robežas. Kalnu augstums ir no 1700 līdz 2000 metriem. Ja ir jauks un skaidrs laiks, ceļotāji izbrauc katru kalna virsotni, jo skati ir elpu aizraujoši.
"Katras dienas maršruts noslēdzas citā kalnu viesnīcā. Tas šim piedzīvojumam piedod ekspedīcijas garšu, dalībniekam līdzi ierobežotā daudzumā jāspēj paņemt viss, kas vajadzīgs četrām dienām. Tas ir diezgan liels izaicinājums daudziem, bet, kā pierādījies pēc visiem braucieniem, tas nemaz nav sarežģīti."
Ekspedīcijas maršruts tiek plānots, vadoties pēc katras konkrētās situācijas, jo kalnos laiks ir ļoti mainīgs, bet tajā pašā laikā paredzams, ja zina vietējo kalnu īpatnības. Tāpēc katru rītu tiekot izplānots piemērotākais maršruts cauri kalniem uz nākamo viesnīcu, kas katra atrodas 100 – 150 kilometru attālumā no iepriekšējās.
Viesnīcas, kaut atrodas nekurienes vidū, ir aprīkotas pēc īstenām ziemeļnieku un Lapzemes tradīcijām – siltas, mājīgas, ar pirmklasīgu virtuvi un apkalpošanu. Visās viesnīcās ir saunas, baseini un restorāni. Sevišķs piedzīvojums ir ziemeļblāzmas vērošana – krāšņākais gaismu šovs pasaulē.
Vairāk informācijas par šīm ekspedīcijām un pārvietošanos ar sniega motocikliem var meklēt: www.sniegajosla.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
