Ziema Latvijas sniegotajos purvos. Idejas pārgājieniem un apskatei

Tādi purvi kā Latvijā Eiropā ir retums, tāpēc vērts kādu ziemas dienu pavadīt, iepazīstot šīs dabas bagātības.

Ķemeru tīreļa taka ir iecienīts dabas tūrisma objekts jau ilgu laiku - īpaši rudenī, kad tur pulcējas daudz ceļotāju. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka purva valstība arī citos gadalaikos ir gluži vai maģiska. Pašlaik tīreli klāj biezs sniegs, bet klusums tajā gandrīz vai skan, nereti redzami arī kādi savvaļas dzīvnieki - stirnas, zaķi lapsas un citi, vai pāri lidojoši gulbji, kas nav devušies uz siltajām zemēm.

Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem purviem Latvijā. Tā platība ir pieci tūkstoši hektāru. Tīreli ērti apskatīt, ejot pa koka laipām. To kopējais garums ir 3,4 kilometri. Taku veido divi apļi, kas ir 1,4 un 3,4 kilometrus gari. Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis, ko kura var labi pārskatīt līdzeno ainavu.

Takas apskate ir bez maksas, tomēr stāvlaukumā var būt jāmaksā par automašīnas novietošanu. Pa laipu jāpārvietojas norādītajā kustības virzienā un jāievēro tīrība, neatstājot atkritumus, uzsvērts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Lūk, neliels ieskats Ķemeru purva ziemīgajā skaistumā.

Teiču purvs ir viens no lielākajiem purviem Baltijā – kur vien skaties, redzami sniegoti plašumi ar sīkām priedītēm un nelieliem uzkalniņiem. Daudz kur zem sniega paslēpušies arī nelieli purva ezeriņi.

Lai aizsargātu šo unikālo dabas veidojumu, izveidots Teiču dabas rezervāts. Tādēļ apmeklētājiem jāņem vērā, ka brīvi staigāt (atrasties tā teritorijā) nav atļauts.

Apmeklējumi atļauti tikai rezervāta darbinieka pavadībā un vasarā (no 1. jūnija līdz 31. oktobrim), tāpēc iepriekš jāpiesakās ekskursijām rezervāta gida pavadībā (Žanete Beča, tel. +371 28333415).

Cenas tīrelis atrodas starp Babītes ezeru un Olaini, aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra.

Pirms dažiem gadiem šajā unikālajā vietā izveidota ne vien purva laipa, bet arī izziņas taka un uzcelts skatu tornis, no kura paveras visai tāls skats uz līdzeno un neparasto apkārtni. Cenas tīrelis ir arī viens no retajiem Latvijas purviem, kurā vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava, liecina Tūrisma attīstības valsts aģentūras mājaslapā pieejamā informācija.

Purva laipa ir apmēram 3,5 kilometru gara. Dodoties pastaigā pa purva taku, kas atrodas dabas lieguma teritorijā, acīm atklājas brīnišķīgs ezeriņu komplekss un iespaidīgas purva ainavas, kas ziemā šķietami dus zem baltās sniega segas, bet tas ir tikai māns, jo sniegā var manīt dzīvnieku un šeit ziemojošu putnu pēdas, savukārt aizsalušie ezeriņi atgādina milzu pēdu nospiedumus. Šī ir izcila slēpošanas vieta – kā novēroja Tūrismagids.lv, arī klasiskā soļa sliede jau ielikta. Savukārt tiem, kas vēlas slidot pa mazajiem ezeriem, gan diez vai tas izdosies, jo tos klāj sniegs, bet ledus zem tā ir mīksts un čagans.

Līdz takai ved arī labi iztīrīts ceļš, un automašīnu ir, kur novietot.

Dabas liegums "Lubāna mitrājs" izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Lubāns, ap ko veidojušies mitrāji, ir Latvijas lielākais ezers, kas ir iecienīts zemledus makšķernieku vidū. Šogad jau otro gadu pieejama Lubāna mitrāja informācijas centra mobilā zemledus makšķerēšanas sniega būda, savukārt Purvu bridēji šeit organizē pārgājienus ar sniega kurpēm. Piemēram, 30. janvārī paredzēts 15 kilometru garš pārgājiens un arī Vislatvijas sniega kurpju salidojums. Vairāk par to lasiet šeit.

Nelieliem pārgājieniem piemērota arī 800 metru garā Teirumnieku purva taka.

Arī tepat Rīgas pievārtē, Lielo Kangaru osa (5-10 m augstas, garas vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm) ziemeļu pakājē atrodas nelieli purvaini ezeri un Lielkangaru purvs. Šī ir laba vieta distanču slēpošanai un pārgājieniem ar sniega kurpēm.

Pārgājienu var sākt no Ērgļu ceļa, kur ir atpūtas vieta, no kuras sākas taka uz Kangaru ezeru. Ja pieturas sals, purvs ir visai pieejams un, ja esat uzmanīgi, pa to var ērti pārvietoties, bet līdzko iestāsies atkusnis, dodoties šādā pārgājienā, noteikti vajadzētu nodrošināties ar kārtīgiem gumijas zābakiem un biezām zeķēm.

Nostāsti un arhīvu liecības vēsta, ka šajos mežos un purvos Otrā pasaules kara laikā slēpušies partizāni.

Lielo Kangaru vaļņa dienvidu pusē atrodas Žļaugu purvs, kura platība ir 521 hektārs – lielāko tā daļu aizņem augstais purvs. Purva ūdeņi pa meliorācijas novadgrāvjiem noplūst uz Mazo Juglu. Lielu purva daļu aizņem meži.

Salīdzinoši netālu atrodas arī Limbažu purvs, Aklais un Velna purvs.

Par to, kur vēl ziemā Ogres apkaimē iespējams baudīt aktīvu atpūtu un izklaides, vairāk lasiet šeit.