Lībiešiem pa pēdām: pārgājiena maršruts gar jūras krastu Slīteres nacionālajā parkā  (3)

Izvēlieties ceļojuma virzienu un garumu: rietumu virzienā no Kolkasraga gar jūru līdz Sīkragam, kurus šķir 26 kilometri, vai otrādi – no Sīkraga uz Kolkasragu. Pārgājienu var veikt gan ziemā, gan vasarā.

Vaide, Saunags, Pitrags, Košags un Mazirbe ir pārējie pieci senie zvejniekciemi, kas izvietoti Baltijas jūras piekrastes joslā, Slīteres nacionālajā parkā. Šajā pārgājienā būs redzamas dažādu laiku zīmes: gan mūsdienās tapusi dabas tūrisma infrastruktūra, gan drūmo padomjlaiku robežzonas ēku un torņu paliekas. Tomēr pāri visam – savdabīgais lībiešu zvejniekciemu kolorīts, kas saaudzis ar kāpu un jūras ainavu.

Slīteres nacionālais parks atrodas Kurzemes pašos ziemeļos, vietā, kur jūrā iestiepjas zemes rags. Tā ir apmeklētāju iecienītākā vieta ne tikai nacionālajā parkā, bet arī Dundagas novadā un pat visā Kurzemē. Vieta, kur satiekas Dižjūra (Baltijas jūra) un Mazjūra (Rīgas līcis), tā par Kolkasragu saka vietējie iedzīvotāji. Kolkasraga stāvlaukumā var novietot auto, iedzert kafiju, ir arī labierīcības, stendu informācija par dabu un kultūrvēsturi. Izejot jūrmalā, paveras skats uz Kolkas bāku, kas uzcelta jūrā sēres galā, jūras plašumu ar kuģiem selgā, debesīm, mākoņiem, sauli. Šeit var redzēt slavenos krusta viļņus abu jūru sadures vietā.

Tālāk var doties Mazirbes virzienā. Pēc puskilometra ieraudzīsiet 15 metrus augstu koka skatu torni. Līdzās tornim, cauri kāpu mežam vijas Kolkas Priežu taka 1,2 kilometru garumā, kur par redzamo takā un tikai nojaušamo dabā pastāstīts informācijas stendos. Turpat ir stāvlaukums, atpūtas vieta, arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgota tualete. Šī jaunā dabas tūrisma infrastruktūra apmeklētāju ērtībai nodota pērnā gada nogalē.

Septiņi kilometri pa liedagu vai kāpu meža stigu un ceļu šķir Kolkasragu no senā lībiešu zvejniekciema Vaides. No liedaga puses ciema vietu rāda navigācijas vaduguns tornis un norādes zīme "Ragu kolekcija".

Vietējie zvejnieki teic, ka no šejienes esot visērtāk pārbraukt uz Sāmsalu. Šķiet, ka to zina arī mežacūkas, jo, kā stāsta parka zoologs Vilnis Skuja, Sāmsalas rukši te novēroti nākam ārā no jūras.

Pie Vaides jūrā ietek Vecročupe, kas iztek no Vaides dīķa. Pie dīķa atrodas ugunskura vieta un atpūtas vieta – nojume, arī neliels laukums automašīnām, informācijas stendi.

Savukārt Vaides "Purvziedos" atrodas Ragu muzejs ar vairāk nekā 550 eksponātiem. Tā ir mežsarga Edgara Hausmaņa vāktā aļņu, briežu un stirnu nomesto ragu kolekcija, arī citi ar mežu un dabas aizsardzību saistīti eksponāti. Pieteikties iespējams, zvanot uz 29395624.

No Vaides līdz Saunagam nav tālu, vien trīs kilometri. Pārvietojoties pa liedagu, Saunaga atrašanās vietu var noteikt gan pēc plāksnes ar uzrakstu latviešu un lībiešu valodā Saunags, Sǟnag, kas atrodas uz kāpu vaļņa stāvošās koka, gan padomju armijas vienstāva ēku paliekām.

Mājas "Nigliņi" savulaik 20. gadsimta 30. gados bijusi lielākā vecsaimniecība Saunagā un pie tās joprojām zaļo Nigliņu liepa – iespaidīgākais no nacionālā parka piekrastes dižkokiem.
Arī viduslaiku kapsētas vieta Veckapu kalns atrodas turpat Nigliņu apkārtnē.

Uz Pitragu no Saunaga trīs kilometrus garš ceļš ved cauri simtgadīgam priežu mežam, kura koki neatgādina parasti zemās, zarainās kāpu priedes – te stumbri slaidi, apkārtmērs dažai pat tuvojas dižkoka izmēriem.

Ciema viducī atrodas Pitraga baptistu baznīca jeb lūgšanu nams (attēlā). Pie baznīcas pērnā gada nogalē tapis automašīnu stāvlaukums un informācijas stends. Pitraga Krogos apskatāma lībiešu ciemu tradicionālo žogu izstāde, kuru izveidojis pitradznieks Andris Antmanis.

Tuvojoties Pitragam pa liedagu, to pamanīsiet pēc koka plāksnes ar uzrakstu Pitrags, Pitrõg. Arī steķu paliekas te vēl saglabājušās.

Senos laikos Pitraga jūrmala redzējusi dramatiskus, lielus notikumus. Iepretim ciemam jūra slēpjot daudz nogrimušu kuģu un laivu vraku. Vēsture un vietvārdi glabā atmiņas par 1625. gadu, kad te avarējusi zviedru flote un visa piekraste no Kolkas līdz Mazirbei bijusi nosēta ar mantām un bojāgājušiem jūrniekiem.

Bet Pitragā, pie Randu mājām no tiem laikiem ir vieta, ko sauc par Miroņlauku – viduslaiku kapsēta, kurā apglabāti svešzemju jūrnieki.

Arī Košragu no liedaga puses atrast palīdzēs norāde uz koka plāksnes Košrags, Kuostrõg un steķu paliekas. Šis zvejniekciems atšķiras no kaimiņiem, - sētas atrodas tuvu līdzās. Košraga ciema plānojums un apbūve ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Košragā atrodas viesu nams/kempings Pītagi, un te viesus uzņem arī ziemā.

Mazirbe ir lielākais no ceļojuma maršrutā iekļautajiem sešiem zvejniekciemiem (Kolka mūsdienās ir lielāka, taču nav šī ceļojuma maršrutā).

20. gadsimta 30. gados, kad lībiešu krasts piedzīvoja saimniecisku un garīgu uzplaukumu, Mazirbe bija tās centrs, Ziemeļkurzemes lībiešu "galvaspilsēta". Ne velti tieši Mazirbē 1939. gadā uzcēla Lībiešu tautas namu. Toreiz Mazirbes pamatskola darbojās bijušajā Jūrskolā (attēlā zemāk) - lepnā sarkanu ķieģeļu divstāvu ēkā; te bijusi aptieka, veikali, zivju apstrādes uzņēmumi, dzelzceļa stacija un vēl citas cilvēku labklājībai nepieciešamas lietas. Tas viss bija, bet ko varam apskatīt tagad?

No liedaga puses Mazirbi pamanīt palīdzēs bijušā robežapsardzības posteņa metāla tornis. Tam līdzās izveidots stāvlaukums, labierīcības, informācijas stends un laipas pāri kāpai. Ceļš no stāvlaukuma ved gar bijušo Jūrskolas ēku, kas padomju laikā bija armijas robežsardzes kazarmas, bet tagad ir privāta teritorija.

Tālāk ceļš atved ciema centrā, kuru iezīmē Lībiešu Tautas nama ēka un veikals. Interesants objekts Laivu kapsēta, meklējams kāpās iepretim Lībiešu tautas namam. Dodoties prom no jūras, Dundagas virzienā nonāksiet pie Mazirbes baznīcas, kas ir viens no skaistākajiem Kurzemes piekrastes dievnamiem.

Starp Mazirbes internātskolas kompleksu un Ventspils – Kolkas lielceļu meklējama Baltā kāpa – tuvākās apkārtnes augstākais punkts.

Tālāk uz Sīkragu ceļu var mērot pa bijušo šaursliežu dzelzceļa stigu. Mazirbes upei pāri ir koka tiltiņš vietā, kur savulaik to šķērsoja dzelzceļa tilts.

Noskatieties arī sižetu, kā Latvijas jaunatklāšanas raidījums "TE!" ciemojās Mazirbē.

Arī Sīkragā vēl līdz 20.gadsimta 60. gadiem bija dzelzceļa stacija. Senā dzelzceļa stiga aizved līdz Slīteres nacionālā parka robežupei Ķikānstrautam jeb Sīkragupei, kuru šķērso koka tiltiņš. Mūsdienās Sīkraga zvejniekciema vecākā daļa ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, jo šeit saglabājusies gan tipiskā lībiešu zvejniekciemu ēku arhitektūra, gan ciema plānojums, kur ēku grupas mijas ar pļavām un skaistu kāpu mežu. Pie jūras izveidots stāvlaukums ar labierīcībām un informācijas stendu.

Lai ceļavējš!

Informāciju sagatavoja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļa