Kā raksta vietnē Telpaugi.wordpress.lv, tad dabiskā augšanas vide šiem graciozajiem augiem ir Dienvideiropa un Vidusjūras reģions, taču nebūt nav tā, ka tās izkārtojušās saulainākajās vietās. Tāpat kā telpaugiem patīk vēsums un mitrums, arī dabā tās aug šādā klimatā. Gluži kā pie mums pirmās pavasara vēstneses sniegpulkstenītes spraucas cauri rudenī nesagrābtajām lapām un neizkusušās sniega kārtas, arī dabā Alpu vijolītes aug līdzīgi, sākot no agra pavasara.
Interesanti, ka nosaukumam ir visai liela saistība ar kalniem, jo tās bieži aug šādās vietās starp akmeņiem, taču tās var novērot arī meža piemalēs, upju malās, sūnu klātās vietās un citur, kur ir gana daudz mitrums.
Greznā izskata puķītēm netraucē pat ļoti aizaugušas piemales, nereti redzami skati, kur starp nogāzušiem kokiem un lapu klātu zemi spraucas ārā spilgtie ziedi garajos kātos. Tāpat redzēts, ka Alpu vijolītes labprāt aug kopā ar krokusiem, arī šādus skatus pavasarī var baudīt Vācijā un citviet, kur daba lutina ar šiem augiem labvēlīgiem apstākļiem.
Arī krāsu daudzveidība dabā Alpu vijolītēm ir dažāda – sākot no baltiem, beidzot ar maigi rozā un violetiem ziediem. Atšķirībā no telpaugu Alpu vijolītēm, dabā sastopamajām nav tik bagātīgi daudz lapu, tās vairāk izceļas ar garajiem kātiem.
Ja pašu mājās kādā puķu podiņā aug alpu vijolītes jeb ciklamenas, tad uzzini šajā rakstā, kā tās pareizi kopt, bet iedvesmu noformējumam smelies šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
